Kā sevi pasargāt no zarnu infekcijām? Infektoloģei ir kas sakāms tiem, kuri jau saslimuši, bet atsakās dzert ūdeni
Šovasar bieži izskan ziņas, ka ir ūdens piesārņojuma dēļ peldēšanās ir bīstama veselībai. Kā vasarā sevi pasargāt arī no dažādām zarnu infekcijām (tās var saķert arī, piemēram, no pārtikas), un ko darīt, ja nelaimējies saslimt, stāsta infektoloģe hepatoloģe Ilze Ekšteina.
Ilze Ekšteina ir infektoloģe un hepatoloģe Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Veselības centru apvienības poliklīnikā “Aura”. Žurnālam "100 Labi Padomi Par Veselību" viņa stāsta, kā organismā var iekļūt baktērija E.coli un kā mājas apstākļos atveseļoties, ja saslimšana ir vieglā formā.
Lūdzu, pastāstiet vairāk par E.coli.
Baktērija Escherichi coli (E.coli) jeb zarnu nūjiņa, kā to nereti dēvē, mūsu organismā nokļūst dažādos veidos. Ja runājam par peldēšanos dabiskās ūdenskrātuvēs, tas notiek, vai nu iešņaucot, vai netīšām norijot nedaudz piesārņotā ūdens. Inficēties var arī, mērķtiecīgi dzerot no ūdenskrātuvēm. Ja tajā iekļuvusi zarnu nūjiņa, pietiek ar ļoti nelielu šo baktēriju daudzumu – mazāk nekā 100 vai pat tikai 50 –, kad jau var notikt inficēšanās.
Vai par inficēšanos uzreiz liecina tādi simptomi kā paaugstināta temperatūra, drudzis, vemšana?
Runājot par zarnu nūjiņu, gribu uzsvērt, ka tā ir mūsu zarnu trakta mikrofloras normāla sastāvdaļa. Saslimšanu izraisa patogēnās Escherichi coli baktērijas. Ja inficēšanās notikusi, piemēram, apēdot nenomazgātas zemenes vai norijot piesārņotu ūdeni, tās izraisa zarnu infekciju, kas atkarībā no coli veida var izpausties dažādi. Tā var būt saslimšana, kas noris ar paaugstinātu temperatūru, sliktu dūšu, vemšanu, masīvu ūdeņainu caureju. Šādā situācijā jāuztraucas par organisma atūdeņošanos. Bet ir arī E.coli, kas ražo bīstamus toksīnus un izraisa tā saukto enterohemorāģisko E.coli infekciju. Tad slimības gaita var būt ļoti smaga, un vēdera izeja jau būs ar asiņu piejaukumu, būs arī trombocitopēnija (trombocītu daudzuma samazināšanās asinīs), mazasinība, nieru mazspēja, un šāds stāvoklis var beigties pavisam slikti.
Skaidrs, ka tik smagā stāvoklī jāārstējas slimnīcā. Kā sev palīdzēt mājas apstākļos, ja infekcija ir vieglāka? Vai pietiek ar cīņu tikai pret simptomiem, lai atveseļotos?
Jā, pietiek. Tikai ieteiktu intensīvi neaizrauties ar šķidrās vēdera izejas apturēšanu, bet galvenokārt domāt par to, lai neatūdeņotos. Tas nozīmē, ka jāuzņem pietiekami daudz šķidruma. Vislabāk izmantot aptiekā nopērkamos gatavos rehidratējošos līdzekļus, kas pazīstami ar nosaukumu Rehydron. To lietojot, iegūstam sabalansētu sāļu elektrolītu šķīdumu, kas aizvieto to, ko zaudējam ar vemšanu un caureju. Būtu pareizi pēc katras caurejas izdzert vismaz glāzi šā šķidruma, bet starplaikos to droši var dzert pa pusglāzei. Ja tā ir ūdeņainā masīvā caureja, būtu jāizdzer vismaz trīs litri dienā.
Uzturā ieteicams lietot sausus cepumus, rīsu putru, jogurtu bez piedevām. Arī rehidratējošajiem šķīdumiem pievienot pārāk daudz cukura garšas uzlabošanai nebūtu iesakāms, jo cukuri veicina šķidrāku vēdera izeju. Tas var novest arī pie vēlmes nedzert šos šķīdumus.
Vai tie samazina arī caureju?
Nē, nesamazina, to vajadzētu atcerēties. To nezinot, nereti gadās, ka cilvēki, kuri tos dzer, paziņo: “Jo vairāk es dzeru, jo lielāka caureja. Nedzeršu vairs.”
Jūs teicāt, ka caureju nevajag censties krasi apturēt. Kādus pretcaurejas līdzekļus būtu pareizi izmantot?
Droši var lietot tā sauktos adsorbentus, kas sabiezina fēču masu, piemēram, mums labi zināmā smekta. Var izmantot arī silīcija gelus. Ja ir masīva ūdeņaina caureja, kur ir pārāk izteikta ūdens sekrēcija no zarnu sieniņām, var lietot preparātu Hidrasec (Racecadotrilum) – tas samazina sekrēciju. Bet tas, ko noteikti negribētu reklamēt šādās situācijās, ir Loperamīds, kas samazina zarnu peristaltiku un līdz ar to paildzina infekciozā satura atrašanos zarnās, un var pasliktināt slimības gaitu.
No kādām infekcijām vēl būtu jāuzmanās vasarā, piemēram, ja rūpīgi neesam nomazgājuši ievestos augļus, uz galda siltumā atstājuši ēdienu?
Patiesībā zarnu infekciju ierosinātāji sastopami gan ziemas, gan vasaras laikā. Tiesa, vasarā pārtikas infekcijas pēc bojātu produktu apēšanas sākas ļoti strauji un visbiežāk izpaužas ar vemšanu, caureja var pat nebūt. Pārsvarā ierosinātājs ir stafilokoks. Ja pagatavotos salātus, mājas torti siltā laikā atstājam uz galda, šis mikrobs, kurš tur varbūt sākumā bijis nelielā daudzumā, labvēlīgajos apstākļos savairojas, kaut arī to vēl nemaz nevar pateikt, jo nav mainījusies ne ēdiena garša, ne smarža. Sekas parasti ir grupveida saindēšanās ar pārtiku.
Protams, arī citi zarnu infekciju ierosinātāji ir aktuāli. Līderis starp tiem pie mums ir salmoneloze – slimība, kas galvenokārt skar kuņģa un zarnu traktu.
Pēdējā laikā gan nav nācies dzirdēt par salmonelozes uzliesmojumu…
Priecāsimies par to!
Baktērija salmonella jau nav izskausta, tāpēc modrību tomēr nevajadzētu zaudēt un attiecībā uz pārtikas produktiem rūpīgi ievērot to termiskās apstrādes un uzglabāšanas prasības. Kā arī paturēt prātā, ka viens ar salmonellām inficēts darbinieks, kas strādā pie ēdiena sadalīšanas, var inficēt daudzus citus.
