Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Rojs Maizītis

Kāpēc jaundzimušos padomju slimnīcās atņēma mammām un salika rindā? Ekstrasense Aija Trofimova: lai sajauktos enerģijas! 8

Cita pasaule
2018. gada 9. decembrī 06:22 2018. gada 9. decembrī 06:22
Antra Krastiņa | "Patiesā Dzīve"
Jau bērnībā Aija Trofimova nosapņoja nākamajā dienā un tuvākajā nākotnē gaidāmos notikumus. Lai pārbaudītu, vai tā tiešām nav tikai fantāzija, Aija pierakstīja, piemēram, uzrakstus uz sapnī redzētā cilvēka krekla. Piedzīvojot situāciju realitātē, varēja tikai izbrīnā ieplest acis – tie sakrita!

Vīzas ieplānotajam braucienam uz Krimu jau bija nokārtotas, kad Aija sadzirdēja iekšējus trauksmes zvanus – nevajag braukt, kaut kas nebūs labi! Bet nauda samaksāta, jaunajam pārim medusmēnesis, un jau zināms – ja arī viņa ieminēsies par nojautām, visi tāpat tikai pasmīkņās. Tad lai notiek! Izbraucot uz lielā ceļa, viņi redzēja avāriju, kurā bojā bija gājis motociklists.

Tad Aijas priekšnojautas vēl vairāk pieņēmās spēkā, un viņa par tām vairs neklusēja. Bet citi tikai nosmēja – tev jumts brauc prom kopā ar visu šīferi. Līdz Krimai viņi tika bez sarežģījumiem, atpūta bija lieliska. Mājupceļā, jau Baltkrievijā, Aiju pēc astoņu stundu ilgas mašīnas vadīšanas pie stūres nomainīja vīrs. Viņa pārkāpa aizmugurējā sēdeklī pagulēt… un pamodās slimnīcā jau pēc komas.

Vislabākā ragana ir laimīga ragana

– Kas izraisīja avāriju?

– Puisis sastrīdējies ar sievu, izrāvis polšu un sēdies savā sagrabējušajā Audi. Ceļš it kā pārredzams, plats, bet viņš bija ietriecies mūsu mašīnā un nonesis šofera pusi. Pats gāja bojā. Mēs ar vīra brālēnu tikām nogādāti Vitebskas slimnīcā. Biju kritiskā stāvoklī, mani līmēja pa detaļām.

Ārsti nedeva cerības, bet tad atbrauca māsa Inga un mani sasauca. Pēc tam trīs mēnešus nogulēju uz gultas, bija gana laika visu pārdomāt. Ilgi sev nevarēju piedot, ka padevos radinieku spiedienam, – viņi atzīst tikai materiālo pasauli. Arī tad, ja citi to neņem nopietni, ir jāklausa savai intuīcijai.

Interesanti, ka posmā starp avāriju un laiku, kad tiku pārvesta uz Traumatoloģijas institūtu Rīgā, man bija nolasītas visas zelta rotaslietas, laulības gredzenu ieskaitot. Man to nebija žēl, tikai radās skumjš jautājums – vai viņiem tās atnesīs veiksmi? Protams, katram sava morāle, bet tie, kas uzdrošinās šādi rīkoties, netic ne Dievam, ne velnam. Kur nu vēl tam, ka par visu nāk atmaksa.

– Kā tu atgriezies dzīvē, kurā vairs nekas nebija kā agrāk?

– Ir jau tikai divas iespējas – padoties vai saņemties. Kad sāku no jauna mācīties staigāt, māsiņa mani izveda parādīt citus, kas tobrīd veseļojās rehabilitācijas centrā, izstāstīja viņu stāstus.

Bija arī kāda dāma, kura kādu laiku iepriekš bija guvusi manām traumām ļoti līdzīgas, bet viņa joprojām gulēja bezspēcīga, bija kopjama. Jautājoši uzlūkoju māsiņu un atbildi nolasīju viņas acīs. Es laiku, kad biju atkarīga no citiem, atcerējos ar šausmām, bet šī dāma tā jutās ērti. Cilvēki ir dažādi, un noskaņojums, motivācija ļoti maina viņa pasauli. Vienmēr jāpatur prātā, ka galvenais spēlētājs savā dzīvē esi tu pats.

