Aizliegti, bet tos tāpat dabū: kāpēc enerģijas dzērieni var būt bīstami pusaudžiem

Latvijas likumdošana enerģijas dzērieniem paredz šādus galvenos regulējumus:

• Enerģijas dzērienus aizliegts pārdot personām, kas jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas tos nedrīkst iegādāties. Tirgotājiem ir pienākums pieprasīt pircēja personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par vecumu.

• Enerģijas dzērieni definēti kā bezalkoholiski dzērieni ar kofeīna saturu virs 150 mg/l un satur vienu vai vairākas stimulējošas vielas, piemēram, taurīnu, inozitolu, guarānu vai ginka ekstraktu.

• Enerģijas dzērienu reklāmā ir aizliegts radīt iespaidu, ka tos lieto sporta sacensībās vai fiziskās aktivitātēs veselības saglabāšanai, kā arī kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem.

• Enerģijas dzērienu reklāma ir aizliegta izglītības iestādēs un uz to ēkām, kā arī elektroniskajos medijos, kuru mērķauditorija ir jaunāka par 18 gadiem.

• Mazumtirdzniecības vietās enerģijas dzērieni jāizvieto atsevišķi no citiem pārtikas produktiem, un jābūt norādei par augsto kofeīna saturu un brīdinājumam, ka dzēriens nav ieteicams bērniem, grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.

• Par pārdošanu personām līdz 18 gadiem paredzēts naudas sods gan pārdevējam, gan juridiskajai personai.

Šie noteikumi stājās spēkā no 2020. gada 1. jūlija un ir vērsti uz cilvēku, īpaši jauniešu, veselības aizsardzību pret enerģijas dzērienu nelabvēlīgo ietekmi.

Kas ir enerģijas dzērieni?

Enerģijas dzērieni satur:

• Kofeīnu (bieži 80–200 mg vienā porcijā – tas ir tikpat, cik 1–2 espresso),
• Cukuru (līdz 10–15 tējkarotēm vienā bundžiņā),
• Taurīnu, guarānu, žeņšeņu, B grupas vitamīnus, dažkārt arī aminoskābes un citus stimulējošus komponentus.

Šie savienojumi mijiedarbojas, pastiprinot centrālās nervu sistēmas stimulāciju, kas bērna organismā izraisa daudz izteiktāku efektu nekā pieaugušajiem. Kādi veselības riski tad var piemeklēt bērnus un pusaudžus, ja tie tomēr dzer enerģijas dzērienus? 

1. Sirds pārslodze

Enerģijas dzērieni var izraisīt:

• Paātrinātu sirdsdarbību (tahikardiju),
• Asinsspiediena paaugstināšanos,
• Aritmijas un pat sirdsklauves.

2. Nervu sistēmas traucējumi

Bērniem kofeīns izraisa:

• Nemieru, nervozitāti, miega traucējumus,
• Uzbudināmību, koncentrēšanās grūtības,
• Galvassāpes un trauksmi.

Pētījums ASV (Journal of Adolescent Health, 2018) rāda, ka pusaudži, kas regulāri dzer enerģijas dzērienus, divreiz biežāk cieš no bezmiega un emocionālās nestabilitātes.

3. Atkarības risks 

Bērna organisms ir jutīgāks pret atkarību izraisošām vielām, tai skaitā kofeīnu. Regulāra lietošana var radīt:

• Kofeīna toleranci – vajag arvien lielāku devu,
• Atcelšanas simptomus, ja dzēriens netiek lietots – galvassāpes, nogurums, aizkaitināmība,
• Atkarības modeli līdzīgos mehānismos kā nikotīnam vai cukuram.

4. Ceļš uz aptaukošanos un diabētu 

Viena vidēja bundžiņa var saturēt līdz 40 gramiem cukura – pārsniedzot bērniem ieteicamo dienas devu pat divkārt. Sekas:

• Liekais svars un aptaukošanās,
• Otrā tipa cukura diabēta attīstības risks,
• Zobu kariesa veidošanās.

Pasaules veselības organizācija (PVO) brīdina, ka bērniem jāsamazina cukura patēriņš līdz mazāk nekā 10% no kopējās dienas enerģijas.

5. Uzvedības un mācību traucējumi

Pētījumi liecina, ka enerģijas dzērienu lietošana korelē ar:

• Zemākiem akadēmiskajiem rezultātiem,
• Palielinātu impulsivitāti,
• Agresivitāti un pat antisociālu uzvedību.

PVO norāda, ka enerģijas dzērieni nav piemēroti bērniem un pusaudžiem. To sastāvdaļas var būt kaitīgas attīstošai nervu un sirds sistēmai. Pusaudžiem nevajadzētu pārsniegt 3 mg kofeīna uz 1 kg ķermeņa svara – viena bundžiņa jau var pārsniegt šo devu.

Kā ar pieaugušajiem? 

Lai gan pilnībā drošas robežas nav noteiktas, pieaugušajiem ieteicams nepārsniegt 200–400 mg kofeīna dienā (atkarībā no individuālās jutības).

Enerģijas dzērienus ieteikts nelietot kopā ar alkoholu, smagu fizisku slodzi vai ārstniecības līdzekļiem.