Sirds, asinsvadi un audzēji: dati par Latvijas senioru veselību neiepriecina
Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, iedzīvotāji dzīvo arvien ilgāk, un sabiedrībā pieaug senioru īpatsvars. 2025. gadā aptuveni 22% Latvijas iedzīvotāju bija vecāki par 64 gadiem, taču jaunākais Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ziņojums par senioru veselību rāda satraucošu ainu – ilgāks mūžs ne vienmēr nozīmē veselīgāk nodzīvotus gadus.
SPKC dati liecina, ka, sasniedzot 65 gadu vecumu, Latvijā veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits vidēji ir tikai 4,8 gadi, kamēr Eiropas Savienībā tie ir gandrīz divreiz vairāk – 9,4 gadi. Kaimiņvalstīs situācija ir labāka: Zviedrijā senioriem pēc 65 gadu vecuma vidēji ir gandrīz 14 veselīgi gadi, Somijā – 9,4, Igaunijā – 7,6, bet Lietuvā – 7,4 gadi. Tas nozīmē, ka liela daļa Latvijas senioru atlikušo dzīvi pavada ar hroniskām slimībām un funkcionāliem ierobežojumiem.
Gan pašvērtējums, gan veselības aprūpes dati rāda, ka vecāka gadagājuma cilvēki daudz biežāk nekā jaunāki saskaras ar ilgstošām veselības problēmām. Vairāk nekā trešdaļa senioru savu veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu, un šis rādītājs pieaug līdz ar vecumu.
Visbiežākais nāves cēlonis senioru vidū ir sirds un asinsvadu slimības, kas 2024. gadā veidoja 57% no visiem nāves gadījumiem šajā vecuma grupā. Tās ir arī galvenais iemesls nonākšanai slimnīcā un neatliekamās palīdzības izsaukumiem – paaugstināta asinsspiediena, sirds slimību un insulta dēļ.
Otrs biežākais nāves cēlonis ir ļaundabīgie audzēji, kas veidoja ap 20% nāves gadījumu. Lai gan pēdējos gados vērojama neliela uzlabošanās, vēzis joprojām būtiski ietekmē senioru dzīves kvalitāti un veselības aprūpes noslodzi.
Nozīmīga problēma ir arī garīgā veselība. Daudziem senioriem traucējumi netiek atpazīti savlaicīgi, un ārstēšana sākas novēloti. Gandrīz pusei senioru ar psihiskiem traucējumiem diagnosticēta demence vai citi smadzeņu darbības traucējumi, bet apmēram katram piektajam konstatēti depresijas simptomi.
Garīgās veselības problēmu dēļ seniori nereti ilgstoši ārstējas slimnīcā, un pašnāvības ir otrs biežākais ārējais nāves cēlonis pēc kritieniem. Bieži sastopami arī miega traucējumi, kas būtiski ietekmē ikdienas funkcionēšanu.
Traumas, īpaši kritieni, ir vēl viens nopietns veselības apdraudējums. Kritieni ir galvenais ārējais nāves cēlonis senioriem un biežs iemesls patstāvības zaudēšanai. Vidēji katru gadu kritienu dēļ dzīvību zaudē vairāk nekā simts senioru, un sekas bieži ir smagas un ilgstošas.
Senioru veselību ietekmē arī ikdienas paradumi. Daudzi dzīvo mazkustīgi, un gandrīz 80% senioru ir liekais svars vai aptaukošanās. Lai gan smēķēšana un alkohola lietošana šajā vecuma grupā ir retāka nekā jaunākiem cilvēkiem, šie riski joprojām pastāv, īpaši vīriešu vidū, veicinot hronisku slimību un traumu attīstību.
Augstais saslimstības līmenis atspoguļojas arī veselības aprūpes sistēmā. Seniori veido vairāk nekā ceturtdaļu no visiem valsts apmaksātajiem ambulatorajiem pacientiem un gandrīz pusi no slimnīcā ārstētajiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi senioriem veido gandrīz pusi no visiem izsaukumiem, un aptuveni puse gadījumu beidzas ar hospitalizāciju.
SPKC uzsver, ka veselīgo mūža gadu palielināšanai nepieciešama mērķtiecīga un savlaicīga rīcība – jāstiprina hronisko slimību profilakse un agrīna atklāšana, jāveicina fiziskās aktivitātes, jāsamazina kritienu risks, jāuzlabo garīgās veselības atbalsts un ciešāk jāsasaista veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi, īpaši reģionos.
