Dzīvības loterija

"Tas ir necilvēcīgi, amorāli! Tad man bija jāaiziet jau martā..." Mārtiņš grib vēl dzīvot, bet pēc 1.jūlija paliatīvo aprūpi viņam vairs nekompensēs

Veselības nodaļa

4. studija, LTV

No pirmā jūlija Latvijā tiks veiktas izmaiņas valsts apmaksātajā paliatīvās aprūpes pakalpojumā mājās. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, valsts vairs nekompensēs šos pakalpojumus pacientiem, kuru dzīvildze pārsniedz 180 dienas. Šīs izmaiņas satrauc daudzus pacientus un viņu ģimenes locekļus, tostarp Mārtiņu Lauvu – vīrieti, kurš cieš no amiotrofās laterālās sklerozes (ALS), smagas neiroloģiskas slimības, kas pakāpeniski ierobežo kustību, runu un elpošanu, bet prāta spējas parasti paliek neskartas.

Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "4.studija", četru bērnu tēvs, ventspilnieks Mārtiņš Lauva, kurš iepriekš spēlējis Jūras spēku orķestrī un strādājis policijā, tagad ir spiests paļauties uz savu māti, kas rūpējas par viņu.

Kā Mārtiņš stāsta raidījumam, viss sācies pirms pieciem gadiem ar kreiso plaukstu. "No rīta pamodos, gribēju sasiet šņores. Nevarēju paņemt kurpes. Kaut kā īkšķis nestrādāja. Domāju, ka esmu nogulējis. Ziniet kā - darbs, darbs, darbs, un tad veselība pēdējā vietā. "

"Es joprojām varu parunāt, varu paēst. Man strādā rīšanas reflekss. Varu baudīt ēdienu. Es no tā nevēlos atteikties," viņš saka. Tomēr, lai viņš varētu dzīvot, viņa mātei ir jānodrošina pastāvīga plaušu mākslīgā ventilācija – procedūra, kuru viņa veic līdz pat 20 reizēm dienā. "Man ir ļoti paveicies, ka nav agresīvā formā. Citi aiziet divos gados," viņš piebilst, uzsverot, ka valsts apmaksātā paliatīvās aprūpes mobilā komanda viņam līdz šim ir bijusi nenovērtējama palīdzība.

Pērn septembrī ārstu konsīlijs lēma, ka Mārtiņa dzīvildze ir ierobežota un viņam nepieciešams paliatīvās aprūpes pakalpojums mājās. "Izlasīju - dzīvildze 6 mēneši. Man tad jau martā bija jāaiziet. Bet mums ir izveidojusies tāda birokrātiska sistēma, ka, lai saņemtu mājās paliatīvo aprūpi, ir jābūt ierakstam par šiem sešiem mēnešiem. Tas ir necilvēcīgi, amorāli! It īpaši, ja šādu lēmumu izsniedz pacientam uz rokām. Ne visi ir psiholoģiski noturīgi. To ieraugot, pacients var izdarīt sev kaut ko sliktu, lai arī varētu dzīvot vairākus gadus."

Pēdējos mēnešos Mārtiņš uzzināja, ka no pirmā jūlija, ja viņa dzīvildze pārsniedz 6 mēnešus, valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošinās tikai līdz šim periodam. Pārējais, kā viņš saka, būs jāuzņemas uzņēmumam "Rūre", kas līdz šim sniedza pakalpojumu, taču pēc 180 dienām finansējums var tikt pārtraukts. "Sāp, kāpēc pakalpojuma sniedzējam būtu jāuzņemas rūpes, ja viņi vairs saņem finansējumu?" viņš jautā, piebilstot, ka nav viņiem ne tēvs, ne brālis, lai viņi to darītu. 

Paliatīvā aprūpe mājās mēnesī izmaksā 2800 eiro. "Šobrīd viss ir iekļauts, valsts apmaksāts, mēs esam zvana attālumā no ārstiem." Mārtiņa māte, kas katru dienu rūpējas par dēla dzīvību, raidījumam "4.studija" atzīst: "Ja nepagarina, tad ir vāks. Es nezinu, kā mēs tiksim galā. Viņi vienkārši nedomā."

Arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji LTV skaidro, ka starptautiskā prakse nosaka, ka pacientiem dzīves noslēgumā dzīvildze tiek lēsta līdz 6 mēnešiem, kas arī tiek ņemts vērā valsts apmaksātajā sistēmā. Paliatīvās aprūpes pakalpojumu budžets jau šobrīd ir pārtērēts. Pakalpojumu sniedzējiem tiek apmaksāta nevis katra manipulācija ar pacientiem, bet gan dienas nauda, kas mēnesī sasniedz 1344 eiro jeb 44 eiro dienā, kas nav pietiekams, lai segtu visus pakalpojumu sniedzēja izdevumus, ja pacients dzīvo ilgāk par paredzētajiem 6 mēnešiem. Visu "4.studijas" sižetu vari skatīties šeit. 

Ko saka Tiesībsarga birojs? 

Jauns.lv par esošo situāciju lūdza Tiesībsarga biroja komentāru, kas apstiprināja, ka ir saņēmis iedzīvotāju iesniegumus par minēto tēmu. "Esam lietas kursā par situāciju. Pirmšķietami ir saskatāmas cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmas, tomēr pagaidām trūkst plašāka informācija un kompetento iestāžu skaidrojumi. Tādēļ Tiesībsarga birojs ir nosūtījis vēstules Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam ar lūgumu nekavējoties sniegt informāciju par izmaiņām valsts apmaksātajā paliatīvās aprūpes pakalpojumā mājās."
 

Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumi pacienta dzīvesvietā

Informācija, ka valsts apmaksās paliatīvās aprūpes pakalpojumus pacientiem ar prognozētu dzīvildzi līdz 180 dienām (6 mēnešiem), ir ietverta Ministru kabineta noteikumos un Nacionālā veselības dienesta skaidrojumos par paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu pacienta dzīvesvietā. Šajos dokumentos noteikts, ka valsts finansē šo pakalpojumu personām, kurām ārstu konsīlijs piešķīris paliatīvā pacienta statusu un prognozēto dzīvildzi līdz 6 mēnešiem.

Konkrēti, no 2024. gada 1. janvāra valsts apmaksātais paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums ir pieejams pacientiem ar IV vai V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija lēmumu un prognozētu dzīvildzi līdz 6 mēnešiem.

Jauns.lv ir lūdzis komentāru Nacionālajam veselības dienestam, kas notiks ar pacientiem, kuru dzīvildze pārsniegs 180 dienas, - vai valsts tiešām šo pakalpojumu nekompensēs.

 

Kādiem kritērijiem jāatbilst, lai saņemtu ilgtermiņa paliatīvo aprūpi?

Lai saņemtu ilgtermiņa (valsts finansētu) paliatīvo aprūpi Latvijā, jāizpilda šādi galvenie kritēriji:

  • Pacientam jābūt piešķirtam paliatīvā pacienta statusam, ko nosaka IV vai V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlijs, kurš izdod lēmumu par paliatīvās aprūpes nepieciešamību dzīvesvietā;

  • Prognozētajam dzīvildzes termiņam jābūt līdz sešiem mēnešiem (180 dienām);

  • Pacientam jābūt pilngadīgam (izņemot bērnu paliatīvo aprūpi, kur ir atsevišķi noteikumi);

  • Jāiesniedz iesniegums pakalpojuma saņemšanai, pēc kura pakalpojuma sniedzējs izvērtē pacienta vajadzības un sagatavo individuālu aprūpes plānu ar īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem, uzdevumiem un atbildīgajām personām;

  • Jānoslēdz vienošanās par aprūpes plāna īstenošanu ar pacientu vai viņa pilnvaroto personu, laulāto vai tuvāko radinieku;

  • Ja pacients ilgstoši nesadarbojas ar paliatīvās aprūpes komandu vai uzturas stacionārā, pakalpojuma sniegšana var tikt pārtraukta.

Papildus, lai saņemtu paliatīvo aprūpi, pacientam jābūt dzīvībai bīstamas, neārstējamas slimības diagnosticētam, kuras mērķis ir mazināt simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Tātad ilgtermiņa paliatīvā aprūpe valsts finansējumā ir saistīta ar prognozētu dzīvildzi līdz 180 dienām, un papildu nosacījumi ietver ārstu konsīlija lēmumu, pacienta vajadzību izvērtēšanu un aprūpes plāna izstrādi.