– Tas attiecas gan uz fizisko veselību, gan to, kā tiekam galā ar emocionālajiem pārdzīvojumiem.

– Vieniem grūtības nāk par labu – apziņa, ka spējuši tās pārvarēt, dod spēku virzīties uz priekšu. Citi sevi noraksta, jau saskārušies ar grūtību minumumu. Es savā praksē nestrādāju ar cilvēku fiziskās veselības problēmām, man dots uzdevums palīdzēt tiem, kuri sapinušies emocionālajos pārdzīvojumos, sevis meklējumos vai iestrēguši situācijā, kad netiek galā ar sevi un savu dzīvi.

Gadās arī tādi, kas vienkārši atnāk parunāt par to, cik viss ir slikti. Viņi reālai palīdzībai nemaz nav gatavi, viņus biedē pat doma, ka tad arī pašam kaut kas būs jādara. Bet ai, kā gribētos, lai kāds paņem grabuli, palēkā ap viņu un aizdzen visus mošķus, kas iemājojuši galvā, un viņš uzreiz jūtas no visām pusēm apgaismots! Tad nu šie cilvēki klīst no viena dziednieka pie cita, tāpat pie gaišreģiem, un pēc tam sūkstās, ka viņam neviens nevar palīdzēt. Taisnība, un arī nevarēs – kamēr pats nebūs gatavs mainīties un mainīt savu domāšanu.

Kad, kā tu teici, jau biju atgriezusies dzīvē, pastrādājusi nekustamo īpašumu jomā, apprecējusies otrreiz un, par spīti ārstu iebildumiem pēc ielūkošanās manu traumu vēsturē, dzemdējusi trešo meitiņu (divas man bija no pirmās laulības), pie manis arvien uzstājīgāk atgriezās bērnībā noslāpētās spējas.

Tad jau sapratu, ka vēlreiz tās atraidīt nedrīkstu, ka man dots uzdevums tās attīstīt, pilnveidot, lai palīdzētu citiem. Atgriezeniskā saite bija gluži vai momentāna, un lūgumi palīdzēt rast atbildes uz dažādiem jautājumiem strauji pieauga. Beidzot mans vīrs, pacietīgi no malas to vērodams, reiz neizturēja un teica: – vai nu veido savu praksi, vai pieliec tam punktu, jo mēs nevaram atļauties nodarboties ar labdarību!

Tā kā punktu pielikt vairs nevarēju, jo jutu, ka spēju palīdzēt, izveidoju savu praksi. Un gribu pateikt – kad dzirdu ekstrasenses, gaišreģes saucam par raganām, domāju: vislabākā ragana ir laimīga ragana, jo īsti citiem var palīdzēt tikai tā, kura zina savu lietu un kurai ir sakārtota personīgā dzīve. Ar kaut kur salasītām gudrībām tam ir par maz – tad jau es pie operācijas varētu ķerties tūliņ pēc tam, kad  būtu paskatījusies, kā to dara pieredzējis ķirurgs.

– Nepieļauj, ka laimīga var būt arī sieviete, kura dzīvo viena?

– Var, bet jautājumos par ģimenes lietām no viņas nekāda palīdze nesanāks.

Tik svarīgā dzimta un papīriņš laulības apliecība

– Pārsvarā palīdzi atpiņķerēt savstarpējo attiecību samezglojumus?

– Es saku, ka risinu dzimtas lietas, jo bez tā attiecības sakārtot neizdosies. Mēs esam kā puķes, kurām, lai ilgstoši ziedētu, vajadzīgas saknes. Mūsu saknes ir dzimta, un līdz ar to mūs, mūsu bērnus, ļoti ietekmē tas, kādā dzimtā piedzimstam – cik tā ir stipra, kādas tajā tradīcijas.

Tāpēc, pirms cilvēks nāk pie manis, daru zināmu, man vajadzēs viņa vecvecāku, vecāku fotogrāfijas, dzimšanas datus. Protams, arī vīra/sievas, drauga/draudzenes. Tagad taču daudziem pāriem jau trīs bērni, bet viņi joprojām ir draugi. Man tādas attiecības nav saprotamas, un tas ļoti nopietni traucē darbā, jo reāli pieeju dzimtai cilvēki iegūst tikai pēc laulības rituāla.

