Virkne deputātu, kuriem pārmet “Kremļa propagandas ietekmi” atbalstot izstāšanos no Stambulas konvencijas, Krievijā izvirzītas apsūdzības
Aplūkojot 25. septembra un 23. oktobra Saeimas balsojumus, kas uz priekšu virza iniciatīvu - izstāties no tā dēvētās Stambulas konvencijas, ir pamanāma nianse – liela daļa no tiem, kuri balsoja par izstāšanos, vienlaikus Krievijā tiek meklēti un apsūdzēti aktivitātēs pret Krieviju, kuras tie pastrādājuši Latvijā. Tas savukārt ne visai labi sasaucas kopā ar konvencijas aizstāvju argumentiem, ka balsojums par izstāšanos skaidri liecina par Krievijas propagandas ietekmi.
“Mediazona” vēl pērn vēstīja, ka Krievija sistemātiski identificē tos Rietumu politiķus, kuri aktīvi darbojušies pret Krievijas interesēm un iedziļinās viņu paveiktajā, galarezultātā izvirzot apsūdzības un izsludinot šīs personas meklēšanā. Tobrīd no Latvijas šādi “noziegušies” pret Kremli bija 88 politiķi, tostarp ievēlētas valsts amatpersonas.
Lielākoties šie te “vainīgie” no Kremļa puses tiek medīti, dēļ tā, ka balsoja par Pārdaugavas okupantu pieminekļa demontāžu, bet ir arī citi iemesli un “apsūdzības”.
Kremļa meklēti, taču, vienlaikus arī propagandas ietekmēti?
Vienlaikus šobrīd, kad norit aktīva cīņa par tā dēvētās Stambulas konvencijas turpmāko nozīmi un spēku Latvijā, šīs konvencijas koalīcijā esošie aizstāvji visbiežāk par tiem, kuri atbalsta izstāšanos izsakās kā par Kremļa propagandas ietekmētājiem, kuri velk Latviju tālāk no Eiropas vērtībām un tuvāk – Krievijai. Līdzīgā manierē šonedēļ izteicās arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Taču, aplūkojot oktobra beigās notikušos balsojumus, ir ievērojams, ka virkne no tiem, kuri atbalsta izstāšanos, vienlaikus ir meklēšanā Krievijā un tuvošanās šai agresorvalstij jebkādā veidā būtībā nozīmētu tuvošanos iespējamam cietumsodam tajā.
Starp tiem, kuri balsoja par izstāšanos, vienlaikus tiek zākāti kā Kremļa propagandas motivēti, un vienlaikus – ir arī Kremļa apsūdzēti, ir Jānis Dombrava (NA), Raivis Dzintars (NA), Uldis Augulis (ZZS), Ilze Indriksone (NA), Māris Kučinskis (AS), Ināra Mūrniece (NA), Ramona Petraviča (LPV), Edvīns Šnore (NA), Edgars Tavars (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Jānis Vitenbergs (NA), Edvards Smiltēns (AS), Raimonds Bergmanis (AS).
Vienlaikus jāatzīmē, ka līdz šim momentam, atskaitot Eiroparlamenta deputātu Mārtiņu Staķi, neviens no “Progresīvie” partijas biedriem neatrodas meklēšanā Krievijā.
Kā ziņots, 23. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts" un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošie ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" un "Progresīvie".
Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.
Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.
Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no "Progresīvo" un "Jaunās vienotības" frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.
Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza LPV. Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā.
Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
