Sulu kūres radītāja Dagnija Brūvere: "Labākās zāles ir ēdiens, kustība un iekšējs prieks"

Tā kā jau kopš bērnības man bijušas aktuālas liekā svara problēmas, allaž esmu priecājusies par tām sievietēm, kurām daba devusi skaistu augumu. Man tas vienmēr prasījis milzīgu darbu, tomēr, mainot ieradumus un veidojot savu dzīvi atšķirīgi, ir izdevies mainīt ķermeni un izskatu. Pašas pārmaiņas un fakts, ka spēju mainīties, bija mana lielākā iedvesma un motivācija iesākto turpināt. Kļūstot nobriedušākai, vairāk laika gribas pavadīt kopā ar saviem mīļajiem tuviniekiem. Arī viņi ir mans iedvesmas un prieka avots. Daudz laika pavadu kopā ar meitu, viņa man palīdz vadīt darbu uzņēmumā. Ļoti patīk garas pastaigas vai izbraukumi pa naksnīgo Rīgu, man ir ļoti mīļas mūsu sievišķīgās sarunas. Viņa tiešām mani iedvesmo.

Kompleksi

Protams, ka liekais svars bija cēlonis dažādiem kompleksiem. Nepārtraukti dzirdēju replikas no radu puses, ka tur jau neko nevar darīt – tie ir gēni, tas esot normāli. Nevēlējos ar to samierināties un nolēmu gēnus apmānīt. Tagad izrādās, ka šie kompleksi ir veicinājuši manu izaugsmi un likuši pamatus pašizziņas ceļam.

Ieklausīties sevī

Ap gadiem 30 sapratu, ka man joprojām nepatīk, kā izskatos. Agrāk ievēroju dažādas diētas, neļāvos pārmērībām, tomēr nebiju līdz galam apmierināta. Atceros to brīdi, kad gāju pa ielu un ieraudzīju skatlogā savu sakumpušo muguru, kura pastāvīgi sāpēja. Nolēmu, ka ar to kaut kas ir jādara, un sāku vingrot. Uz nodarbībām gāju kā uz darbu – katru dienu, bez brīvdienām. Bija pat periodi, kad no rītiem skrēju krosu, bet vakarā gāju uz stepa aerobiku. Lai arī laba fiziskā slodze sniedz baudas sajūtu, tāda sevis nodzīšana bija saistīta ar jau pieminētajiem kompleksiem, jo man pakausī visu laiku sēdēja doma – negribu būt resna! Tāda rutīna turpinājās gandrīz desmit gadus, līdz kāds cilvēks man pavaicāja, vai man patīk tas, ko es daru. Pārliecinoši atbildēju: “Protams!”  Uz to saņēmu atbildi: “Nē, tev tas nepatīk.” Pirmā reakcija no manas puses bija dusmas, bet pēc tam sāku par to aizdomāties. Secināju, ka darīju visu tikai tāpēc, lai nekļūtu resna, neaizdomājoties par to, ko man tiešām vajag, lai labi justos.

Kustības, pastaigas, dejas

Pēc šīs atklāsmes mainīju nodarbību veidu, sāku pati sev veidot vingrošanas kompleksus.
Mīlu reizēm pavingrot, skatoties Holivudas slavenību treneres Treisijas Andersones video, starp citu, viņai ir lieliski roku vingrojumi. Ne dienu nepavadu bez kādas fiziskas nodarbes. Vai nu tie ir treniņi, garas pastaigas, vai deja, kas ir mana pēdējo gadu aizraušanās. Tas sākās ar to, ka biju izlēmusi iemācīties estētiski kustēties. Sāku apmeklēt deju nodarbības pie Ievas Kemleres, vēlāk viņa ieteica tās papildināt ar baleta stundām. Man ir ārkārtīgi paveicies ar savām deju skolotājām, kuras prot izskaidrot, kā rodas kustība, kā panākama tāda plastika, lai arī es to varētu izpildīt. Mani patiešām aizrauj kustība, es varētu iet uz deju nodarbībām katru dienu. Deja lieliski relaksē un atbrīvo galvu. Uzlabojusies atmiņa, koncentrēšanās, spēju ātrāk uztvert jaunu informāciju,  jo deju nodarbībās vienlaikus tiek noslogoti muskuļi un veidojas jaunas sinapses smadzenēs. Tā ir labākā pretnovecošanas tablete.