Foto: Rojs Maizītis

– Kāpēc tā?

– Katram no mums ir sievišķā un vīrišķā enerģija, un, lai arī bērns dabūtu abas, viņam vajag tām piekļuvi. Bet, kamēr vecāki nav laulībā, bērnam ir pieslēgums tikai pie mammas enerģijas.

– Vai tiešām pieeju tēva enerģijai dod zīmogs un paraksti uz papīra – laulības apliecības?

– Tomēr tā ir likumīgs apstiprinājums Visuma atļaujai, tikai valsts priekšā, un tam ir rezonanse Visumā, jo apliecina Nolūku! Bez pirkuma līguma taču nevar kļūt par likumīgu mājas īpašnieku.

– Bet otrs cilvēks nav īpašums!

– Nav, bet atļauja viņa apdzīvošanai, lietošanai – es atvainojos par šādu salīdzinājumu – tāpat ir vajadzīga. Ne velti laulības rituāls veikts visos laikos, visās tautās, bet tam, kas divu cilvēku savienību apstiprina – vai tās būtu šamaņu bungas vai paraksts uz papīra –, jau ir pakārtota nozīme.

Man bijuši klienti, kuri strādā dzimtsarakstu birojā, un viņi stāsta, ka, laulājot iepriekš cilvillaulībā dzīvojušus pārus, viņu jau palielie bērni nez kāpēc krituši histērijā. Būtībā nekā pārsteidzoša – to izraisa pēkšņs tēva enerģijas pieplūdums. Ne mazāk svarīgi, ka laulība sievietei dod vīrieša dzimtas, kurā viņa līdz ar to ienāk, aizsardzību – tikai no tā brīža, kā precīzi saka krievi, viņa ir za-mužem (aiz vīra – krievu val.).

Tad sievai ir vieglāk iznēsāt bērnu, vairāk spēka dzemdībās, jo viņu aizsargā arī vīra dzimta. Tāpat pieslēgums stiprina bērniņu, jo bez tā viņš ir ārpus tēva dzimtas. Tāpēc šis papīriņš, kā tu nosauci laulības apliecību, arī ir tik svarīgs.

– Kādi būtiski jautājumi vēl risinās caur dzimtu?

– Viss – veselība, veiksme, iespējas. Tāpēc kādreiz noteiktā kārtība bija secībā: Dievs, dzimta, valsts. Tad tā – domāju, ka apzināti – tika nojaukta. Kāpēc padomju laikos tikko piedzimušos bērnus paņēma prom no mātes un salika rindiņā jaundzimušo nodaļā? Lai sajauktos enerģijas un bērniem atņemtu dzimtas spēku, jo vara zināja – galvenais ir iznīdēt stipras dzimtas, tad zudīs visas tautas spēks.

Itālijā, Spānijā, arī daļā citu rietumvalstu dzimtas, veseli klani joprojām ir ļoti stipri, arī Amerikā – tur ir pat politiķu klani. Saglabājot spēcīgu dzimtu, tiek mantotas būtiskākās, svarīgākās lietas – gan materiālās, gan morālās un ētiskās. Bet mums, pateicoties visiem kariem un valdītājiem-pārvaldītājiem, nebija, ko un no kā mantot, tāpēc arī latviešiem iet tā, kā iet.

Apspiešanas sekas ļoti labi var redzēt ģimenēs. Sievietēm nav pārliecības par sevi, jo nav bijis dzimtas atbalsta. Ja tam beidzot sāks pievērst pienācīgu uzmanību, ja aizraksimies līdz savas dzimtas saknēm, daudz kas mainīsies, radīsies pavisam citas iespējas.

Ķīnā ir tradīcija – ir diena, kad ģimenes piemin visu dzimtas aizgājušo labās īpašības, jo tic, ka tad tās pāriet mantojumā kādam no pēcnācējiem. Un pareizi dara, jo šie vārdi paliek dzimtas informatīvajā laukā. Tāpat notiks, ja mirušo allaž pieminēsiet kā cilvēku, kas neko nesasniedza, vai lielu dzērāju, kā tas nezināšanas dēļ nereti notiek daļā latviešu ģimeņu. Bet te nu vietā ielāgot – par mirušo vai nu labu, vai neko.

