Eksperts: Krievija ar meliem par Latviju mēģina radīt psiholoģisku spriedzi
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) publiskie apgalvojumi par iespējamiem Ukrainas triecieniem Krievijai no Latvijas teritorijas vairāk vērtējami kā dezinformācijas un psiholoģiskās ietekmes operācija, nevis reāla militāra apdraudējuma pazīme, - pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.
Eksperts uzsvēra, ka SVR apgalvojumi nav balstīti faktos un patlaban nav indikatoru, kas liecinātu par reālu militārās eskalācijas risku Baltijas reģionā.
"Krievijas SVR kopumā kara laikā ir kļuvis par tādu kā dezinformācijas kantori," norādīja Astukevičs. Līdzīgi vēstījumi iepriekš izskanējuši arī par it kā plāniem likvidēt padomju karavīru kapavietas Latvijā vai NATO iespējamu iebrukumu Moldovā. Tas, eksperta vērtējumā, liecina, ka SVR kara laikā arvien vairāk iesaistās informatīvās un psiholoģiskās operācijās, cenšoties demonstrēt savu nozīmi Krievijas politiskajai vadībai.
Komentējot SVR publiskos apgalvojumus par it kā Latvijā izvietotiem Ukrainas bezpilota lidaparātu spēku karavīriem un iespējamu Latvijas gaisa telpas izmantošanu uzbrukumiem Krievijai, Astukevičs uzsvēra, ka šādi apgalvojumi nav balstīti pierādījumos.
Šādu vēstījumu mērķis ir radīt psiholoģisku spriedzi, mēģinot iebiedēt Baltijas valstis, šķelt sabiedrotos un vājināt atbalstu Ukrainai, norādīja Astukevičs. Krievija izmanto arī pēdējo nedēļu diskusijas par dronu incidentiem Latvijas gaisa telpā, lai pastiprinātu spriedzi informatīvajā telpā.
"Politiskā vide ir diezgan saasināta, un Krievijas puse to vērtē, līdz ar ko izmanto iespēju šo kaut kādā veidā instrumentalizēt," pauda eksperts.
Eksperts uzsvēra, ka šobrīd nav novērojamas pazīmes, kas liecinātu par Krievijas gatavošanos militārai eskalācijai pret Baltijas valstīm. Viņš norādīja, ka Krievijas galvenais fokuss joprojām ir karš Ukrainā, savukārt informatīvās operācijas pret Baltijas valstīm galvenokārt kalpo politiskā un psiholoģiskā spiediena radīšanai. Ja pastāvētu reāli militāri draudi, tiem sekotu arī citi indikatori, piemēram, karaspēka izvietošana vai citi militāri signāli.
"Šobrīd mēs neredzam pazīmes, kas liecinātu par reālu militāru apdraudējumu. To noteikti redzētu mūsu valsts augstākās amatpersonas un dienesti," viņš sacīja.
Eksperts uzskata, ka Latvijas un NATO amatpersonām ir svarīgi turpināt publiski atspēkot nepatiesos apgalvojumus un skaidri komunicēt par drošības situāciju reģionā. Vienlaikus viņš prognozē, ka agresīvā retorika informatīvajā telpā tuvākajā laikā, visticamāk, nemazināsies. Tas tiek saistīts gan ar sarežģīto situāciju Krievijas ekonomikā un iekšpolitikā, gan ar kara gaitu Ukrainā, kas Krievijai nenorit tik sekmīgi, kā sākotnēji plānots. Šādos apstākļos ārējā apdraudējuma naratīvs Krievijas vadībai kalpo arī kā instruments sabiedrības mobilizēšanai un uzmanības novēršanai no iekšējām problēmām.
Kā LETA jau ziņoja, SVR izplatīja apgalvojumus, ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijas aizmugures reģioniem no Baltijas valstu teritorijas un ka uz Latviju jau esot nosūtīti ukraiņu karavīri. Latvijas augstākās amatpersonas savos paziņojumos uzsver, ka Krievija melo.
