Seksuālās vardarbības upuriem Latvijā plāno izveidot specializētu palīdzības centru

Finansējumu paredzēts pārdalīt no budžeta programmas "Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi" uz VM budžetu. Šajā programmā vardarbībā cietušo atbalstam un drošības pasākumu īstenošanai 2026. gada budžetā paredzēti 1,8 miljoni eiro.

Rīkojuma projektam 9. jūnijs paredzēts kā spēkā stāšanās termiņš, jo Nacionālajam veselības dienestam (NVD) savlaicīgi jāsāk priekšdarbi, tai skaitā līguma slēgšana un manipulāciju tarifu pārrēķins, bet Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) jāveic iekārtu iepirkums, jāiekārto telpas un jānodrošina apmācības.

Atbalsta centru plānots izveidot Austrumu slimnīcā pie Uzņemšanas nodaļas. VM skaidro, ka šāda vieta izvēlēta, ņemot vērā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra laboratorijas izvietojumu RAKUS teritorijā un sociālo darbinieku pieejamību. Paredzēts, ka vardarbībā cietušās personas tiktu nošķirtas no pārējo pacientu plūsmas, bet esošās telpas pielāgotas centra vajadzībām bez papildu līdzekļiem telpu pārbūvei.

Centra darbības sākuma posmā palīdzību plānots sniegt personām no 16 gadu vecuma, sākotnēji sievietēm. Atbalsta centrā paredzēts vienuviet un jebkurā diennakts laikā nodrošināt medicīnisko, psiholoģisko un tiesu medicīnas palīdzību. Plānots, ka liecība par vardarbības faktu no cietušās personas puses tiktu sniegta un dokumentēta vienu reizi, lai to tālāk varētu izmantot visos palīdzības posmos.

Patlaban seksuālā vardarbībā cietušās personas var vērsties Valsts policijā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā vai slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Tomēr palīdzība ir strukturēta posmos un fragmentēta, tādēļ cietušajai personai par vardarbības faktu var nākties liecināt vairākkārt, radot papildu traumatiskas sekas, norāda VM.

Lai gan medicīniskā palīdzība seksuālā vardarbībā cietušām personām ir nodrošināta veselības aprūpes sistēmā, tā neparedz vairākus izmeklējumus un medikamentus, kas atbilstu starptautiskiem algoritmiem un būtu jānodrošina seksuāla rakstura vardarbības vai izvarošanas gadījumos. Kā piemēri minēta seksuāli transmisīvo slimību diagnostika, HIV pēcekspozīcijas profilakse, kontroles vizīšu laikā veicamie izmeklējumi, avārijas kontracepcija un B hepatīta vakcīna.

Pēc VM aplēsēm, katru gadu specializētajā centrā palīdzību varētu saņemt ap 200 personu, bet 2026. gadā, ņemot vērā plānoto darbības sākšanu no ceturtā ceturkšņa, pakalpojumu varētu nodrošināt 50 personām. Viena pacienta aprūpes epizodes izmaksas aplēstas 869,67 eiro apmērā.

No prasītajiem 104 744 eiro 43 484 eiro paredzēti seksuālā vardarbībā cietušo personu atbalstam 2026. gadā, bet 61 260 eiro - centra aprīkojumam un speciālistu apmācībai. Aprīkojumā paredzēts iegādāties ginekoloģisko krēslu, portatīvo sonogrāfu, kušeti, bezēnu lampu izmeklēšanai, instrumentu galdiņu, ārsta krēslu, datoru, ledusskapi, planšeti fotografēšanai un mēbeles.

Centra darbības turpināšanai 2027. gadā un turpmāk ik gadu būtu nepieciešami 173 934 eiro. Šo finansējumu paredzēts nodrošināt VM budžeta apakšprogrammā "Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana", samazinot izdevumus par 173 934 eiro saistībā ar prognozēto finanšu līdzekļu atlikumu dzemdību palīdzības nodrošināšanā un attiecīgi palielinot izdevumus centra darbības turpināšanai.

Rīkojuma projektam iebildusi Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

Slimnīcu biedrība iebildusi pret projekta ietekmi uz valsts budžetu, norādot, ka attiecīgās VM budžeta apakšprogrammas iekšējās tāmes un pozīcijas nav publiski pieejamas. Biedrības ieskatā, sabiedrībai un lēmumpieņēmējiem tādēļ nav iespējas pārliecināties, uz kādu pakalpojumu vai pozīciju rēķina identificēts finansējums.

LSB arī norāda, ka attiecīgā apakšprogramma jau sākotnēji Saeimā apstiprināta ar budžeta deficītu, tai piemērojot samazinošu bāzes koeficientu 0,95. Biedrības ieskatā, situācijā, kad pamatprogramma ir nepietiekami finansēta par 5%, "brīva" finansējuma atrašana tās iekšienē bez negatīvas ietekmes uz stacionāro palīdzību neesot iespējama.

LSB rosina rīkojuma projektu papildināt ar detalizētu un atklātu apakšprogrammas pašreizējās izpildes tāmes atšifrējumu, norādot precīzu pozīciju, no kuras tiek ņemti līdzekļi, kā arī sniedzot garantijas, ka netiks pagarinātas pacientu rindas stacionāros.

Līdzīgu iebildumu sniegusi arī LBAS, minot ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) kategoriski neatbalsta risinājumu, kas paredz centra darbības finansēšanu 2027. gadā un turpmāk nodrošināt uz apakšprogrammas "Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" samazinājuma rēķina, veicot optimizāciju dzemdību palīdzības nodrošināšanā.

LVSADA ieskatā, šāda VM iniciatīva ir pretrunā ar valdības deklarācijā noteiktajām apņemšanām par demogrāfijas rādītāju celšanu un atbalstu ģimenēm ar bērniem. Arodbiedrība arī norāda, ka projektā nav aprakstīts, kā finansējuma novirze ietekmētu darba ņēmējus.

LVSADA aicina VM pirms projekta tālākas virzības sniegt sociālajiem partneriem papildu informāciju un detalizētus aprēķinus par to, kuras dzemdību palīdzības nodrošināšanai paredzētās pozīcijas un tarifi programmās tiks samazināti. Arodbiedrība arī aicina skaidro, kā plānotā budžeta pārdale un pakalpojumu apjoma samazinājums ietekmēs iesaistīto ārstniecības personu, tai skaitā ārstu, vecmāšu un māsu, nodarbinātību, slodzes un ienākumus.

Par naudas pārdali vēl jālemj valdībā.