– Kā dzimta var ietekmēt kāda tās pārstāvja veiksmi?

– Ja tajā bijis daudz klenderētāju, kuriem trūcis motivācijas kaut ko darīt, tas traucēs cilvēkam, kurš grib sākt karjeru. Viņu vilks atpakaļ šajā informatīvajā laukā, līdz ar to uzradīsies dažādi šķēršļi, māks šaubas par savām spējām. Tātad viņam būs krietni jāpiepūlas. Savukārt no darbīgas, turīgas dzimtas nākušajiem viss ies kā no rokas.

– Gadās arī pretēji – šādā dzimtā piedzimst baltais zvirbulis, kurš gatavs notriekt senču mantojumu. Bet dzimtā, kurā katrā paaudzē bijis kāds dzērājs un kura kūlusies uz izdzīvošanas robežas, piedzimst censonis, kurš to no šīs bedres izceļ.

– Labās beigas ir tad, ja cilvēkam izdodas pārvarēt pirmo pretestību vairākuma enerģētiskajam spiedienam. Savukārt senču mantojumu pa burbuli nolaist gatavie slaisti rodas izlaišanas dēļ. Viņiem viss tiek iedots jau gatavs, ja savāra ziepes, vecāki visu atrisina ar naudu. No paša atbildība par savu rīcību netiek prasīta.

– Bet katram taču ir arī savs, ne ar tikai dzimtu saistīts liktenis.

– Kā jau runājām, bērnam vajag gan sievišķo, gan vīrišķo enerģiju, bet tagad ļoti daudzi aug šķirtās ģimenēs, un biežāk no tās aiziet vīrietis. Labi, ja viņš pēc tam ar bērnu tiekas, bet gadās, ka, sācis jaunu dzīvi, vīrietis par bērnu vispār neliekas zinis. Šādā gadījumā vīrišķā enerģija izpaliek, bērnam nav tēva dzimtas atbalsta, un tas nevar neietekmēt viņa turpmāko dzīvi, likteni.

– Tavs vīrs ir mediķis – pediatrs anesteziologs. Kāda ir viņa attieksme pret tavu darbošanos ezoterikas jomā?

– Sākumā vīram tas bija šoks, bet, redzot, kā strādāju ar cilvēkiem un kāds ir rezultāts, viņš to pieņēma un mani atbalsta. Dažkārt pat iedod svēto pendeli, sakot – tu tik daudz zini, tad kāpēc par to nerunā tā, lai dzird visi? Tas taču vajadzīgs tik daudzām ģimenēm! Jo vīrs savā darbā gana redzējis, kādas traumas bērni guvuši vecāku neuzmanības vai agresivitātes dēļ, arī mīļo mājas sunīšu sakostos bērnus atskatījies, un sapratis, ka tas saistīts ar dzimtā notikušo.

Šodien strādāju ar meiteni, kurai ir milzīgas problēmas ar māti. Paskatījos viņas bildi, un man kārtējo reizi vajadzēja saņemties, lai pateiktu patiesību, proti, māte pret tevi izjūt visdziļāko nepatiku jau kopš tava piedzimšanas brīža.

Meitene zemapziņā to jau jutusi, bet dvēselē gruzdējis jautājums – kāpēc tā? Tāpēc, ka māte, atriebjoties vīrietim, kurš viņu pametis, apprecējās ar tādu, kurš viņai riebās. Tikai sieviete nepadomāja, ka ar šādu rīcību ieriebs nevis tam, kurš viņu pameta, bet sev, bērnam.

Vienīgā motivācija laulībām ir mīlestība, bet, ja tā nav bijusi, tad visiem, kas tiek ierauti attiecību mudžeklī, iet kā pa karu. Tas, ka galvenais ir apprecēties – vienalga, ar ko, jo tad viss būs šokolādē – ir varen muļķīgs stereotips. Bet, tā kā daudzi joprojām izvēlas tam sekot, man ir ko piepūlēties, šo sieviešu un vīriešu smadzenes grozot kā kubiku rubiku.

Čukstiņi, labklājības zeķītes, naudas pankūciņas

– Tev piemīt arī gaišreģes spējas.

