Delikāta lieta, par ko daudzi klusē - ko tu dari nepareizi, ja moka aizcietējums
foto: Shutterstock
Mūsu steidzīgajā laikmetā viens no galvenajiem aizcietējuma vaininiekiem ir stress, turklāt tas var izraisīt arī caureju.
Runā speciālists

Delikāta lieta, par ko daudzi klusē - ko tu dari nepareizi, ja moka aizcietējums

Veselības nodaļa

"100 Labi Padomi"

Lote Elizabete Krišūne

"100 Labi Padomi"

0

Pirms roka stiepjas pēc medikamentiem, ir vērts izanalizēt savu dzīvesveidu un ēdienkarti, jo nereti tieši tur meklējama vaina. Ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc rodas aizcietējums, turklāt tas var radīt virkni citu problēmu. Stāsta sertificēta uztura speciāliste, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Liene Sondore.

Aizcietējums ir viena no delikātākajām problēmām, par ko daudzi klusē. Situācijās, kad tas rada diskomfortu un moka ilgu laiku, labāk pastāsti par to savam ģimenes ārstam, nevis ķeries pie bezrecepšu medikamentiem.

No stresa līdz glāzei ūdens

Pirms roka stiepjas pēc aptieku piedāvājuma, ir vērts izanalizēt savu dzīvesveidu un ēdienkarti, jo nereti tieši tur meklējama vaina. Ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc rodas aizcietējums, turklāt tas var radīt virkni citu problēmu: diskomfortu, vēdera pūšanos un sāpes, pat galvassāpes.

Mūsu steidzīgajā laikmetā viens no galvenajiem aizcietējuma vaininiekiem ir stress, turklāt tas var izraisīt arī caureju. Dažkārt aizcietējums mijas ar caureju, radot neiedomājami lielu diskomfortu. Stress ir par visu: lielo pienākumu apjomu darbā un mājās, projektu nodošanas, studiju un skolas termiņiem, karu tepat netālu... Stresu rada pat došanās ceļojumā, un netrūkst cilvēku, kam ceļojuma laikā vispār neiziet vēders, bet tas notiek, tiklīdz cilvēks pārrodas mājās. Svarīgi piebilst, ka stresa laikā daudzi uzturā lieto pusfabrikātus un vienkāršos ogļhidrātus (balto miltu izstrādājumus, saldumus), bet tas veicina aizcietējuma rašanos. To var veicināt arī pēkšņa ēdienkartes maiņa, vai nu ievērojot kādu diētu, vai dodoties uz eksotisku zemi, kur ēdiens ir krasi atšķirīgs no ierastā.

foto: no privātā arhīva
Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Liene Sondore.
Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Liene Sondore.

Liela nozīme ir ūdens dzeršanai, īpaši, ja lieto medikamentus. Zāles pašas par sevi var izraisīt aizcietējumu, bet, ja tām uzdzer tikai nelielu malciņu ūdens, nevis pilnu glāzi, tas ir teju vai garantēts.

Zarnām tāpat kā organismam kopumā ir ļoti nepieciešamas kustības, bet, ja visu dienu pavadi pie datora un tavas vienīgās fiziskās aktivitātes ir pāris soļi no mājas līdz mašīnai, no mašīnas līdz birojam un atpakaļ, ar to nepietiek. No aizcietējuma var ciest arī grūtnieces un sievietes menopauzes periodā, piedzīvojot hormonālas svārstības.

Izrevidē dzīvesveidu!

Ja vien problēma nav medicīniska (par to visbiežāk liecina pēkšņs aizcietējums, sāpes un asiņu piejaukums izkārnījumos), ar aizcietējumu var tikt galā salīdzinoši vienkārši – ēdot šķiedrvielām bagātu ēdienu, dzerot ūdeni un kustoties.

* Uzturs. Kustību zarnās nodrošina pārtika, kas bagātīgi satur šķiedrvielas, jo tās kopā ar ūdeni veido izkārnījumu masu. Tas nozīmē, ka ēdienkartē jāiekļauj dārzeņi, augļi, pilngraudu produkti, pākšaugi, sēklas, rieksti. Raugies, lai dārzeņi būtu dažādās krāsās: oranži, sarkani, zaļi, balti. Iesaka dienā apēst 500 g dārzeņu, kas ir diezgan daudz. Tev nav tie jāsver – ja pusdienās un vakariņās pusi šķīvja aizņem svaigi, tvaicēti, vārīti vai viegli apcepti dārzeņi, ar to pietiks. Un liec aiz auss – kartupeļi nav dārzeņi, tie pēc savas uzbūves ir graudaugi! Tāpat ieteicams katru dienu apēst 1–2 augļus. Pilngraudu produkti ir grūbas, griķi, pilngraudu auzas, brūnie rīsi, pilngraudu makaroni, kas ražoti no cieto kviešu miltiem. Lielisks šķiedrvielu avots ir lēcas, zirņi un pupas. Ja no šiem produktiem pūšas vēders, iekļauj tos uzturā pakāpeniski, sākot ar lēcām, ko zarnu traktam sašķelt ir vieglāk. Ar laiku gremošanas sistēma pieradīs pie pākšaugiem un vēders vairs nepūtīsies. Vērtīgas ir visas sēklas un rieksti, tomēr tos nevajag ēst daudz – ne vairāk kā sauju dienā, jo tie ir kalorijām bagāti. Lai zarnu masa neveidotos cieta, īpaši svarīgs ir ūdens, tāpēc katru dienu izdzer vismaz pusotru litru. Un tavs zarnu trakts būs pateicīgs, ja katru dienu 30–60 minūtes veltīsi pastaigai raitā solī.

Vai jālieto probiotikas?

Probiotikas ir viens no pirmajiem preparātiem, kam daudzi ķeras klāt, tiklīdz rodas problēmas ar vēdera izeju. Tā patiesi ir laba izvēle, tomēr probiotikas ir arī pārtikā – skābpiena produktos (kefīrā, paniņās, bezpiedevu un grieķu jogurtā). Lielā daudzumā tās satur arī skābēti dārzeņi, tikai raugies, lai tiem nebūtu pievienots cukurs, jo tas baro zarnās mītošās sliktās baktērijas, bet aizcietējuma gadījumā jābaro labās baktērijas. Skābētus dārzeņus vari pagatavot pati –jebkurus dārzeņus smalki sagriez vai sarīvē un aplej ar novārītu un atdzesētu ūdeni, kam pievienota ēdamkarote sāls. Atstāj istabas temperatūrā, līdz brīdim, kad dārzeņi ir pietiekami skābi tavai garša. Pēc tam uzglabā ledusskapī un ēd katru dienu.