Ķermenis

Cenšos reizi nedēļā aiziet uz ķermeņa masāžu vai procedūru. Tām, kuras domā par detoksa kūri, iesaku ietīšanu īpašās sāls, jūras dūņu un kaolīna bandāžās. Šī procedūra tonizē un stiprina ādu, atbrīvo no liekā šķidruma, toksīniem un ļauj atbrīvoties arī no kāda lieka centimetra. Starp citu, agrāk man patika spēcīgas, skulpturējošas masāžas, tagad izvēlos relaksējošās un psihosomatiskās – tās atbrīvo no stresa izveidotiem blokiem un negatīvām emocijām.

Veģetatīvā distonija

Man bija veģetatīvā distonija ļoti smagā stadijā. Baidījos no katras nākamās dienas, bet tad par to vēl nerunāja. Man teica – ko tu, jauna sieviete, sūdzies, ej un strādā! Sapratu, ka tā turpināt nevaru. Kāda jēga no dzīves,  ja par to nav nekāda prieka! Tā kā esmu praktizējošs cilvēks, sāku vadīties pēc sajūtām un meklēt metodes, kas man palīdz. Sāku interesēties, piemēram, par elpošanas vingrinājumiem, taču nebija neviena, kam pavaicāt padomu. Tad nu nācās to izdomāt un īstenot pašai.
Viss balstījās uz intuīciju, nesaprotu, kur to visu rāvu, bet nebija izejas. Grāmatas par šīm tēmām parādījās vēlāk, un viena no pirmajām autorēm, kuras darbi nonāca manās rokās, bija Lūle Vīlma. Tas papildināja pašizziņas ceļā iegūtās zināšanas un ļāva uzveikt ne tikai distoniju, bet vēl kādu problēmu, kas mani pavadīja kopš bērnības, – stostīšanos. 

Ar veģetārieša gēnu

Esmu veģetāriete jau ilgus gadus, un tas attiecas arī uz zivīm, olām un piena produktiem. Mans darbs un apkārtējā vide ir tik iedvesmojoši, ka to ir ļoti viegli īstenot. Lasīju, ka ir atklāts veģetārieša gēns, kuru var nomākt, sākot ēst gaļu. Ja tu pieturies pie veģetāras ēdienkartes, organisms pats izstrādā visus tos mikroelementus, kas ir nepieciešami pilnvērtīgai dzīvotspējai. Pāris gadu biju pat svaigēdēja, kas bija kolosāls restarts, bet tam bija blaknes, kas man nepatika. Tā kā regulāri veicu analīzes, tad pieļauju, ka man ir šis veģetārieša gēns.
Protams, tas der ne visiem, un es vairāk pieeju šim jautājumam no tāda sevis izzināšanas aspekta. Tomēr, ja vēlamies ar gadiem kaut ko mainīt savā ķermenī, būtu jāatsakās no dzīvnieku valsts olbaltuma, laktozes un glutēnu saturošiem produktiem. Kaut vai uz laiku, lai attīrītos. Ikdienas steigā ir grūti ievērot daudzpusīgu un sabalansētu ēdienkarti, tāpēc bieži vien izmantoju pašas radīto produktu 5paka. Tās ir līdzņemšanai paredzētas piecas veselīgas ēdienreizes, kas palīdz pašdiciplinēt, neapēdot neko lieku. Nemainīga normāla svara uzturēšana ir kompleksa darba rezultāts: uzturs, fiziskās aktivitātes, sevis pilnveidošana. Kādreiz, kad mīlēju apēst arī kādu bulciņu, pavasarī nācās īstenot dažādas kampaņas, piemēram, kefīra diētas. Tagad es noteikti labāk pieturētos pie zaļajiem kokteiļiem.

Bez alkohola, tātad bez blaknēm

Alkoholu nelietoju vairāk nekā piecus gadus. Pat pēc izdzertas vīna glāzes jutos fiziski slikti un  nākamajā rītā zem acīm pamanīju tumšus lokus. Tāpēc to vairāk nevēlējos. Dzerot vīnu, es atsakos no lietām, kas man patīk vairāk, kas iedvesmo un sniedz pozitīvas emocijas, piemēram, kustības. Iedzerot vīnu, parādās slinkums, nīgrums un negribēšana vairs darīt to, kas patiesībā patīk. Ar draudzeni vai mīļu cilvēku varu pasēdēt arī bez vīna glāzes, tas nemazinās sarunas burvību un tam nebūs pievienota negatīvā blakne.