– Es teiktu tā – nevis gaišās redzēšanas, bet gaišās zināšanas un gaišās dzirdēšanas spējas. Atšķirībā no gaišreģiem, kas no kanāla nākošo informāciju saņem redzējumos, kuros tā dažkārt paslēpta tikai viņam saprotamās metaforās, es informāciju nolasu pēc cilvēka fotogrāfijas.

Skatos uz to un vienkārši zinu, kādas ir veselības problēmas, kādas domas rosās viņa prātā. Tomēr izteiktāka man ir gaišā dzirdēšana – esmu kā suflieris, kurš informāciju nolasa balsī. Tikai cilvēki raduši šīs trīs atšķirīgās spējas likt zem vārda gaišreģis, arī dziednieku skolās vairāk orientējas uz gaišo redzēšanu, lai gan tā nebūt nav līdere.

Kanālu var mantot, tāpēc jau ir dziednieki paaudžu paaudzēs, bet štepselītis katram nākamajam var būt citāds – stiprā puse var mainīties. Piemēram, mana vecvecmāmiņa, kā senatnē sacīja, pratusi izbraucīt vainas, bijusi dziedinātāja un bērniņu saņēmēja, savukārt es ar veselības problēmām nestrādāju. Vienīgi tad, ja redzu, ka kaut kas uzlikts, to ar rokām noņemu.

Savukārt manai māsai piemīt pavisam īpaša spēja – viņa informāciju nolasa pēc katram cilvēkam piemītošās smaržas. Tāpēc sabiedriskajā transportā braukt māsai ir diezgan problemātiski... Informācija pie mums tiešām nāk visdažādākajos veidos, un spējas to uztvert dotas ikvienam, tikai materiālās pasaules pārņemtie cilvēki to neuztver nopietni, nepievērš tam pienācīgu uzmanību. Bet, ja vien ir vēlēšanās, šīs spējas var attīstīt. Protams, var rasties jautājums – un ko es pēc tam ar tām darīšu?

– Kā – ko? Varēsi palīdzēt.

– Lai to darītu, ar spēju nolasīt informāciju vien nepietiks, būs jāmācās arī, kā to darīt. Piemēram, mēs ar māsu veicam dzimtas rindu kārtošanu. Tas ir īpašs rituāls, kurā tiek piesauktas dzimtas sieviešu dvēseles. Pirmajai vārds tiek dots vecākajai, kura varbūt klusējusi astoņsimt gadu, tad pārējām, un no viņām dzirdētais nereti radikāli maina uz rituālu atnākušo sieviešu dzīvi.

Bet tuvāk par to nestāstīšu, jau gana daudz no šādu rituālu izsmējējiem esam dzirdējušas. Kas gribēs aizrakties līdz savām saknēm un uzzināt, kā reiz notikušais ietekmē viņu tagadējo dzīvi, mūs atradīs. Tikai piebildīšu – sieviešu dvēseles tiek piesauktas tāpēc, ka dzimtas DNS nesēja un  dzīvības devēja ir sieviete. Un būtu jāzina, ka, jo tīrāka, sievišķīgāka un mātišķāka ir sieviete, jo tīrāku vīrieti viņa sev piesaistīs, tātad – jo laimīgāka būs ģimene.

– Tavā ekstrasenses arsenālā ir arī vārdojumi.

– Nav noslēpums, ka vārdi ietekmē, īpaši jau enerģētiski spēcīgu cilvēku ar noteiktu domu un konkrētā nolūkā izteikti. Arī es ar tiem varu palīdzēt, tikai vairāk esmu par to, ka katrs pats sev režisors, tāpēc savus un pie manis atnākušos vārdiņus, čukstiņus, par kuru varēšanu palīdzēt esmu pārliecinājusies, zem pūra neturu – dalos ar tiem internetā.

Lielākā daļa vārdu virknējumu pie manis atnāk naktī, tāpēc pie gultas pa rokai vienmēr ir rakstāmais un papīrs. Arī dienas laikā tie atnāk – lapiņas ar vārdiņiem veselībai, veiksmei, aizsardzībai un tamlīdzīgi mētājas gan istabās, gan virtuvē. Un jāpieraksta tie ātri, tāpēc vīrs dažkārt smej – vai pēc tam pati saprotot, ko steigā esot sarakstījusi. Saprotu, un svarīgākais ir fiksēts galvā. Bez atnākušajiem praksē izmantoju arī pašas savirknētus vārdus, čukstiņus.

