RAKUS ar smagu sepses infekciju ik gadu ārstējas vairāk nekā 460 pacientu
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) divās specializētajās nodaļās - Toksikoloģijas un sepses nodaļā un Intensīvās terapijas nodaļā - ar smagu sepses infekciju ik gadu ārstējas vairāk nekā 460 pacientu, pavēstīja slimnīca.
13. septembrī katru gadu tiek atzīmēta Pasaules sepses diena. Lai aktualizētu sarežģīto un smago sepses slimības ārstēšanas gaitu, tās pieaugošos izplatības riskus mūsdienās un profilaktisko pasākumu nozīmi, RAKUS ārsti vērš uzmanību, ka būtiskākais ir atpazīt simptomus, diagnosticēt un iespējami ātrā laikā uzsākt sepses infekcijas ārstēšanu.
Slimnīcā skaidro, ka mūsdienās sepse, ko ikdienas sarunvalodā nereti dēvē par "asins saindēšanos", kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst.
RAKUS dati rāda, ka visbiežāk sepse attīstās pacientiem ar asinsrites infekcijām. Piemēram, 2025. gadā, ārstējoties kādā no minētajām nodaļām, smagas sepses gadījumi fiksēti 49% pacientu ar asinsrites infekcijām, 27% pacientu ar vēdera dobuma infekcijām, bet 20% pacientu - ar vīrusu elpceļu infekcijām.
Kā norāda slimnīcā, sepses aktualitāte mūsdienās saistīta ar vairākām tendencēm, piemēram, pieaugošo antibiotiku rezistenci, kas apgrūtina infekciju efektīvu ārstēšanu. Tāpat novecojoša sabiedrība un pieaugošs hronisko slimību skaits palielina riska grupu cilvēku skaitu, kas var saskarties ar sepsi.
Sepsi visbiežāk izraisa bakteriālas infekcijas, kas sākotnēji var parādīties jebkurā ķermeņa daļā, piemēram, plaušās (pneimonija), urīnceļos (urīnceļu infekcijas), ādā vai kuņģa un zarnu traktā.
Cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, cilvēki ar hroniskām slimībām (piemēram, diabēts vai HIV) vai tie, kas atveseļojas pēc operācijām, ir īpaši uzņēmīgi pret sepsi. Īpaši lielas riska grupas ir zīdaiņi, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, pacienti ar hroniskām slimībām vai pacienti, kas ilgstoši lieto imūnsupresīvus medikamentus, piemēram, onkoloģiskie pacienti pēc ķīmijterapijas kursa.
Sepse var attīstīties arī pilnīgi veseliem cilvēkiem pēc milzīgas slodzes, neizgulēšanās vai stresa, kas novājina imūnsistēmu un ļauj infekcijai izplatīties organismā. Arī ģenētiskie faktori var ietekmēt sepses attīstības risku, bet biežāk tas notiek cilvēkiem ar fonā esošām slimībām.
Ja imūnsistēma ir stipra, infekcija parasti tiek norobežota konkrētā ķermeņa daļā, piemēram, vienā orgānā, kā pneimonijas gadījumā. Taču, ja imūnā sistēma nespēj adekvāti reaģēt, infekcija var izplatīties visā organismā, izraisot dzīvībai bīstamu stāvokli.
RAKUS Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists ārsts Oļegs Šuba uzsver, ka ātra diagnostika un savlaicīga ārstēšana ir izšķiroša. "Antibiotiku ievadīšana infekcijas agrīnā stadijā var glābt dzīvību, jo tā aptur slimības izplatīšanos un ļauj imūnsistēmai atjaunoties," viņš skaidro.
Šuba arī norāda - ja terapija tiek sākta par vēlu un infekcija jau skar visu organismu, situācija kļūst nekontrolējama, un orgānu bojājumi var būt neatgriezeniski. "Tāpēc sepse jāuztver kā neatliekams medicīnisks stāvoklis, kam nepieciešama tūlītēja un efektīva rīcība, lai samazinātu mirstības risku," saka ārsts.