Seja un enerģētika

Pie kosmetologa sāku iet 25 gadu vecumā. Nekādu jēgu gan neredzēju, bet darīju to ar domu, ka laikam jau tas ir labi. Konkrētu kosmētikas un procedūru nozīmi sāku saskatīt tikai pēc 40 gadu sliekšņa. Tad sāku iedziļināties, ko sniedz konkrēts krēms vai procedūra. Mans favorīts jau ilgus gadus ir Sisley sejas maska Black Rose, bet pēdējā laika atklājums – Mesoestetic sejas krēms Radiance DNA, kas stiprina ādas elastību un aizsargbarjeru. No procedūrām šobrīd esmu iecienījusi vieglus skābju pīlingus, kas acīm redzami uzlabo ādas tonusu un ļauj tai labāk uzsūkt kosmētiku. Kardinālākas metodes mani biedē, jo tas ir saistīts ar enerģētiku. Griezt savu ķermeni negribu – varu iedomāties, kā mans organisms uz to reaģēs. Injekcijas – to visu es saprotu un nenoliedzu. Esmu mēģinājusi, bet man nepatīk tā sajūta, ka dur. Šobrīd kosmetoloģija attīstījusies tik ļoti, ka, regulāri apmeklējot speciālistu, vari iztikt arī bez tā.

Dekoratīvā kosmētika un matu kopšana

Kādreiz pati biju grima speciāliste, tāpēc protu uzkrāsoties ātri, atbilstoši situācijai. Ikdienā lietoju nedaudz tonālā krēma, skropstu tušu un laineri, kā arī miesas toņa lūpu krāsu. Pamatā izvēlos neitrālu grimu. Par matiem man īpaši nav jāuztraucas, tie no dabas ir stipri un biezi. Sekoju līdzi vienīgi tam, lai matu kopšanas produktos nebūtu parabēnu. Attiecībā uz matu krāsu uzticos frizierim, jo zinu, ka viņš izdarīs vislabāk un pareizāk.

Anti-age filozofija ir regulārs darbs

Man patīk ar sevi strādāt. Regulāri praktizēju elpošanas vingrojumus, piecas – septiņas  minūtes dienā nodarbojos ar sejas fitnesu, veicu pašmasāžu. Mans ārējais izskats ir ļoti cieši  saistīts ar ēšanu, elpošanu, meditāciju. Pateicoties tam, labi jūtos, pazūd trauksmes sajūta, neskrienu līdz emocijām un esmu daudz mierīgāka. Atceros savas dzīves periodu, kad darbā bija daudz stresa. Paskatos no rīta spogulī – ārprāts! Stundu paelpoju, pameditēju un jūtu, kā sārtums ielīst vaigos un pretim raugās pavisam cits cilvēks. Tas ir tik uzskatāmi, es pati savām acīm redzu, ka tas strādā! Vajag tikai sākt praktizēt. Esmu mācījusies cigunu, piedalījusies ājurvēdiskās praksēs, iedziļinājusies, mācījusies izprast, bet konsekventi tam nesekoju. Skatos, kas der tieši man kādā noteiktā situācijā.
Protams, tas viss prasa čaklu darbošanos, taču man palīdz tas, ka spēju diezgan viegli pateikt stop. Ja nolemju atteikties no vīna vai kafijas, tad atsakos un izdaru to vienā dienā. Saldumi gan man garšo, tāpēc TIIRĀ radījām saldumu līniju bez cukura. Vēl motivē rezultāts. Ja redzi, kā mainās figūra vai uzlabojas pašsajūta, tad vēlies šo līdzsvaru saglabāt. Vienīgi jāatceras divas lietas – ik pa laikam kaut kas ir jāmaina, jo organisms pierod, un ar sevi jāstrādā katru dienu! Jādomā arī par sevis harmonizēšanu un to, kā uzturēt fizisko un emocionālo līdzsvaru, tad ķermenis un pārējais izskats pielāgojas. Lai labi izskatītos, ir jārūpējas par veselību. Es neaizraujos ar vitamīniem, uztura bagātinātājiem un zālēm. Neko tādu nelietoju jau 20 gadus, vienīgais izņēmums ir D3 vitamīns (faktiski tas ir hormons, kas organismā ierosina daudzas labvēlīgas ķīmiskas reakcijas). Labākās zāles ir ēdiens, elpošana, kustība un iekšējs prieks.
Tiekšanās pēc sajūtu labklājības un ilgstpējības ir mūsdienu anti-age filozofijas pamatprincips. Nevajag atlikt uz rītdienu lēmumu pieņemšanu par lietām, kas rada nepatīkamas blaknes! Kad mēs sākam sevi iepazīt, beidzam sev melot, tad saprotam, no kā labāk atteikties. Laikam jau mums vajag nedaudz sevi pabojāt, lai to apzinātos un sāktu atveseļoties.