– Kas ir čukstiņi?

– Savu vēlmju izčukstēšana – tu savu noslēpumu ar savu elpu, kas ir gaisa stihija, aizsūti Visumā kā pasūtījumu. Vārdiņi-čukstiņi var pasargāt no bēdas, noskauduma, piesaistīt veiksmi, mīlestību, labklājību; tie var būt gan uz cilvēku, gan lietām vērsti.

Piemēram, paņem rokās naudaszīmi un čuksti: “Tu un es, mēs esam nedalāmi. Ej un apģērb trūcīgos, pabaro izsalkušos un atgriezies pie manis miljonkārt.” Forši, vai ne? Un tad nav žēl no šīs naudiņas šķirties. Zinu, ka tiem, kuri šo čukstiņu vakarā skaitīja uz katru dienas laikā ieņemto naudaszīmi, mēneša laikā ienākumi palielinājās par divdesmit procentiem.

Šādā nolūkā iesaku veikt arī dažādus rituālus. Piemēram, noadīt labklājības zeķītes, tajās ieadot savas vēlmes, pēc tam vēl novārdojot. Šīs zeķes nēsājot, vēlamais nepārprotami tiek pietuvināts. Līdzīgi var cept naudas pankūciņas. Tās apēdot, piepildīsi sevi ar naudas enerģiju, bet nauda, kā zinām, pievelk naudu.

Tas gan nenozīmē, ka pēc pankūciņu apēšanas naudas maiss uz galvas uzkritīs. Šis rituāls ir kā līgums ar sevi, tas stiprina motivāciju realizēt sapņus, ieceres. Katrs rituāls, protams, jāveic noteiktā mēness fāzē. Abi nule minētie jāveic jaunā mēnesī, jo vērsti uz nākotni, veiksmes piesaistīšanu. Savukārt, ja rituālu veic ar domu no kaut kā atbrīvoties, tas jādara dilstošā mēnesī.

Bet tā jau ir ābece, to zina visi. Vēl tikai atgādināšu, ka Mēness ir sievietes spīdeklis, pilnmēness – īpaši maģisks laiks.

Sievišķības vairošanai iesaku pilnmēnesī uz palodzes nolikt rotu ar savu akmeni, tad to nēsāt. Ja pilnmēnesī izdodas peldēties pa Mēness taciņu, tas vairo spēkus, piepilda ar enerģiju. Un gan pret Mēnesi, gan citiem debesu spīdekļiem silti iesaku izturēties ar cieņu, jo tā jūs izrādāt cieņu pret Visuma kārtību vispār. Pretējā gadījumā var sanākt kā latviešu teikā meitai, kura lepnībā Mēnesim parādīja savu pliko dibenu...

Apzagtie baušļi un universālākais aizsargs

– Vai vecie vārdojumi mūsdienu cilvēkiem der? Vai ir svarīgi saprast vārdojumus, vai arī tie darbojas paši par sevi, jo tajos iekodēta vajadzīgā informācija?

– Tolaik jau arī vai nu vārdojumi pie kāda cilvēka atnāca, vai tika sacerēti – vispirms jau sev pašam Vai tie strādās, vai nestrādās, tagad skaitīti, atkarīgs no ticības vārdojuma spēkam un sacerētāja un skaitītāja enerģētiskajai saderībai.

– Tajos drīkst kādu vārdu nomainīt?

– Ja jūti, ja tev ir zināšana, ka kāds jānomaina, tad droši tā dari, bet, ja izlasi vārdojumu un tev tas šķiet fufelis, tad neķeries tam klāt vispār. Ar necieņu skaitīti, tie noteikti nenostrādās. Katram pēc ticības. Es neesmu kristietības piekritēja, praksē izmantoju mūsu senču zināšanas.

