Ar vienu banānu dienā būs par maz. Ko darīt, lai organismam netrūktu magnija?
Lai mūsu nervi un muskuļi labi darbotos, sirsniņa normāli pukstētu, būtu stipra imunitāte un veseli kauli un zobi, bez magnija neiztikt. Tas arī vajadzīgs, lai mēs būtu enerģijas pilni.
Organismā visvairāk magnija atrodas kaulos, daļa tā ir muskuļos, bet pārējais – citu šūnu iekšienē. Magnijs organismā nodrošina nervu un muskuļu tonusu, tāpēc muskuļu sasprindzinājums, krampji un spazmas var būt pirmās magnija deficīta pazīmes, tāpat kā ilgstošas galvassāpes, nogurums, iekšējs nemiers, nelabuma sajūta un miega traucējumi.
Magnijs pats organismā neveidojas, tāpēc tas jāuzņem ar uzturu. No uztura var uzņemt aptuveni 50 % magnija. Daudz magnija satur rieksti, tumši zaļie dārzeņi, pupas un zirņi, kā arī banāni. Banāns satur vidēji 32 mg magnija, bet ieteicamā dienas deva atkarībā no vecuma ir no 310–360 mg. Ar vienu banānu dienas devu neuzņemt. To, cik daudz magnija ir augos un pārtikas produktos, ietekmē šī ķīmiskā elementa saturs augsnē.
Ikdienā magniju iegūstam ne tikai ar pārtiku, bet arī, dzerot ūdeni, jo magnijs ir viens no plašāk sastopamajiem ķīmiskajiem elementiem ūdenī. Ciets dzeramais ūdens var veicināt magnija uzņemšanu. Un atceries, ka, ikdienā daudz lietojot rūpnieciski pārstrādātu pārtiku, tavs organisms saņems mazāk magnija, tāpēc labākā izvēle ir mājas gatavots ēdiens.
Liela nozīme ir arī dzīvesveidam, jo biežākie iemesli magnija deficītam ir nesabalansēts uzturs, ilgstoša medikamentu lietošana un alkohols. Stress arī būtiski ietekmē organisma magnija patēriņu.
Ja novērots magnija trūkums un nav iespējams šo elementu uzņemt ar uzturu, ārsts var ieteikt lietot uztura bagātinātājus, kas aptiekās pieejami gan tabletēs, gan granulās, gan šķidrā, gan arī ūdenī šķīdināmā veidā.
Ņem vērā!
Sievietēm dienā būtu vajadzīgi 260 mg, vīriešiem – 350 mg magnija. Tā uzsūkšanos veicina selēns, nātrijs, parathormons, B6 un D vitamīns, uztura olbaltumvielas.
