Eiropas Komisija līdz 2028. gadam plāno izveidot 100 sertificētus vēža centrus visā Eiropā
Eiropas Komisija (EK) novembrī Parīzē oficiāli atklās Eiropas visaptverošo vēža centru tīklu (EUnetCCC) - iniciatīvu, kuras mērķis ir līdz 2028. gadam savienot 100 sertificētus vēža centrus visā Eiropā, nodrošinot, ka 90% pacientu ir pieejama augstas kvalitātes aprūpe.
EUnetCCC tīkls izveidots EK programmas "ES - veselībai" (EU4Health) ar kopējo budžetu 112 miljonu eiro apmērā, tostarp 90 miljonu eiro Eiropas līdzfinansējumu.
Tā mērķis ir izveidot ilgtspējīgu Eiropas mēroga visaptverošo vēža centru tīklu, kas apvieno aprūpi, pētniecību un izglītību, lai mazinātu nevienlīdzību un veicinātu inovācijas onkoloģijā.
Viens no galvenajiem mērķiem ir izveidot ilgtspējīgu Eiropas mēroga visaptverošo vēža centru (CCC) tīklu - atsauces centrus, kas apvieno augstas kvalitātes vēža aprūpi, pētniecību un izglītību. Tīkls kalpos kā stratēģiska infrastruktūra, lai atbalstītu dalībvalstis nacionālo vēža sistēmu stiprināšanā, nevienlīdzību mazināšanā un inovācijās balstītas, augstas kvalitātes aprūpes nodrošināšanā.
Francijas Nacionālā vēža institūta (INCa) prezidents profesors Norberts Ifra norāda, ka ar 163 partneriem 31 valstī šis tīkls "izvirzīs priekšplānā saskaņotību, kvalitāti un vienlīdzību vēža aprūpē".
Līdz 2028. gadam plānots, ka visā Eiropā darbosies vismaz 100 sertificētu centru.
Iniciatīva balstās uz pieciem stratēģiskiem mērķiem - izveidot ilgtspējīgu visaptverošo centru tīklu, izstrādāt kopīgus kvalitātes un sertifikācijas kritērijus, stiprināt spējas un mazināt nevienlīdzību, veicināt zināšanu apmaiņu un nodrošināt ilgtermiņa integrāciju nacionālajās politikās.
Iecerēts arī panākt institucionālu un politisku atbalstu tīkla uzturēšanai pēc kopīgās rīcības perioda beigām, nodrošinot tā integrāciju nacionālajās vēža stratēģijās un ES līmeņa plānošanā.
Pirmā EUnetCCC ikgadējā sanāksme notiks no 6. līdz 7. novembrim Parīzē, tehnoloģiju centrā "CNIT Forest". Tajā piedalīsies vairāk nekā 1000 dalībnieku - politikas veidotāji, mediķi, pētnieki un pacientu organizāciju pārstāvji.
Divu dienu laikā paredzētas plenārsesijas un tematiskās diskusijas par kapacitātes stiprināšanu, pārvaldību, digitālo veselību, pacientu iesaisti un darbaspēka attīstību, kā arī EUnetCCC "Baltās grāmatas" ("White Paper") atklāšana, kas iezīmēs tīkla stratēģiskos virzienus līdz 2028. gadam.
Plenārsesijās tiks prezentēta arī EUnetCCC struktūra.
Kopīgās sesijās diskutēs par papildu iniciatīvām, piemēram, projektu "JANE-2", uzsverot saikni starp Eiropas onkoloģijas tīkliem.
Tīklu koordinē INCa, apvienojot vairāk nekā 160 partneru no 31 valsts.
EUnetCCC ir piektā vadošā Eiropas Vēža uzveikšanas plāna iniciatīva, kas paredz, ka līdz 2030. gadam 90% atbilstošo pacientu būs piekļuve visaptverošam vēža centram neatkarīgi no dzīvesvietas.
Jau vēstīts, ka Latvija kopā ar citām ES valstīm iesaistās starptautiskā projektā "Vēža ekspertīzes tīkla izveide" (Jane-2), ko finansē no EU4Health līdzekļiem.
Projektā piedalās 121 partneris no kopumā 29 ES valstīm. Šī ir viena no lielākajām vienotajām rīcībām onkoloģijas jomā, ko finansē EU4Health programma, informējusi Veselības ministrijā (VM).
Projekta kopējās izmaksas visā ES ir vairāk nekā 50 miljoni eiro, no kuriem Latvijai paredzēts 1,1 miljons eiro, tai skaitā valsts līdzfinansējums 225 000 eiro apmērā.
Projekta īstenošanas periods ir četri gadi (2024-2028), taču izveidotie tīkli darbosies arī pēc šī perioda, nodrošinot ilgtspējīgu sistēmas attīstību, norāda VM.
No Latvijas vadošā iestāde projektā būs Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, kā arī iesaistīsies Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis norāda, ka projekta sākšana ir nozīmīgs pavērsiens Eiropas līmeņa onkoloģiskās aprūpes attīstībā, un Stradiņa slimnīcai kā Latvijas vadošajam partnerim tā ir gan augsta atzinība, gan liela atbildība.
Dalība projektā sniedz iespēju ne tikai padziļināt sadarbību ar citām Eiropas valstīm, bet arī ieviest mūsdienīgus, personalizētus risinājumus vēža pacientu ārstēšanā - tajā skaitā tiem pacientiem, kuri saskaras ar retām vai klīniski sarežģītām diagnozēm, skaidrojusi VM.
Īpaši būtiski, ka no šīs starptautiskās sadarbības ieguvēji būs gan ārsti, gan pacienti - izveidotie ekspertīzes tīkli sekmēs kvalitatīvākas, vienotākas un uz pacientu vajadzībām centrētas onkoloģiskās aprūpes ieviešanu arī Latvijā.
Arī jaunajā onkoloģijas uzlabošanas plānā turpmākajiem trīs gadiem ir paredzēti rīcības virzieni personalizētās medicīnas attīstībai.
Onkoloģijas jomā liela nozīme gan speciālistu, gan pacientu vidū ir informācijas pieejamībai, izglītošanās zināšanu papildināšanas iespējām, piekļuvei jaunākajiem pētījumiem un tehnoloģijām un pieredzes apmaiņai.
Šajā ES vienotās rīcības projektā paredzēts izstrādāt septiņus savstarpēji vienotus ekspertīzes tīklus, kuriem piekļuve paredzēta gan pacientiem, gan ārstējošajam personālam. Paredzēts, ka ar šo tīklu palīdzību tiks sekmēta un uzlabota dzīves kvalitāte gan cīņā ar vēzi, gan pēc izārstēšanās.
Ekspertīzes tīkli aptvers tādas jomas kā kompleksi un nelabvēlīgas prognozes vēža saslimšanas gadījumi, paliatīvā aprūpe, vēža pārslimošana, primārā un sekundārā profilakse, personalizēta medicīna, augsto tehnoloģiju medicīnas resursi, kā arī pusaudžu un gados jaunu cilvēku saslimstība ar vēzi.
Papildus onkoloģiskās palīdzības sniegšanas standartizācijai visā Latvijā šogad RAKUS ir izveidots Latvijas Vēža centrs, RAKUS ir arī metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā.
