
Dermatoloģe: Gerobiotikas spēj aizkavēt novecošanas procesu
Atgriezusies no IMCAS World Congress 2025, kas notika Parīzē un kur tika prezentēti jaunākie zinātnes sasniegumi un tehnoloģiskās inovācijas dermatoloģijas, plastiskās ķirurģijas un novecošanas zinātnes pasaulē, vēlos padalīties ar iegūto vērtīgo informāciju – par to, kā cilvēka mikrobioms ietekmē izskatu, ādas kvalitāti un novecošanas procesu.
Āda piedzīvo sarežģītu novecošanas procesu, ko izraisa gan iekšējie (ģenētiskās, hormonālās un šūnu vielmaiņas izmaiņas), gan ārējie faktori, tostarp vides ietekme (gaisa piesārņojums, saules ultravioleto staru iedarbība un klimats), kā arī dzīvesveids (smēķēšana, diēta, stress, nepilnvērtīgs miegs).
Kuņģa un zarnu trakta mikroflora ir viena no sarežģītākajām ekosistēmām. Cilvēkam novecojot, samazinās labvēlīgo baktēriju skaits un palielinās kaitīgo baktēriju skaits, zarnu mikroflorā sākas disbioze, kas var veicināt hronisku iekaisumu, novājināt imunitāti un izraisīt gremošanas problēmas. Tas viss paātrina novecošanas procesu.
Protams, novecošana ir normāls un neizbēgams bioloģisks process, kas bieži iet kopā ar bioloģiskām un fizioloģiskām izmaiņām, kas ietekmē šūnu darbību. Mainās ne tikai iekšējie orgāni, bet arī āda – sāk parādīties grumbas, sejas ovāla izmaiņas, ādas elastības un tvirtuma zudums. Mainās lipīdu sastāvs, sebuma sekrēcija un pH – tas rada ādas sausumu, kolagēna sadrumstalotību un kopējā kolagēna un elastīna daudzuma samazināšanos, vienlaikus ietekmējot ādas mikrobiomu.
Pasaulē veikti pētījumi ir palīdzējuši noteikt mehānismus, kuru mērķis ir palēnināt vai aizkavēt redzamu novecošanas pazīmju parādīšanos uz ādas. Tās ir dzīvās labās baktērijas, kas atbilstošās proporcijās labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. 1 Literatūrā turpina pieaugt zinātnisko pētījumu kopums, kas pierāda ne vien ādas mikrobioma izmaiņas līdz ar novecošanu, bet arī pienskābo, bifido un citu baktēriju labvēlīgo ietekmi uz ādu un lomu gan iekšējo, gan ārējo novecošanas izpausmju palēnināšanā – ir pierādīts, ka labās baktērijas spēj atjaunot veselīgu ādas pH līmeni, mazināt oksidatīvo stresu, palēnināt fotonovecošanu un uzlabot ādas barjeras funkciju.
Līdzīgi kā zarnu mikroflora, arī ādas mikroflora sastāv no daudziem miljardiem mikroorganismu, tostarp baktērijām, sēnītēm un vīrusiem. To sastāvs un daudzveidība zarnās un uz ādas var atšķirties, bet – ādā esošie mikrobi aizsargā arī pret apkārtējo vidi un patogēniem. Jaunākie pētījumi liecina, ka gan baktēriju daudzveidība, gan dažādu mikrobu relatīvais daudzums uz ādas un ādā var veicināt ādas barjeras stabilitāti vai disfunkciju. Piemēram, Lactobacilli un Bifidobacterium baktēriju sugas, mijiedarbojas ar dermas fibroblastiem fotoaizsargājošā veidā un rada pretnovecošanas efektu.