Tajā pašā laikā strikti neturos veco rituālu rāmjos, izdomāju daudz ko savu. Bet, ja cilvēkam nedod tam vajadzīgās zināšanas, tad no rāmjiem labāk laukā nekāpt – var iekāpt ne tur. Vispār man ļoti patīk teiciens par ticībām: “Ticība ir kā penis. Man prieks, ka tev tas ir, lieliski, ka tu ar to darbojies, bet, Dieva dēļ, nevelc to laukā publiski un nekādā gadījumā nerādi to maniem bērniem.” Tas nozīmē, ka katrs var ticēt tam, kam grib, un nevienam par to nav tiesību aizrādīt un līst viņa sarunās ar Dievu.

– Kāda, tavuprāt, ir visspēcīgākā enerģētiskā aizsardzība?

– Nebaidīties! Jo bailes pievelk bailes. Spēcīgs aizsargs ir vienādmalu krusts, nēsāts uz Saules pinuma. Sievieti ikdienā sargā rotas. Auskari ir kā zibensnovedēji nenovīdīgiem skatieniem, rokassprādzes ierobežo došanu un ņemšanu – lai, kādam dodot, palīdzot, viņš līdzi nepaņemtu daļu tavas enerģijas, labklājības.

Visas rotas noteikti regulāri jāattīra – noskalojot tekošā ūdenī, uz trim dienām ieliekot ledusskapī, ierokot zemē. Tikai jāatceras, kur ieraki! Var arī izveidot trijstūri no svecēm, rotas ielikt tā vidū un atstāt, līdz sveces izdeg.

Brīnišķīgi aizsardzību nodrošina attiecīgu latviešu dainu skaitīšana; ja reiz mums tās dotas, tad jāizmanto! Būtībā tas ir vienkāršākais, visiem pieejams un visur lietojams enerģētiskās aizsardzības paņēmiens, kas neprasa nekādus pūliņus, tik vien kā pāris dainu jāiemācās no galvas.

Ļoti svarīgi sevis aizsargāšanai, par ko maz tiek runāts, ir izvairīties no goda, cieņas aizskaršanas. Bet, ja kaut kas tāds piedzīvots, pats sevi no tā var attīrīt, kamēr aizvainojums vēl nav norīts – iekļuvis ķermenī, jo tad jau būs bēdīgāk. Jādara tā – jānomierinās, jācenšas ieraudzīt savu auru un jāskatās, vai tajā nav kaut kādi tumši pleķi.

Ja ir, tad tie, iztēlē vizualizējot, jāsaveļ bumbā un tad jāpalūdz Visumam, lai to savāc. To var aizmest arī atpakaļ goda aizskārējam, jo nevienam nav tiesību aizskart otra godu, tāpēc viņam par to jāsaņem mācība. Ne velti agrāk par goda un cieņas aizskaršanu izaicināja uz divkauju, jo uzskatīja, ka šo pāridarījumu var nomazgāt tikai ar asinīm. Tagad divkaujas nenotiek, tāpēc es ieteiktu savākto melno bumbu mest atpakaļ, jo tad mūsu sabiedrība būtu tīrāka. Saprotot, ka viss atgriežas pie paša, cilvēki, pirms kādu aizskart, padomātu par sekām.

– Lai kā cilvēks censtos, tikai retajam dots saskatīt savu un citu auru.

– Pārējie, aizverot acis, var iztēloties ap sevi esam zelta loku, tajā esošos tumšos pleķus un tad tos savelt bumbā un aizsūtīt Visumā vai goda aizskārējam. Rezultāts būs labāks, ja domas un darbības izrunāsiet vārdos.

– Varbūt ir kāds universāls aizsargs pret visu nevēlamo?

– Paša uztvere un domāšana – ko (ne)sauc, ko (ne)domā, to (ne)piesaisti. Bet, lai kādā ģimenē cilvēks piedzimis, kādā vidē uzaudzis un lai cik problemātiskas situācijas viņam nākas piedzīvot, jāielāgo, ka mūsu galvenā misija ir iemācīties būt laimīgiem, visu slikto atlaist un dzīvot uz priekšu bez ņaudēšanas un vaidēšanas.

Čukstiņi dažādiem dzīves gadījumiem

* Vaigi kā rozītes, lūpas kā ogas, āda kā zīds! Lai notiek tā! (Izsaka no rīta, mazgājot seju.)

