Neviens nav viens. Kā atbalstīt sevi un citus emocionāli sarežģītā laikā, stāsta psiholoģe Marija Ābeltiņa
Pasaulē notiekošo konfliktu un nenoteiktības dēļ, arī tumšā un drūmā gada laika ietekmē daudzi cilvēki izjūt emocionālu spriedzi. Pieaug trauksmes, apātijas, bezmiega un neizskaidrojamu skumju izjūta. Kā atpazīt, kad ikdienišķa nomāktība kļūst par trauksmi vai depresiju, kādas ikdienišķas prakses palīdz atgūt emocionālo līdzsvaru, un kā mēs katrs varam sniegt atbalstu līdzcilvēkiem, kuri jūtas vientuļi, pētīts žurnāla "100 Labi Padomi Par Veselību" jaunākajā numurā.
Konsultē Marija Ābeltiņa, zinātņu doktore psiholoģijā, klīniskā psiholoģe, sertificēta kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste un supervizore.
Emociju svārstības ir normālas
Kopumā nelielas garastāvokļa maiņas, ja tās nav pārāk straujas, ir pilnīgi normālas. Arī tas, ka šajā gadalaikā jūtamies mazāk pacilāti, ir bioķīmiski izskaidrojams – saules gaisma un siltums veicina prieka izjūtu, bet tumšais un vēsais periods, kas aizņem lielāko dienas daļu, var radīt nomāktību. Tas gan nenotiek ar visiem, taču to izjūt daudzi. Svarīgi atcerēties, ka šajās izjūtās parasti tomēr ir dinamika – tās mainās. Pat ja kopumā jūtamies “rudenīgi”, mēs joprojām spējam pamanīt lietas, kas iepriecina. Piemēram, garastāvokli uzlabo saulains rīts, gandarījumu dod satikts patīkams cilvēks vai labi padarīts darbs. Tās ir normālas emociju svārstības.
Kad būtu jāsāk satraukties? Par mentālo veselību jāsāk domāt, ja objektīvi dzīvē viss ir kārtībā, ja viss notiek ierastajā ritmā, bet ir pastāvīga iekšēja spriedze, kas nepāriet; ja garastāvoklis “iestrēgst” vienā stāvoklī un ilgstoši nemainās. Piemēram, ja neatkarīgi no tā, vai spīd saule vai uzsnieg pirmais sniegs, vai darbā ir pozitīvi notikumi, viss šķiet vienādi skumīgs, drūms vai vienaldzīgs, un iekšējā izjūta paliek nemainīgi pelēka. Ja šāds stāvoklis ilgst vismaz divas nedēļas, vairs nav runa tikai par “rudenīgu noskaņojumu” – tas var liecināt, ka dabiskā emociju plūsma ir traucēta, ka cilvēkam pašam kļūst grūti tikt galā ar notiekošo. Tad, lai atgūtu līdzsvaru, ir svarīgi apsvērt vēršanos pie mentālās veselības speciālista.
Vairāk lasi “100 labi padomi Par Veselību” jaunākajā numurā.
