Brīnumlīdzeklis vai viltīgs mārketinga triks? Visa patiesība par C vitamīnu
C vitamīns ir viens no pazīstamākajiem uzturvielu veidiem, kam bieži piedēvē spēju novērst saaukstēšanos, stiprināt imunitāti un pat cīnīties ar nopietnām slimībām.
Lai gan šis vitamīns ir nepieciešams mūsu organisma normālai funkcionēšanai, tā patieso labumu bieži vien nesaprot pareizi vai to pārvērtē.
C vitamīns jeb askorbīnskābe organismā pilda vairākas dzīvībai svarīgas funkcijas. Tas ir spēcīgs antioksidants, kas aizsargā šūnas no bojājumiem. Turklāt C vitamīns stiprina imūnsistēmu, palīdz organismam uzņemt dzelzi un veicina brūču dzīšanu.
C vitamīns arī palīdz kolagēna sintēzē, kas savieno audus un ir svarīgs struktūrelements smaganām un ādai. Smaga vitamīna C deficīta gadījumā rodas slimība, ko sauc par skorbutu. Tad organisms vairs nespēj ražot pietiekami daudz kolagēna un uzturēt audu stiprību. Galu galā smaganas kļūst tik vājas, ka izkrīt zobi, un asinsvadu bojājumi izraisa iekšējas asiņošanas.
No kurienes mēs iegūstam C vitamīnu?
Cilvēka organisms pats nespēj ražot vitamīnu C, tāpēc to jāuzņem ar pārtiku. Lielāko daļu vajadzību sedz dārzeņi (aptuveni 40 %), augļi (19 %) un dabīgie sulu dzērieni (29 %).
No ķīmiskā viedokļa vitamīns C, kas atrodas uztura bagātinātājos un pārtikas produktos, ir pilnīgi identisks, un organisms tos neatšķir. Tomēr vitamīnos burciņā trūkst šķiedrvielu, flavonoīdu, minerālvielu un citu noderīgu savienojumu, kas atrodas dabīgā pārtikā un darbojas sinerģiski ar vitamīnu C.
Tieši šie papildu uzturvielu elementi uzlabo vitamīna uzsūkšanos, darbojas kā papildus antioksidanti un sniedz veselībai labumu, ko pats vitamīns C vien nevar nodrošināt. Vēsture rāda, ka jūrnieki, kuri uzturā lietoja tikai vienveidīgu ēdienu, bieži sirga ar skorbutu. Taču, ja jūsu uzturs ir sabalansēts, uztura bagātinātāji ar vitamīnu C jums patiesībā nav nepieciešami.
C vitamīns un saaukstēšanās
Desmitiem gadu C vitamīns tika reklamēts kā līdzeklis imūnsistēmas stiprināšanai un uzskatīts par labāko ieroci saaukstēšanās un gripas profilaksei un ārstēšanai.
Tomēr zinātnisko pētījumu apkopojums rāda citādāku ainu: regulāra 200 mg vai lielāka C vitamīna uzņemšana nepalielina aizsardzību pret saaukstēšanos. Savukārt ikdienas lietošana var nedaudz samazināt slimības ilgumu, un devas virs 1000 mg var mazināt simptomu smagumu.
Ja vitamīnu sākt lietot tikai pie pirmajām saslimšanas pazīmēm, tas vairs neietekmē slimības ilgumu vai gaitu. Daži pētījumi gan norāda, ka ikdienas profilaktiska lietošana dod nelielu labumu, taču tas ir margināls. Tādēļ zinātnieki secina, ka rutīnas uztura bagātinātāji ar C vitamīnu nav īpaši efektīvi.
C vitamīns, sirds slimības un insults
Pētījumi pierāda, ka C vitamīna lietošana uztura bagātinātāju veidā nesamazina sirds un asinsvadu slimību risku, tostarp infarkta, insulta vai stenokardijas gadījumā, raksta "The Conversation".
Viena pētījuma dati rāda, ka >200 mg C vitamīna dienā varētu nedaudz pazemināt sistolisko asinsspiedienu (augšējo rādītāju) par aptuveni 4 mmHg un diastolisko (apakšējo) par 2 mmHg. Taču šīs izmaiņas ir ļoti nelielas.
Šis efekts ir salīdzināms ar regulārām aerobikas nodarbībām un nav klīniski nozīmīgs, īpaši salīdzinot ar tradicionālo medikamentozo asinsspiediena ārstēšanu, kas parasti pazemina sistolisko rādītāju vismaz par 12 mmHg.
C vitamīns un vēzis
Daudzi pētījumi konsekventi pierādījuši, ka C vitamīna preparāti nespēj novērst vēzi, tostarp kuņģa-zarnu trakta, plaušu, krūts, prostatas un resnās zarnas vēzi.
Vai iespējama C vitamīna pārdozēšana?
Ieteicamā diennakts deva pieaugušam cilvēkam ir tikai 45 mg, ko var iegūt pat no viena neliela glāzes apelsīnu sulas. Augstākā drošā deva ir 2000 mg dienā.
Tā kā C vitamīns ir ūdenī šķīstošs un liekais daudzums izdalās ar urīnu, organisms to nevar uzkrāt. Tādēļ milzīgu devu lietošana nesniedz papildus labumu, bet var radīt veselības problēmas.
Diennakts devas virs 2000 mg var izraisīt blakusparādības – no vieglām līdz nopietnām. Pārmērīga lietošana var radīt caureju, nelabumu un vēdera krampjus.
Turklāt vīriešiem – atšķirībā no sievietēm – tas veicina nierakmeņu veidošanos.
Cilvēkiem ar hronisku nieru slimību vitamīna pārpalikums ir īpaši bīstams, jo tieši nieres izvada vitamīnu no organisma. Ja nieres nestrādā pareizi, vitamīns var uzkrāties un veicināt nierakmeņu rašanos.
Vai vajag lietot uztura bagātinātājus ar C vitamīnu?
Lielākajai daļai cilvēku tabletes ar C vitamīnu nav nepieciešamas. Nepieciešamo vitamīna daudzumu var viegli iegūt no sabalansēta uztura – piemēram, citrusaugļiem, ogām, tomātiem, paprikas, brokoļiem un lapu kāpostiem.
Zinātniskie dati neapstiprina mītu, ka C vitamīns no burciņas pasargā no saaukstēšanās, sirds slimībām vai vēža. Patiesībā pārmērīga pašārstēšanās var būt saistīta ar riskiem, kas pilnībā atceļ jebkādu iespējamo labumu.
