foto: Foto: Shutterstock
Brīvais laiks padara laimīgāku, ja izmantots jēgpilni
Lasot labu grāmatu, pavadītais laiks arī nebūs izšķiests velti.
Dzīvesstils
2024. gada 23. jūnijs, 08:58

Brīvais laiks padara laimīgāku, ja izmantots jēgpilni

Dzīvesstila nodaļa

Kas Jauns Avīze

Ikdienā darbu un citu pienākumu saraksts ir tik saspringts, ka bieži dzen stresā. Taču, no otras puses, ilgāks brīvais laiks ne vienmēr kļūst par brīnumainu eliksīru, kas palīdzēs dzīvot laimīgu un harmonisku dzīvi, kā daudzi sapņo.

Autori analizēja datus no diviem apjomīgiem agrāk veiktiem pētījumiem par to, kā amerikāņi pavada savu brīvo laiku. Abos pētījumos piedalījās 35 000 cilvēku. Tie, kuriem bija aptuveni divas stundas brīvā laika dienā, jutās laimīgāki, salīdzinot ar tiem, kuriem bija mazāk. Tomēr tie, kuriem bija piecas stundas vai vairāk brīvā laika dienā, atzina, ka jūtas sliktāk.

Tādējādi pētnieki secināja, ka optimālais brīvā laika apjoms dienā ir divas līdz trīs stundas. “Pārāk maz brīvā laika nav labi, bet daudz brīvā laika ne vienmēr ir labāk,” norāda Pensilvānijas universitātes Vortona skolas mārketinga kursa lektore Marisa Šarifa.

Svarīgi ir arī, kā pavadīt brīvo laiku. Ne mazums gados vecāku cilvēku pēc aiziešanas pensijā jūtas nevajadzīgi. Pētījuma autori ne tikai analizēja abu agrāko pētījumu datus, bet arī veica mazāka mēroga eksperimentus internetā.

Piemēram, kādas aptaujas dalībniekiem lūgts iedomāties, ka viņiem ir no trīsarpus līdz septiņām stundām brīvā laika dienā un kā viņi justos, veltot to produktīvām aktivitātēm (piemēram, sportam), un kāda būtu sajūta, ļaujoties mazāk produktīvām nodarbēm (piemēram, skatoties televizoru).

Dalībnieki pauda uzskatu, ka justos slikti, ja ikdienā būtu daudz brīvā laika, taču izmantotu šo laiku neproduktīvi. Protams, tas, ko uzskatām par produktīvu izklaidi, ir ļoti individuāli.

Ja jums sagādā prieku divas stundas skatīties iemīļotu seriālu, baudiet to. Pats galvenais ir darīt to, kas sagādā prieku, un nejusties par to vainīgam.

Arī darbības, kas tradicionāli tiek uzskatītas par produktīvākām, var būt patīkamas. Piemēram, viegls kardio treniņš, pastaigas vai stiepšanās vingrinājumi mazina stresu, tāpat arī dažādas citas brīvā laika aktivitātes – adīšana, lasīšana, ēdiena gatavošana.

“Mūsu pētījumi liecina, ka tad, kad cilvēkiem ir vairāk brīvā laika, piemēram, kad viņi aiziet pensijā vai citu iemeslu dēļ uz laiku nestrādā, viņi jūtas labāk, ja pavada vairāk laika jēgpilni,” rezumē pētījuma vadītāja Šarifa.