Neirologs nosauc piecus agrīnos simptomus visizplatītākajai smadzeņu slimībai pasaulē
Nogurums, ožas zudums un aizcietējums – tās ir izplatītas sūdzības, kuras bieži vien tiek uzskatītas par vienkāršu novecošanas procesa daļu. Tomēr patiesībā tās var būt pirmās satraucošās pazīmes viltīgai slimībai, kas izplatās pasaulē ātrāk nekā Alcheimera slimība un pat vēzis.
"Confido" iekšējo slimību klīnikas vadītājs un Tallinas universitātes profesors, neirolos Tūmas Tūmso, izskaidro, kāpēc Parkinsona slimība izplatās tik ātri visā pasaulē un kādi jauni atklājumi sniedz cerību to apturēt.
Izplatās ātrāk nekā vēzis?
Šobrīd Parkinsona slimība ir diagnosticēta vairāk nekā desmit miljoniem cilvēku, un, saskaņā ar prognozēm, līdz 2050. gadam šis skaits pieaugs līdz vairāk nekā 25 miljoniem. Saslimstības līmenis no 1990. līdz 2015. gadam ir dubultojies un pieaug ātrāk nekā saslimstība ar Alcheimera slimību.
Lai arī pasaules mērogā vēzis joprojām ir galvenais nāves cēlonis, Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka līdz 2040. gadam neirodegeneratīvās slimības, tostarp Parkinsona slimība, kļūs par otro lielāko nāves cēloni pasaulē, apsteidzot vēzi.
Pētnieki atklājuši, ka, pat ņemot vērā vecumu, risks saslimt ar Parkinsona slimību šodien ir augstāks nekā pirms 30 gadiem. Iemesli, visticamāk, saistīti ar apkārtējo vidi.
"Lauku apvidos, visticamāk, vainojami pesticīdi, bet pilsētas rajonos – rūpnieciskās ķīmijas atkritumi. Šīs indes aizliegšana varētu pasargāt no slimības miljoniem cilvēku," teica Ročesteras universitātes zinātnieks doktors Rejs Dorsijs.
Agrīnie brīdinājuma signāli
Viena no lielākajām Parkinsona slimības problēmām ir vēlā diagnostika. Brīdī, kad slimība sāk izpausties, jau 70% smadzeņu šūnu ir bojātas, un trešdaļai pacientu sākotnēji tiek uzstādīta nepareiza diagnoze.
Agrīnie simptomi bieži ir tik ikdienišķi, ka cilvēki gadiem ilgi atliek vizīti pie ārsta, uzskatot tos vienkārši par novecošanas pazīmēm. Šie simptomi var parādīties 10–20 gadus pirms klasiskā trīcēšanas simptoma.
Agrīnie Parkinsona slimības simptomi:
- Ožas pavājināšanās: viens no pirmajiem simptomiem, kas bieži parādās desmitiem gadu pirms motora simptomiem.
- Problēmas ar miegu (ātrā miega fāzes traucējumi): cilvēki sāk runāt miegā. Tas ir spēcīgs riska faktors Parkinsona slimības attīstībai.
- Aizcietējums: patoloģiskas izmaiņas tiek konstatētas zarnu nervos gadiem pirms smadzeņu bojājumiem.
- Depresija un trauksme: bieži rodas pirms motora simptomiem, ko izraisa līdzsvara traucējumi dopamīna un serotonīna līmenī.
- Pārmaiņas rokrakstā: raksta burtu samazināšanās ir klasiskā agrīna pazīme, kurai bieži netiek pievērsta uzmanība.
Revolūcija diagnostikā
Ilgu laiku diagnoze tika balstīta uz ārsta pārbaudi, taču līdz tam laikam slimība jau bija nodarījusi būtiskus bojājumus smadzenēm. Tagad zinātnieki ir izstrādājuši vairākus jaunus testus, kas var atklāt slimību daudz agrāk.
Alfa-sinukleīna (SAA) tests: šis tests spēj atklāt organismā esošās šķidrumos (pašlaik muguras smadzeņu šķidrumā, nākotnē - asinīs) saistītos proteīnus, kas raksturīgi Parkinsona slimībai. Liels pētījums parādīja, ka ar šo testu Parkinsona slimības agrīno stadiju varēja noteikt ar 87% precizitāti.
Asins tests, kas nosaka DNS bojājumus: zviedru un norvēģu zinātnieki atklāja, ka slimības agrīnajā stadijā šūnas pārspīlē DNS atjaunošanu, atstājot mērāmu pēdas asinīs. Šis tests var atklāt slimību tā sauktajā slēptajā logā, pirms parādās simptomi, un var kļūt par klīnisko metodi nākamo piecu gadu laikā.
Syn-One ādas biopsija: tests, kuru jau izmanto ASV, analizējot trīs nelielus ādas paraugus, lai izpētītu proteīnus nervu šķiedrās. Tas palīdz apstiprināt aizdomas par Parkinsona slimību un atšķirt to no citām līdzīgām slimībām.
Svarīgi izmeklējumi: vai cilmes šūnas var aizstāt zudušās smadzeņu šūnas?
Visi esošie medikamenti Parkinsona slimības ārstēšanai atvieglo simptomus, taču neatjauno tās smadzeņu šūnas, kas izstrādā dopamīnu un kuras slimība iznīcina. Cilmšu šūnu terapijas mērķis ir tieši tas - aizstāt tās ar jaunām neironām, kas izaudzētas laboratorijā.
gadā tika publicēti divu pētījumu rezultāti, kuros cilmes šūnas, kas tika pārsistītas 19 pacientiem, sāka izstrādāt dopamīnu smadzenēs, un daudzos gadījumos uzlabojās motoriskās spējas.
Pašlaik tiek veikti vairāki plaši klīniskie pētījumi, piemēram, ar "Bayer' farmācijas uzņēmuma preparātu "Bemdaneprocel". Ja tas izrādīsies efektīvs, tas būs pirmais medikaments, kas novērš slimības radītos bojājumus.
Tomēr zinātniskā vienošanās ir tāda, ka cilmes šūnu terapijai pagaidām nav klīnisku pierādījumu, un ārstēšanas kursi, kas tiek piedāvāti internetā par tūkstošiem eiro, nav balstīti uz zinātniskiem pētījumiem.
Kas palielina Parkinsona slimības risku?
- Pesticīdi: Īpaši spēcīgs riska faktors ir dzīvošana lauksaimniecības reģionā un saskare ar indēm, piemēram, paraquat.
- Rūpnieciskie ķīmiski savienojumi: Trikloretilēns (TCE), kas ir sastopams gruntsūdeņos un saistīts ar rūpniecību, palielina risku.
- Pilsētas gaisa piesārņojums: Mazas daļiņas (PM2.5) no transporta un rūpniecības palielina risku.
- Paradoksāli, bet smēķēšanai tika atklāts vājais aizsargājošais efekts.
Ko katrs var darīt pats?
- Atpazīt agrīnos simptomus: Esiet uzmanīgi pret ožas pavājināšanos, miega traucējumiem, aizcietējumiem un rokraksta izmaiņām.
- Kustēties: Regulāras aerobās vingrošanas aktivitātes, īpaši tās, kas prasa koordināciju, piemēram, deja, bokss vai pat galda teniss, ir viens no labākajiem profilakses veidiem.
- Izvairīties no pesticīdiem: Pieprasiet no politiķiem efektīvāku ķīmisko vielu izmantošanas organizēšanu likumdošanas līmenī.