* Sargeņģeli, lido man pa priekšu, es aiz tevis! (Izsaka, izejot no mājas.)

* Kā diena mainās uz nakti, tā sirsniņa skrien savu takti, ritms tai stingrs un nemainīgs! Lai notiek tā! (Izsaka uz dzērieniem pirms dzeršanas.)

* Kad vējš uzpūta, ar kāju pie zemes piecirtu, ar liesmu nodedzināju, ar ūdeni nomazgāju, noskaudumu no sevis nopurināju! Lai notiek tā! (Pret noskaudumu.)

* Ja bērniņš naktī nekādi nevar nomierināties, dara tā – paņem mazo rokās, nostājas pie loga, uzpūš uz rūts dvašu, tad uz stikla radušo mitrumu savāc ar pirkstu galiem un lēnām, ar pirkstiem glāstot bērnam pierīti, čukstus saka: “Lapas vējā čabēja, pie loga zari klauvēja. Rīta ausma, no gaismas tu austa, paņem prom nemieru no (bērna vārds)! Atgriez viņam miegu, snaudu un labu veselību! Lai notiek tā!”

Rīta čukstiņi

* No gultas jāizkāpj ar labo kāju. Kad kāja pieskaras pie grīdas, izsaka: “Es ceļos pretī savai laimei!”

* Izejot no mājas, palūkojas uz savu atspulgu spogulī un izsaka: “Mans atspulgs – veiksmes magnēts!”

* No rīta, dzerot tēju vai kafiju, mundrumam un spēkam dzērienā iečukst: “Dzeru spēku, dzeru veselību, dzeru enerģiju visai dienai!”

Vakara čukstiņi

* Mazgājoties vai ejot dušā, izsaka: “Nomazgāju visu negatīvo, notīru aizvainojumus, noskaloju skumjas.” Tas palīdz noņemt dienas laikā uzkrāto stresu un emocionālo spriedzi.

* Klājot gultu, izsaka: “Sega un palags – lūk, sargi mani, bet spilvens – mans draugs. No sliktiem sapņiem sargās, dzīvē pārmaiņas būs tikai labas.” Pēc šādiem vārdiem var mierīgi gulēt – bezmiegs un murgi nemocīs. Noliekot galvu uz spilvena, labi padomāt par savām vēlmēm – tās ātrāk piepildīsies.

* Aizverot acis, izsaka: “Lai miegā un dzīvē notiek tā, kā vēlos es!”

Čukstiņi-aizruna veselības spēkam – jāizsaka medū (aizruna jāveic pilnmēnesī, jāizsaka trīs reizes)

Pļavās un laukos aug ziedi.
Zemes spēku tie uzņem,
Saules enerģiju pievelk.
Dabas varenību atmodina.
Ūdens tiem ziediem dzīvību dāvāja,
Ar spirdzinošu lietu tos baroja.
Varenais vējš tos maigi šūpoja,
Ar burvju spēku apveltīja.
Bites pūlējās, burvju putekšņus vācot,
Viss strops kopā medu sanesa.
Kā bitītes ziedus ar burvju putekšņiem atrod,
Tā medus dziedinošais spēks pie manām vājajām vietām ceļu sameklē.
Ar savu spēku plaisas un robus aiztaisa.
Ar spēku un mundrumu mani piepilda!
Cik bišu šo medu savāca,
Tik daudz reižu spēks man klāt pienāks.
Manā ķermenī veselība nostiprinās un norūdās.
Medus dziedinošā enerģija pa ķermeni plūst,
Ar spēku stiprina mani, un ar veselību ķermenis piepildās.

Citi šobrīd lasa

"Pirms viņa biju tikai grandžīga meitene" - slaveni modes pāri un viņu īpašās attiecības 11
Daudz laimes, princi Džordž! Kembridžas hercogiene Keita publicē personīgus foto dēliņa 6. jubilejā
Latvijā cilvēki "skrien tik ilgi, kamēr krīt" - jeb Kā atpazīt un novērst izdegšanas sindromu 18
Skatīt visus komentārus

Галкин заговорил по-латышски на закрытии фестиваля Laima Rendezvous Jurmala 2019

Герцогиня Меган выполнит последнюю волю королевы после ее смерти 1