Uzbekistānas un UNESCO sadarbība paver jaunus apvāršņus tūrismam
Uzbekistāna arvien aktīvāk apliecina sevi kā nozīmīgu galamērķi starptautiskajā tūrisma kartē. Bagātā kultūras mantojuma un unikālo dabas ainavu apvienojums atklāj valsti ceļotājiem kā īstu Lielā Zīda ceļa dārgumu krātuvi. Šajā kontekstā sadarbībai ar UNESCO ir īpaša nozīme — pieminekļu un teritoriju atzīšana par Pasaules mantojuma objektiem ļauj tos popularizēt starptautiskā līmenī, veicinot tūristu interesi un stiprinot Uzbekistānas pozīcijas globālajā tūrisma nozarē.
Šobrīd UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir iekļauti septiņi Uzbekistānas objekti, tostarp trīs pārrobežu teritorijas. Katrs no tiem spēlē nozīmīgu lomu tūrisma maršrutu attīstībā, veicina ārvalstu viesu plūsmas pieaugumu un atver jaunas iespējas uzņēmējdarbībai, viesmīlības nozarei, apkalpošanas sfērai un transporta infrastruktūrai.
Ičan-Kala Hivā ir kā “brīvdabas muzejs”, kas saglabājis viduslaiku austrumu pilsētas atmosfēru. Pastaigājoties pa tās ielām, tūristi it kā dodas ceļojumā laikā, iepazīstot islāma arhitektūras vēsturi, kur līdzās slejas mošejas, medreses un XIX gadsimta pilis. Buhāra, viena no senākajām pilsētām reģionā, saglabājusi īsta kultūras centra izskatu uz Zīda ceļa. Ismaila Samanī mauzolejs, iespaidīgās XVII gadsimta medreses un minareti padara pilsētu par unikālu galamērķi kultūras tūrismam. Šahrisabza — Amira Temura dzimtene — piesaista viesus ar Timurīdu laikmeta pieminekļiem, kad pilsēta bija politiskās un garīgās dzīves centrs. Savukārt Samarkanda, kas atzīta par kultūru krustpunktu, joprojām ir civilizāciju satikšanās simbols: Registāna ansamblis, Gur-Emira mauzolejs, Šahi-Zindas nekropole un Ulugbeka observatorija pelnīti tiek uzskatīti par valsts vizītkarti.
Bez kultūras pieminekļiem Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti arī dabas objekti. Rietumu Tjanšans, kas slavens ar savu bioloģisko daudzveidību, ir populārs galamērķis ekotūrismam un pārgājieniem. Šeit sastopamas retas floras un faunas sugas, kā arī dabiskā vide, kur aizsākušās daudzas pasaulē pazīstamas augļu koku šķirnes. Turānas mēreno joslu tuksneši pārsteidz ceļotājus ar ekstremāliem dabas apstākļiem un ekosistēmu daudzveidību — šis virziens kļūst īpaši pievilcīgs piedzīvojumu un ekotūrisma cienītājiem. Zārafšānas–Karakumas koridors uz Zīda ceļa, kas savienoja Austrumus un Rietumus, ļauj tūristiem izstaigāt senos karavānu ceļus, kas gadsimtiem ilgi kalpoja kā tirdzniecības un kultūras apmaiņas artērija.
Katrs no šiem objektiem ne tikai veido tūrisma maršrutu pamatu, bet arī kļūst par nozīmīgu instrumentu Uzbekistānas tēla veicināšanai starptautiskajā arēnā. Pasaules mantojuma objektu popularizēšana stiprina ārvalstu tūroperatoru interesi, veicina ārvalstu viesu skaita pieaugumu, rada jaunas darbavietas un sniedz ievērojamu ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā. Tūrisms kļūst ne tikai par pakalpojumu nozari, bet par stratēģisku resursu, kas stiprina Uzbekistānas tēlu kā atvērtai, mūsdienīgai un dinamiski augošai valstij.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīga tūrisma attīstībai. Dabas objektu iekļaušana Pasaules mantojuma sarakstā uzsver nepieciešamību saudzīgi izturēties pret unikālām ekosistēmām, savukārt kultūras pieminekļi atgādina par vēsturiskā mantojuma saglabāšanas nozīmi nākamajām paaudzēm. Šāda pieeja padara tūrismu ne tikai pievilcīgu viesiem, bet arī saskanīgu ar ekoloģiskajiem un kultūras diplomātijas principiem.
Šajā kontekstā īpaši simboliski ir tas, ka 2025. gadā Samarkanda uzņems 43. UNESCO Ģenerālkonferences sesiju. Šis vērienīgais pasākums pirmo reizi 40 gadu laikā notiks ārpus Francijas galvaspilsētas. Forums pulcēs gandrīz divsimt valstu delegātus un kļūs par unikālu platformu, kur prezentēt Uzbekistānas tūrisma potenciālu. Šis notikums kļūs par nozīmīgu soli valsts statusa stiprināšanā kā pasaules tūrisma un civilizāciju dialoga centra, atverot jaunus apvāršņus nozares attīstībai un starptautiskajai sadarbībai.
Tūrisma komitejas priekšsēdētājs
Umids Šadijevs
