Ko labu iegūstam, pagriežot pulksteņus uz vasaras laiku
foto: Shutterstock
Dabasspēks

Ko labu iegūstam, pagriežot pulksteņus uz vasaras laiku

Viktorija Popova

Jauns.lv / LETA

Latvijā naktī uz svētdienu, 2025. gada 30. martu, plkst. 3 notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Lai gan pulksteņu grozīšana tiek veikta, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, šādai laika maiņai ir ļoti daudz kritiķu. Lai arī sanāk nozagt stundu brīvdienu miega, portāls Bestlifeonline.com apkopojis ilgtermiņa ieguvumus no pārejas uz vasaras laiku.

Mosties ar sauli

Pāreja uz vasaras laiku ne tikai pārceļ saulrietu par stundu vēlāk, tas arī par stundu pietuvina saullēktu. Tas nozīmē, ka palielinās iespēja mosties un gatavoties dienas gaitām, saules gaismas pavadītiem. Ne vienā vien pētījumā noskaidrots, ka mošanās laikā, kad ārā spīd saule, mazina risku saslimt ar depresiju. Dabiskā saules gaisma mazina arī pavasara nogurumu un apātiju.

Noķert saulrietu

Pāreja uz vasaras laiku sniedz iespēju iziet no biroja laikā, kad ārā vēl ir gaišs. Tas nozīmē, ka šī vienas stundas pāreja nodrošinās iespēju tev vērot saulrietu, jau esot ārpus darba telpām, nevis caur biroja logu. Protams, ja vien tu nestrādā nakts maiņas un esi ieinteresēts šo laiku izmantot lietderīgi, esot ārā.

D vitamīns, kas ietekmē mentālo un fizisko veselību

Vērienīgā pētījumā, kas publicēts žurnālā “Environmental Health Perspectives”, parādīts, ka saules gaisma labvēlīgi ietekmē ne vien mūsu mentālo, bet arī fizisko veselību. Vispazīstamākais ir D vitamīns, ko var uzņemt tieši ar saules stariem. Līdzīgi kā daba, kas atmostas ar pirmajiem saules stariem, tā arī cilvēki kļūst priecīgāki, laimīgāki un enerģiskāki, kad ziemas tumšo drūmumu nomaina pavasara saule.

Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka sezonālā laika maiņa ir jāatceļ

Jau vēstīts, ka ideja par atteikšanos no vasaras laika Eiropas Savienībā izskan jau vairāk nekā desmit gadu.

2018.gadā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc Eiropas Komisija veica ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama.

Eiropas Komisija iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES teritorijā. Tomēr, tā kā dalībvalstīm bija nepieciešams papildu laiks nacionālajām konsultācijām un iedzīvotāju vēlmju apzināšanai, ES līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts.

Latvijas valdība nolēma, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas.

Vasaras laiks atsevišķās valstīs savulaik tika ieviests, pamatojot to ar enerģijas taupīšanu, taču kopš 2002.gada šī periodiskā pulksteņa laika grozīšana tika ieviesta kā vispārēja norma visā ES teritorijā.

Katru gadu visas ES dalībvalstis oktobra pēdējā svētdienā pagriež pulksteņu rādītājus stundu atpakaļ, bet marta pēdējā svētdienā - stundu uz priekšu. Pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu, notiks šonedēļ naktī no sestdienas uz svētdienu.

Kritiķi norāda, ka pārejai uz vasaras laiku ir niecīga ietekme uz enerģijas taupīšanu, taču cilvēkiem tādas laika izmaiņas var izraisīt veselības problēmas.