Saēdos pupiņu salātus, un ļoti spiež pakrūtē. Vai gremošanas enzīmi var palīdzēt?

Atšķirībā no probiotikām, kā skaidro Džonsa Hopkinsa universitātes Bērnu centra klīniskā uztura speciāliste Morgana Denharda, gremošanas fermenti nav dzīvi organismi. Gan probiotikas, gan fermenti ietekmē gremošanu, taču dara to atšķirīgi. Probiotikas nešķeļ barību, lai gan arī tad, ja trūkst labvēlīgo baktēriju, sajūta varētu būt līdzīga, kāda ir, ja trūkst fermentu, – nelabvēlīgo organismu savairošanās dēļ var pūsties vēders. Veseliem cilvēkiem gremošanas enzīmu parasti netrūkst. To trūkst, ja ir hronisks pankreatīts, aizkuņģa dziedzera vēzis vai citi aizkuņģa dziedzera darbības traucējumi, kā arī ja bijusi ķirurģiska iejaukšanās gremošanas traktā. Tieši šādos gadījumos ārsts nozīmē papildu fermentu lietošanu (amilāzi, lipāzi un proteāzi), kuri palīdz organismā sadalīt pārtiku un uzsūkt barības vielas.

Gremošanas fermentu līdzekļus var iegādāties arī bez receptes un tie tāpat var saturēt amilāzi, lipāzi un proteāzi, kas sekmēs ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu šķelšanu. Fermentu preparātos var būt arī laktāze un alfa galaktozidāze, kas palīdz sagremot attiecīgi laktozi piena produktos un saknes vai pupiņas ar saliktajiem ogļhidrātiem. Kā saka Denharda, tas var atvieglot stāvokli, taču var arī radīt nevēlamus blakusefektus, piemēram, to pašu vēdera pūšanos. “Gremošana sākas mutē,” skaidro Morgana Denharda. “Jau siekalas sāk sadalīt ēdienu, lai organisms to varētu absorbēt. Tāpēc vienmēr ieteicams ēdienu kārtīgi sakošļāt.” Gremošanas “spēkstacija”, kā saka uztura speciāliste, ir aizkunģa dziedzeris. Tieši tas ražo visus svarīgākos gremošanas fermentus. Lai aizkuņģa dziedzeris labi darbotos, ir pirmām kārtām jāuztur veselīgs svars, jāpārstāj smēķēt un jāierobežo alkohola patēriņš.

Vairāk noderīgu rakstu lasi žurnāla “100 labi padomi Par Veselību” speciālizlaidumā “Vitamīni un citas labas lietas”. Meklē žurnālu labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.