Vai pārim vajadzētu gulēt zem vienas segas?
Kā lai izguļas, ja partneris naktī krāc, klepo, miegā runā vai bieži staigā uz tualeti? Viens no pirmajiem risinājumiem, kas nāk prātā, ir gulēšana atsevišķi.
Vai un kā tas var ietekmēt pāra attiecības, portālam Mammamuntetiem.lv. skaidro sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Inese Elsiņa.
Kopēja sega nav laimes atslēga
Gulētiešanas rituāls pāra attiecībās laika gaitā ir transformējies. Senos laikos pat precēti cilvēki gulēja katrs savā gultā un izmantoja katrs savu gultasveļu. Vēlāk šī tradīcija mainījās. Ražotāji sāka izgatavot divguļamās gultas un divvietīgās segas.
Taču, guļot kopā, cilvēkiem rodas dažādas neērtības. Vienam sega šķiet pārāk bieza, otram – pārāk plāna. Vienam ir auksti, otram – karsti. Viens naktī krāc un bieži mostas, lai dotos uz labierīcībām, ēd un skatās televizoru, bet otrs tā dēļ nevar labi izgulēties.
Tādā situācijā kā viens risinājumiem nāk doma par iespēju gulēt katram zem savas segas vai pat katram savā istabā. Taču bažas rada tas, vai šāds variants neietekmēs attiecību kvalitāti. “Nav pareizu vai nepareizu variantu!” uzsver Inese Elsiņa. “Tas, ka pāris guļ zem vienas segas, vēl negarantē to, ka attiecības būs labas. Un otrādi – nav tā, ka cilvēki, kuri guļ katrs zem savas segas, kopā nav laimīgi.”
Savi plusi un savi mīnusi
Gulēšanai zem vienas segas, protams, ir savi pozitīvie aspekti: pieskārieni, spontānas tuvības iespēja, drošības un saiknes izjūta. Tas viss regulē cilvēka nervu sistēmu un nomierina, norāda psiholoģe.
Taču pēdējā laikā no Rietumu un Ziemeļvalstīm pasaulē
aizvien plašāk izplatās tendence indivīdam rūpēties par sevi un savām vajadzībām – ievērot pareiza uztura pamatprincipus, dzīvot fiziski aktīvu dzīvesveidu un pievērst uzmanību arī miega kvalitātei.
Tieši no tā, vai cilvēks ir izgulējies, atkarīga spēja nākamajā dienā koncentrēties augstvērtīgi veikt darba pienākumus, rūpēties par bērniem un būt labā garastāvoklī.
“Pētījumi apliecina, ka laba miega kvalitāte ir stipri saistīta arī ar labu attiecību kvalitāti,” uzsver psiholoģe. Pēc slikti gulētas nakts cilvēks izjūt nogurumu, neapmierinātību, sliktu garastāvokli un ir viegli aizkaitināms. Tādā situācijā jebkurš partnera vārds vai darbība var izraisīt pastiprināti asu reakciju un attiecības pasliktināsies.
Atsaucoties uz Pitsburgas universitātes Psihiatrijas fakultātē 2011. gadā veikto pētījumu Branta Heslera vadībā, Inese Elsiņa min vēl kādu interesantu likumsakarību: “Ja vīrieši naktī guļ sliktāk, tas ietekmē viņu attiecības nākamajā dienā. Savukārt sievietēm ir otrādi – ja pa dienu ir problēmas attiecībās ar partneri, viņas guļ sliktāk.”
Nepieņem lēmumus vienpersoniski!
Brīdī, kad kāds no pāra izdomā, ka vēlas izgulēties labāk un tāpēc izmantos atsevišķu segu vai dosies uz citu istabu, nereti sākas problēmas. “Savā praksē bieži redzu, ka pāri mēdz pieņemt lēmumus vienpersoniski – tā man būs labi un tā es darīšu,” stāsta Inese Elsiņa. Otrs, izdzirdot šādu paziņojumu, var justies pamests, nesaprasts, atraidīts, apvainojies, sadusmojies vai ļoti skumīgs.
Te svarīgi saprast vienu – runa patiesībā nav par gulēšanas formu, bet par to, vai lēmums izriet no konflikta pozīcijas vai abpusējas vienošanās. Pārim situāciju vajadzētu izrunāt un, izvēloties šādu modeli, atrast laiku attiecību veidošanai, nodibinot ķermenisko kontaktu – no rīta un vakarā vienam otru samīļojot, sabužinot, sabučojot utt.
Tajā pašā laikā der atcerēties – ja attiecībās jau ir problēmas un grūtības, gulēšana katram zem savas segas cilvēkus tikai attālinās vienu no otra.
Vai bērnu var ņemt blakus?
Ģimenēs, kurās aug bērni, mēdz būt arī situācijas, kad mamma mazuli ņem blakus gultā un beigās vīrs vai nu guļ kaut kur maliņā, vai arī pārceļas uz citu istabu. Arī šajā jautājumā speciālistu viedokļi atšķiras.
Daļa uzskata, ka gulēšanai kopā ar bērnu nav nekādas vainas un tas palīdz vecākiem izjust ērtības – mammai nav naktī jāceļas un jāiet pie zīdaiņa, ja viņš raud vai grib ēst. Savukārt citi iestājas pilnīgi pret to, ka bērns var gulēt kopā ar vecākiem, jo tas destruktīvi ietekmē pāra attiecības. “Un vēl cits jautājums ir tad, ja ar mammu un tēti guļ kopā septiņus vai desmit gadus vecs bērns – kādu funkciju tas pilda viņu attiecībās?” aizdomāties rosina speciāliste.
Tas liek secināt, ka viens risinājums neder visiem pāriem un visām ģimenēm. Svarīgi skatīties jautājumu kontekstā ar pārējo situāciju pāra attiecībās. “Ja vecāki atrod risinājumu, kā veiksmīgi organizēt pāra attiecības, maza bērna palikšana viņu gultā atsevišķās reizēs būtiski neko neietekmēs. Taču, ja saiknes pāra starpā nav, rodas jautājums, kurš to bērnu grib vairāk sev blakus un kāpēc,” saka Inese Elsiņa.
Vēl der atcerēties – pat, ja šķiet, ka bērns naktī guļ, varbūt tomēr miegs nav tik ciešs.
“Man no pieaugušiem klientiem gadījies dzirdēt traumatiskas pieredzes. Kad bērnam bijuši pieci, septiņi vai deviņi gadi, viņš gulējis vienā gultā vai vienā istabā ar vecākiem, kuriem bijis seksuālais kontakts. Tas atstāj lielu negatīvo ietekmi,” brīdina speciāliste.
