Ja līdz 25 gadu vecumam ir bijis saules apdegums, tad nākotnē ir liela iespējamība saskarties ar melanomu

Kādi ir galvenie melanomas iemesli un ieteicamā profilakse, stāsta Veselības centra 4 filiāles Dermatoloģijas klīnika dermatoloģe Linda Kapteine-Veita un BENU Aptiekas farmaceite Sintija Jureviča.

Situācija un statistika Latvijā

Kapteine-Veita skaidro, ka saslimšanas gadījumu skaits pēdējo gadu laikā ir nemainīgs. Tas nozīmē, ka slimība nekur nepazūd. Vidēji melanomu atklāj 200 cilvēkiem gadā, sievietēm mazliet vairāk nekā vīriešiem. Visvairāk gadījumu konstatēti Rīgā, Kurzemē un Vidzemē. Kādreiz melanomu biežāk atklāja vecākiem cilvēkiem pēc 60 gadiem – vīriešiem biežāk uz muguras, savukārt sievietēm uz kājām un citām ķermeņa daļām. Taču šobrīd novērojams, ka melanomu atklāj arvien jaunākiem cilvēkiem, savukārt bērniem – ļoti reti.

Galvenie melanomas iemesli

Jebkura audzēja rašanās iemesls ir nepareizu šūnu darbībā, melanomas gadījumā – melanocītos jeb šūnās, kas atbild par pigmentāciju, skaidro Kapteine-Veita. Melanomas iemesls var būt ārējās vides un gēnu kopsavilkums – visbiežāk pie iemesliem tiek minēts UV starojums jeb saule, solāriji, taču speciāliste skaidro, ka jebkurš bojājums (trauma, apdegums pēc fotoepilācijas), kas notiek melanocītu šūnās, var kļūt par melanomas iemeslu. Svarīgi atcerēties, ka, ja līdz 25 gadu vecumam ir bijis kāds saules apdegums, tad nākotnē ir liela iespējamība saskarties ar melanomu.

Melanoma var būt ļoti dažāda – tā var attīstīties gan esošā dzimumzīmē, gan ādā bez izmaiņām. Turklāt melanoma var attīstīties arī neredzamās vietās – acs gļotādā, mutē, gremošanas traktā, dzimumorgānu gļotādā, ādas krokās. Melanomas izpausmes veids ir atkarīgs arī no gēniem, vides un pacienta imunitātes. Izmaiņas ādā var būt ļoti dažādas – tas var būt mazs, tumšs punktiņš, tas var būt arī sarkans, tā var būt pumpa, kas sākusi augt, pušumi, skaidro Kapteine-Veita.

Biežākās kļūdas melanomas profilakses un ādas aizsardzības jomā

Bieži vien cilvēki uzskata, ka, lietojot saules aizsargkrēmu, netiks uzņemts D vitamīns. Taču jāatceras, ka D vitamīnu sauļojoties var uzņemt tikai vienai dienai, to nevar uzkrāt visam gadam, uzsver speciāliste. Turklāt, kad āda ir pārsauļota, tā bojājas, paliek sausa, novecojusi, arī tad D vitamīns vairāk netiek uzņemts. 

Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par nozīmi ādas aizsardzībai no saules stariem, cilvēki ādas aizsardzības jomā kļūst izglītotāki, taču tāpat saskaramies ar tiem, kas noliedz situācijas nopietnību – nepieļaujot iespēju saslimt, kā arī vieglprātīgi izturoties pret saules aizsargkrēma pareizu lietošanu. 

Speciāliste uzsver, ka gadījumos, kad nav pārliecības vai ir aizdomas par kādu ādas veidojumu, nevajag baidīties jautāt dažādu speciālistu viedokļus, jo ādas veidojumi mainās, ne vienmēr tos uzreiz var pamanīt, kā arī ārsta pieredze, nogurums un tehnoloģiju pieejamība ārstniecības vietā var ietekmēt izmeklējuma gaitu un precizitāti.

Galvenie soļi melanomas profilaksei

Kapteine-Veita uzsver, ka labāk ir veikt ieteicamos profilakses pasākumus nekā novēloti atklāt kādu ādas veidojumu. Melanomas profilaksei speciāliste dalās ieteikumos, kā sevi pasargāt.

• Izvairieties no saules stariem dienas karstajā laikā (no plkst. 11:00 līdz 16:00).
• Lietojiet saules aizsargkrēmu! To ieteicams atjaunot vairākas reizes dienā.
• Uzturoties saulē, valkājiet nosedzošas drēbes, cepuri platām malām, saulesbrilles!
• Neaizmirstiet pasargāt arī lūpas, piemēram, izmantojot lūpu balzamu ar SPF.
• Aizmirstiet par solāriju!
• Vissvarīgāk ir sekot līdzi jebkuram jaunveidojumam uz ādas, kā arī tad, ja vecs veidojums ir izmainījies. 
• Iepazīstiet savu ādu! Cilvēkam ir jāzina, kas atrodas uz viņa ādas. Vismaz vienu reizi būtu ieteicams apmeklēt dermatologu, lai noskaidrotu savu ādas stāvokli. Pēc tam, vienojoties ar ārstu, tiek noteikts profilaktisko vizīšu biežums. Profilaktiski ikvienam būtu ieteicams pārbaudīties vismaz reizi gadā! Biežāk būtu jāpārbaudās cilvēkiem, kuriem ir gaišs ādas tips, rudi mati, daudz vasaras raibumu. 
• Vislabāk ādu pārbaudīt, kad vēl nav iedeguma vai 6-8 nedēļas pēc sauļošanās – aprīlis un maijs ir ļoti piemērots laiks, lai mēs varētu sagatavoties vasaras sezonai!

Farmaceita padoms

Farmaceite Sintija Jureviča skaidro, ka saules staru ietekmē ādā var rasties apsārtums, nieze, pigmentācijas plankumi, medikamentu izraisīta fotosensibilizācija, dažādi melanocītu veidojumi, samazinās kolagēna šķiedru sintēze ādā, kā arī pieaug ādas vēža attīstības risks. 

Pirms piemērotākā saules aizsarglīdzekļa piemeklēšanas, nepieciešams noskaidrot savas ādas fototipu. To var ātri, ērti un precīzi noteikt, piesakoties uz ādas pārbaudi BENU Aptiekās.

Farmaceite uzsver, ka jāņem vērā individuālais ādas stāvoklis – vai tā ir kombinēta/normāla, sausa, taukaina, jutīga vai nobriedusi. Aptiekās pieejamie saules aizsarglīdzekļi ir dermatoloģiski testēti un hipoalerģiski. Saules aizsarglīdzekļi ar augstu aizsardzības pakāpi (SPF 50) ieteicami maziem bērniem, cilvēkiem ar paaugstinātu jutību pret saules starojumu, pēc kosmētiskām, estētiskām vai lāzerprocedūrām, kā arī cilvēkiem, kuriem ir pastiprināta pigmentācija vai ir bijušas ādas vai citas organisma ļaundabīgas saslimšanas. 

Lai saules aizsarglīdzekļi būtu efektīvi:

• tie jāuzklāj 15-20 minūtes pirms došanās saulē;
• tie jālieto arī mākoņainā laikā, izvēloties SPF indeksu virs 20;
• atrodoties saulē, tie atkārtoti jāuzklāj ik pēc 2-4 stundām;
• pēc peldēšanās saules aizsargkrēms jāuzklāj atkārtoti.

Būsim atbildīgi un rūpēsimies par ādas aizsardzību ik dienas!