Pasaulē arvien vairāk cilvēku skar iekaisīgu zarnu slimība. Kas par to jāzina, skaidro ārste
Dzīve ar iekaisīgu zarnu slimību ir nebeidzama cīņa par emocionālo labsajūtu un dzīves kvalitāti, jo tā rada sāpes, izraisa biežu caureju, nogurumu un uzbrūk ar citiem nepatīkamiem un bieži neprognozējamiem simptomiem, kas skar ne tikai gremošanas sistēmu, vēstī “100 labi padomi Par Veselību” speciālizdevums “Vesels vēders”.
Konsultē Dr. Linda Mežmale, “Gastro Centra” zarnu veselības programmas vadītāja.
Kas ir iekaisīgas zarnu slimības? Kādi ir šo slimību simptomi?
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir hroniskas, autoimūnas saslimšanas, kas izpaužas ar zarnu trakta iekaisumiem. Galvenokārt izšķir divas pamatslimības – Krona slimību un čūlaino kolītu. Slimības atšķiras ar iekaisuma dziļumu un lokalizāciju.
Čūlainajam kolītam raksturīgs virspusējs gļotādas bojājums, un šī slimība var skart gan taisno, gan resno zarnu. Krona slimība var skart jebkuru gremošanas trakta daļu un ietver dziļākus gremošanas trakta sieniņas bojājumus.
Pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību var parādīties sūdzības kā, piemēram, sāpes vēderā, caureja, kas ļoti bieži ir ar asins piejaukumu, svara zudums, neizskaidrojams nogurums, kas rodas uz anēmijas (mazasinības) fona. Ar šādiem simptomiem noteikti vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta vai pie speciālista un veikt atbilstošus izmeklējumus, lai precizētu diagnozi.
Iekaisīga zarnu slimība var sākties arī ar ekstraintestinālām izpausmēm. Tas nozīmē, ka pacientiem var sākotnēji parādīties sūdzības ārpus gremošanas trakta, piemēram, parādīties locītavu iekaisumi, psoriāze, pēc kā parādās čūlainā kolīta vai Krona slimības klīniskās izpausmes.
Pasaules statistikas dati liecina, ka iekaisīgo zarnu slimību sastopamība pieaug. Ar ko tas izskaidrojams? Kādi ir šo slimību riska faktori?
Aplūkojot pēdējo gadu statistiku, IZS sastopamība tiešām pieaug gan attīstītajās, gan attīstības valstīs. Un jāsaka, ka šo pieaugumu novēro visās vecuma grupās. Agrāk tika uzskatīts, ka IZS biežāk sastopamas jaunākiem cilvēkiem, bet tagad IZS konstatē arī senioriem.
Konkrēti patoģenētiski mehānismi vēl joprojām nav līdz galam skaidri, bet ir vairākas teorijas, kādēļ šīs slimības attīstās. Viens no faktoriem ir netipiska organisma imūnreakcija, kas liek imūnsistēmai uzbrukt sava gremošanas trakta šūnām. Sekojoša nozīme ir arī ģenētiskai predispozīcijai, kā arī vides faktoriem, kas var ietekmēt zarnu mikrobiomu, piemēram, pārslimotas kuņģa un zarnu trakta infekcijas agrīnā vecumā, antibiotiku lietošana pirmajā dzīves gadā u. c. faktori.
Kā stresa un psiholoģisko faktoru ietekme saistās ar iekaisīgo zarnu slimībām?
Stress nav slimības primārais cēlonis, bet tas var būtiski ietekmēt slimības gaitu un simptomu smagumu. Pacientiem ar IZS bieži rodas slimības saasinājumi tieši uz stresa fona.
Kad noteikti jāmeklē ārsta palīdzība?
Pacientiem noteikti būtu jāmeklē palīdzība, ja parādās sūdzības, piemēram, ir ilgstoša caureja, asinis izkārnījumos, nemērķtiecīgs svara zudums, sāpes vēderā, kas dinamikā nemazinās, kā arī ir anēmijas pazīmes – vispārējs nogurums, elpas trūkums, ādas bālums u. c.
Jo agrāk slimību diagnosticē, jo ātrāk pacientiem ir iespējama saņemt nepieciešamo ārstēšanu, kas var novērst slimības komplikācijas un uzturēt slimību remisijā.
Visu rakstu lasiet “100 labi padomi Par Veselību” speciālizdevumā “Vesels vēders”.
