Ilgstoši mokoties ar sliktu miegu, var iedzīvoties smagās veselības problēmās
Miegs nav tikai komforta jautājums – miega laikā notiek procesi, kas ir izšķiroši labai veselībai. Mūsdienu pētījumi pierāda, ka kvalitatīvs miegs ir viens no vienkāršākajiem un dabiskākajiem veidiem, kā stiprināt imunitāti. Kā “sadarbojas” miegs un imūnā sistēma, pētīts “100 labi padomi Par Veselību” speciālizlaidumā “Imunitāte”.
Konsultē Sintija Strautmane, neiroloģe miega speciāliste (Miega slimību centrs).
Stiprina gan iedzimto, gan iegūto imunitāti
Imūnā sistēma aizsargā organismu pret dažādiem slimību izraisītājiem, bet, lai tā darbotos optimāli, miegam ir jābūt pietiekamam un kvalitatīvam. No tā var secināt, ka miegam un imūnajai sistēmai ir divvirzienu attiecības – imūnās sistēmas aktivēšanās var ietekmēt miegu, bet nepietiekams un nekvalitatīvs miegs negatīvi ietekmē organisma aizsargspējas. Piemēram, kad cilvēks slimo, palielinās nepieciešamība pēc miega, un to rada imūnā sistēma, miega laikā intensīvi ražojot pretiekaisuma vielas. Pietiekami ilgs un kvalitatīvs miegs (vismaz 6 stundas) uzlabo arī organisma reakciju uz vakcīnām, antivielu ražošanu un imūnās sistēmas atbildes reakciju. Savukārt nepietiekams miegs un neārstēti miega traucējumi, piemēram, bezmiegs, miega apnoja u. c., var veicināt uzņēmību pret dažādām slimībām, jo organisma aizsargspējas ir novājinātas.
Cilvēka imūno sistēmu iedala iedzimtajā un iegūtajā. Iedzimtā imunitāte ir kopš dzimšanas, bet iegūtā rodas pēc dzimšanas, un ar laiku imūnā sistēma atpazīst slimību izraisītājus, iemācoties ar tiem cīnīties, lai nākamreiz process norisinātos daudz ātrāk. Pietiekams un kvalitatīvs miegs stiprina gan iedzimto, gan iegūto imunitāti. Un tas ir pierādīts, ka miega laikā aktivējas dažādi imūnās sistēmas procesi, piemēram, palielinās iekaisuma faktoru (citokīnu) ražošana – to veicina ne tikai nakts miegs, bet arī diennakts jeb cirkadiānais ritms (ķermeņa 24 stundu iekšējais pulkstenis). Tas notiek arī tad, ja cilvēks ir vesels. Imūnās sistēmas nakts aktivitātes laikā iesaistīto šūnu un citokīnu izpēte norāda, ka procesa nozīme ir stiprināt iegūto imunitāti. Turklāt pētījumos secināts, ka, līdzīgi kā miegs piedalās mācīšanās procesa un atmiņas konsolidācijā, miegs stiprina arī imūnās sistēmas atmiņu, veicinot organisma spēju atpazīt un atbilstoši reaģēt uz dažādiem bīstamiem ārējās vides aģentiem.
Paaugstināts risks citu slimību attīstībai
Nepietiekams miega daudzums gan īstermiņā, gan ilgtermiņā negatīvi ietekmē visu organismu, tostarp arī imūno sistēmu, vājinot organisma aizsargspējas, līdz ar to palielinās uzņēmība pret dažādām slimībām.
Īslaicīgs miega “bads” biežāk rada samazinātu imūnās sistēmas šūnu skaitu un līdz ar to samazinātu spēju cīnīties pret infekcijām, bet hronisks – palielinātu imūnās sistēmas šūnu skaitu un palielinātu iekaisumu organismā.
Ilgtermiņā guļot nekvalitatīvi un nepietiekami, mainās gan iedzimtās, gan arī iegūtās imūnās sistēmas darbības regulācija, rezultējoties ar ilgstošu zemas pakāpes iekaisumu, kas ir saistāms ar paaugstinātu risku citu slimību attīstībai, piemēram, sirds slimības, cukura diabēts, onkoloģija, sāpes, autoimūnas slimības (kad organisms uzbrūk pats savām šūnām, maldīgi uzskatot tās par svešām), neirodeģeneratīvas slimības (Alcheimera, Parkinsona slimība) u. c. Ilgstošs zemas pakāpes iekaisums tiek saistīts arī ar depresiju, ko ļoti bieži novēro cilvēkiem ar miega traucējumiem. Daļa cilvēku spēj pielāgoties ilgstoši nepietiekamam miega daudzumam, tomēr imūnā sistēma pie tā nepierod, līdz ar to iepriekš minētais zemas pakāpes iekaisums ilgtermiņā var radīt būtiskus veselības sarežģījumus.
Somnoloģija jeb miega medicīna ir relatīvi jauna medicīnas nozare, kas strauji attīstās gan Latvijā, gan pasaulē. Nereti tiek uzskatīts, ka miega traucējumi nav nekas nopietns un ka tie ietver tikai bezmiegu dažādās variācijās, tomēr tas ne tuvu neatbilst patiesībai, jo realitātē miega medicīnā iedala sešas miega slimību grupas, kas var būt par iemeslu nekvalitatīvām miegam.
Savu miega paradumu izvērtēšanai var izmantot miega dienasgrāmatu, ko vēlāk parādīt miega speciālistam. Konsultācijas laikā ārsts uzdos precizējošus jautājumus ne tikai par pašu miegu, bet arī par dienas režīmu. Iespējams, ārsts palūgs aizpildīt dažādas pašnovērtējuma anketas, lai saprastu iespējamos miega traucējumu cēloņus, un pēc nepieciešamības rekomendēs veikt miega izmeklējumus.
Vairāk lasi “100 labi padomi Par Veselību” speciālizlaidumā “Imunitāte”