Zinātniskie pierādījumi liecina, ka gan ādas, gan zarnu mikroflora ir cieši saistīta ar ādas novecošanu pa zarnu un ādas asi – palielināta kaitīgo baktēriju izdalīšanās zarnās izraisa hronisku iekaisumu visā organismā. Un labās baktērijas, kas nomāc kaitīgās baktērijas un veicina labvēlīgo baktēriju augšanu, var labvēlīgi modulēt arī ādas mikrofloras līdzsvaru un mazināt ādas novecošanas un iekaisuma veidošanos, kas ir cieši saistīts arī ar daudzu slimību rašanos un attīstību. 2
Dažādos pētījumos ir uzsvērta pienskābo un bifidobaktēriju nozīme lēnākā novecošanas procesā. Viena no šādām baktērijām ir Lactobacilli, kas ir populārs baktēriju celms ar atzītiem ieguvumiem veselībai. Pētījumi liecina, ka tās var palīdzēt regulēt zarnu mikrobiotas nelīdzsvarotību, kas saistīta ar vecumu (ražojot fermentus, kam ir būtiska loma veselas zarnu mikrobiotas veidošanā), tādējādi aizkavējot novecošanu. 3

Lai definētu tos labo baktēriju celmus un no tiem iegūtās postbiotikas un paraprobiotikas, kas spēj vājināt galvenos bioloģiskos mehānismus, kas saistīti ar novecošanu, pasaulē tiek lietots jauns termins – gerobiotikas. Tā ir jauna pieeja – tā vietā, lai ārstētu tikai atsevišķas slimības, gerobiotikas strādā, lai uzlabotu vispārējo veselību, vēršoties pret novecošanas pamatprocesiem. Lai arī pētījumi par gerobiotikām vēl ir agrīnā stadijā, tām ir daudzsološs potenciāls, lai nākotnē uzlabotu cilvēku veselību, ilgmūžību un vispārējo dzīves kvalitāti. 4
Arī mana kolēģe dermatoloģe, preventīvās medicīnas ārste Jana Janovska apgalvo, ka skaistuma saglabāšana pēc 40 gadu vecuma nav neiespējamā misija, ja vien atceramies par organismam papildus nepieciešamo uzturvielu uzņemšanu. Par veselībai svarīgākajām viņa min tieši labās baktērijas, kas spēj atjaunot un līdzsvarot zarnu mikrofloru – jo veselīga kuņģa un zarnu mikroflora pasargā organismu no dažādu veidu alerģijām, labās baktērijas producē vitamīnus un organismam derīgas barības vielas, var veicināt svara zudumu un regulēt vielmaiņu organismā, spēj līdzsvarot pH līmeni un sievietēm veidot veselīgu vidi arī maksts mikroflorā. Tā kā ārste atzīst tikai tos produktus, kas sniedz redzamus rezultātus, viņa iesaka LYLBIOTIC, ko atzīst arī Latvijā vadošā gastroenterologu profesionālā organizācija – Gremošanas slimību biedrība.
Tāpat LYLBIOTIC atbilst Pasaules Gastroenteroloģijas organizācija (WGO) vadlīnijām, kas ir svarīgs kvalitātes rādītājs. Īpaši nozīmīgi, ka produkta sastāvā ir dažādas Lactobacillus un Bifidobacterium sugas – tās ir atzītas par visefektīvākajām.
Jāpievērš uzmanība tam, lai produkta sastāvā ir arī prebiotikas, kas palīdz labajām baktērijām iedzīvoties zarnu traktā. Būtisks faktors ir arī kapsulas apvalks – cik labi tas pasargā saturu no kuņģa skābās vides iedarbības –, jo gadās, ka baktērijas tiek apturētas kuņģī un līdz zarnām nemaz nenonāk. Visiem šiem efektivitātes kritērijiem un ražošanas praksei atbilst LYLBIOTIC.
LYLBIOTIC vienā kapsulā ir Latvijas tirgū vislielākā skaita un dažādības baktērijas – 34 miljardi, 9 sugas –, un patentētā DRcaps® tehnoloģija garantē baktēriju kultūru dzīvotspēju, ļaujot tām aktivizēties tikai pēc nokļūšanas zarnās.
Lai rūpes par zarnu mikrobioma veselību kļūst par jūsu ilgtermiņa jaunības noslēpumu!
Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
1 https://internationalprobiotics.org/home/aging-skin-can-probiotics-help/
2 https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/26741377/
3 https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S2212429223000408
4 https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7817508/