Saindēšanās ar ledu un ārstēšanās izmaksas 3000 eiro apmērā - Ēģiptes ceļojumu realitāte
Alkstot pēc saules un siltuma, viens no pieprasītākajiem Latvijas ceļotāju galamērķiem ziemā ir Ēģipte. Taču, kā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati, gan Ēģiptē, gan vēlāk, vasaras-rudens periodā, populārajā Turcijā tūristiem saslimšanas gadījumā nereti nākas rēķināties ar negaidīti augstām medicīnas pakalpojumu izmaksām.
Pērn ceļojumu apdrošināšanas atlīdzībās no Ēģiptes un Turcijas ERGO izmaksāja teju 134 000 eiro, kas ir 28 % no gada atlīdzību apjoma šajā apdrošināšanas veidā. Viens no biežākajiem pieteikumu iemesliem – saindēšanās.
“Iespēja aizceļot uz siltajām zemēm, lai tumšajā un aukstajā ziemas periodā uzņemtu saules enerģiju, daudziem ir ļoti svarīga. Tas atspoguļojas arī ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību dinamikā – laikā no oktobra līdz pat aprīlim palielinās pieteikumu skaits no iedzīvotājiem, kuri devušies ceļojumos uz Ēģipti. Pērn pieteikts sevišķi daudz atlīdzību par saindēšanos un dažādām vēdera likstām, kuru ārstēšana Ēģiptes klīnikās ceļotājiem izmaksājusi līdz pat 3000 eiro,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.
Viņa aicina ceļojumos būt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz personīgo higiēnu, pārtiku un jo sevišķi ūdeni: “Daudzie saindēšanās gadījumi liecina, ka Ēģiptē saskare ar vēdera vīrusiem un nevēlamām baktērijām notiek ļoti viegli. Saindēšanos nereti izraisa vietējais krāna ūdens vai dzērieni ar ledu, kas ir tas pats krāna ūdens sasaldētā veidā. Tādēļ dzeramo ūdeni ieteicams iegādāties pudelēs.”
Tāpat jābūt ļoti uzmanīgiem, izvēloties ārstniecības iestādes, jo nezināšanas dēļ tūristi bieži nokļūst klīnikās, kurās no viņiem tiek pieprasīta samaksa, kas ir pat desmitkārt lielāka nekā vidējās medicīnas pakalpojumu cenas valstī, uzsver Rubene.
“Šī tendence izteikti vērojama tieši Ēģiptes un Turcijas kūrortos, tāpēc par ārstniecības iestādes izvēli šajās valstīs labāk konsultēties sava apdrošinātāja palīdzības dienestā, nevis paļauties uz vietējo cilvēku vai viesnīcas personāla ieteikumiem, lai nekļūtu par ārzemju tūrisma krāpniecības shēmu upuri.”
Pērn lielākā ceļojumu apdrošināšanas atlīdzība no Ēģiptes pieteikta 4893 eiro apmērā – par pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu saistībā ar vēdera sāpēm. Vairākas nākamās apjomīgākās atlīdzības izmaksātas 3000 eiro apmērā – visas bijušas saistītas ar akūta gastroenterīta (saindēšanās, vemšana, dehidratācija) ārstēšanu Ēģiptes kūrortā Hurgadā. Otrs populārs Ēģiptes galamērķis, no kura saņemts daudz atlīdzību pieteikumu, ir Šarm eš Šeiha.
Savukārt lielākā pagājušogad ERGO izmaksātā ceļojumu apdrošināšanas atlīdzība par veselības likstām Turcijā – 8500 eiro – bijusi saistīta ar urīnceļu problēmām, bet dārgākie saindēšanās un akūta gastroenterīta gadījumi šajā valstī izmaksājuši ap 1800 eiro.
“Ģeopolitiskās situācijas dēļ pagājušā gada novembrī ceļojumos uz Ēģipti bija vērojama pauze, bet nu, līdz ar Jaunā gada brīvdienām, tie atkal atsākušies,” stāsta ceļojumu aģentūras “Vanilla Travel” vadītāja Inga Kavaca.
“Dzīvojot Latvijā, gribam doties turp, kur ir silti. Populārākie un pieejamākie šajā ziņā ir Ēģiptes kūrorti, kā arī Spānijas salas – Grankanārija un Tenerife –, vietas, uz kurām pieejami tiešie avioreisi. Tas ir ērti un sniedz zināmu drošību – lidojumi no Rīgas bez pārsēšanās ir pieprasīti. Ceļojot uz Ēģipti, noteikti jāņem vērā, ka tā nav Eiropas valsts. Tā ir cita kultūra, tradīcijas, cita attieksme pret ceļotājiem. Droša vieta, kur atrasties, ir viesnīca, bet, dodoties ārpus tās, drošībai jāpievērš lielāka uzmanība. Arī baudot maltītes viesnīcā vai ārpus tās, rūpīgi jāizvērtē, ēst vai neēst zaļumus un termiski neapstrādātu ēdienu,” norāda Kavaca.
Ieteikumi drošam ceļojumam uz Ēģipti
1. Ņem līdzi ceļojuma aptieciņu! Ja ikdienā lieto medikamentus, protams, ceļojuma laikā tie jāņem līdzi. Tāpat aptieciņā jāieliek zāles pret temperatūru, alerģijām un vēdera vīrusu saslimšanām.
2. Ceļojuma laikā dzer ūdeni tikai no pudelēm un nelieto ledu. Viena no biežākajām kļūdām ir izvēlēties dzērienus ar ledu, jo nav zināms, no kurienes ņemts ūdens ledum. Vietējais krāna ūdens var izraisīt saindēšanos, tādēļ dzeršanai labāk izmantot ūdeni, kas nopērkams pudelēs. Arī zobu tīrīšanai ieteicams ūdens no pudelēm, nevis no krāna.
3. Pievērs uzmanību ēdienam un vietām, kur to iegādājies. Ēdiens var būt viens no avotiem, kas rada dažādas saslimšanas: caureju, holēru, salmonelozi u.tml. Ieteicams izvēlēties ēdienu, kas ir svaigs, karsts un labi pagatavots. Jābūt uzmanīgiem, lietojot uzturā augļus vai dārzeņus, kas mazgāti vietējā krāna ūdenī, tāpat uzturā nevajadzētu lietot dārzeņus, kurus neesi mizojis pats.
4. Regulāri mazgā rokas vai izmanto antibakteriālās želejas vai salvetes.
5. Uzmanīgi ar gaisa kondicionieri! Karstā klimatā atvēsināšanās pie kondicioniera var būt tīkama, bet vienlaikus tas ir viegls veids, kā saaukstēties, tādēļ ieteicams samazināt kondicioniera jaudu vai izslēgt to, sevišķi pēc aktīvas niršanas vai sauļošanās.
6. Sauļošanās krēms – obligāti! Saule karstā klimata valstīs ir intensīva, arī agrās rīta stundās, tādēļ ārpus telpām izmanto saules aizsargkrēmu ar pēc iespējas augstāku SPF aizsargfiltru.
7. Neaizmirsti par galvassegu, lai pasargātu sevi no pārkaršanas.
8. Ejot peldēties, parūpējies par peldčībām, kas pasargās kājas no jūras ežiem. Iegādājies aizsarglīdzekli pret insektu kodumiem.
9. Dodoties ceļojumā, atceries par ceļojumu apdrošināšanu un noteikti iekļauj polisē medicīnisko izdevumu risku.
