Jaunākās DNS analīzes sniedz pārsteidzošus atklājumus par Turīnas līķautu, kurā, iespējams, bija ietīts Jēzus Kristus
Jauns pētījums, kas analizējis 1978. gadā atrastās DNS pēdas uz Turīnas līķauta, kurā, iespējams, pēc krustā sišanas tika ievīstīts Jēzus Kristus, atklājis virkni pārsteidzošu ziņu.
Turīnas līķauts, kopš tā atrašanas 1354. gadā, ir apvīts ar dažādiem mītiem un teorijām. Kamēr ticīgie uzskata, ka lina drānā pēc krustā sišanas tika ietīts Jēzus Kristus, norādot, ka uz tā ir saskatāms ievainota vīrieša attēls un brūces, kas atbilst vietām, kurās Jēzus tika ievainots krustā sišanas laikā, citi norāda, ka līķauts varētu būt viltojums, kas radīts viduslaikos.
DNS paraugi no audekla pirmo reizi tika iegūti 1978. gadā, bet 1988. gadā trīs neatkarīgas laboratorijas veica radiooglekļa datēšanu, kas noteica, ka līķauts datēts ar viduslaikiem un tika izveidots laikā no 1260. līdz 1390. gadam. Skeptiķi gan uzsver, ka līķauts vēstures gaitā vairākas reizes tika bojāts un atjaunots, līdz ar to, iespējams, līķauta parauga gabals, ko analizēja laboratorijas, nav bijis daļa no oriģināla.
Jaunākais pētījums, ko 31. martā priekšdrukas versijā publicējis slavens tiesu medicīnas zinātnieks - Padujas Universitātes ģenētikas un genomikas profesors Pjērs Luidži Baima Bollone un viņa komanda, sniedzis jaunu ieskatu DNS pēdu materiālos, kas tika iegūti no līķauta 1978. gadā. Aplūkojot rezultātus, pētnieku komanda uz līķauta atrada daudzveidīgu augu sugu un cilvēku DNS pēdu klāstu.
"Cilvēka DNS pēdas liecināja par 38,7% indiešu etnisko līniju klātbūtni. Zinātnieki norāda, ka šie DNS paraugi uz līķauta, iespējams, nokļuva no cilvēkiem, kas savā laikā apstrādāja audumu. "Tas varētu būt saistīts ar to, ka vēsturiski romiešiem bija tirdzniecības saites ar reģioniem Indas ielejas tuvumā. Termins 'shroud' [līķauts] varētu būt saistīts ar grieķu vārdu 'sindôn', kura nozīme bija 'smalks lins', un kas nereti nāca no Sindas – reģiona, kas bija slavens ar augstas kvalitātes tekstilizstrādājumiem," norāda pētnieki.
"Vairāk nekā 55,6% cilvēka DNS atbilda Tuvajiem Austrumiem raksturīgām līnijām, savukārt Rietumeiropas līnijas veidoja mazāk nekā 5,6%," pauda zinātnieku komanda.
Tāpat uz līķauta tika atrastas augu un dārzeņu, tai skaitā burkānu, apelsīnu, banānu un zemesriekstu atliekas. Zinātnieki piebilst, ka apelsīni un banāni, kā zināms, Eiropas kontinentā tika ievesti tikai viduslaikos. Tāpat arī citas uz līķauta atrastās sugas nāca no šī vēlākā perioda.
Zinātnieki norāda, ka nevar, protams, izlēgt to, ka arī šo augļu un dārzeņu pēdas radījis piesārņojums, kas uz līķauta atstāts vēlākos gados, tomēr viņi kā savādu norāda faktu, ka uz auduma netika atrastas augļu un dārzeņu pēdas no laika, kad dzīvoja Jēzus. "Vidusjūras kultūraugu izplatība un tipiskās Tuvo Austrumu floras neesamība rada jautājumus par lauksaimniecības ainavu laikā, kad līķauts tika izveidots vai izmantots kā apbedīšanas audums," norādīja komanda.
Vairāki zinātnes mediji norādījuši, ka šie pētījumi drīzāk apliecina teoriju, ka līķauts bijis viltojums, kas tapis viduslaikos. Tomēr zinātnieki pauž, ka tas jebkurā gadījumā esot interesants vēstures artefakts, kas varētu izgaismot vairāk ziņu par reģiona vēsturi tajā laikā.
