Kā nepieļaut vēzi? Onkoloģe uzsver vienu ļoti svarīgu aspektu

Vēža paveidi, kurus izraisa CPV (cilvēka papilomas vīruss), ir pagaidām unikāli ar to, ka, cīnoties pret šo vīrusu, iespējams novērst arī vēzi. Lielāko daļu vēža paveidu nav iespējams šādi novērst - ar vakcīnu vai skrīningu. Un tam arī Latvijā ir pieejamas visas iespējas, tikai jāgrib tās izmantot, jāgrib investēt vēža novēršanā, kas samazinās traģēdijas un arī valsts tēriņus ielaista vēža ārstēšanā. Lai pēc tā tiektos, savos centienos apvienojušās vairākas ārstu organizācijas.

Lielākai daļai vēžu cēlonis nav infekcija, bet ir pierādīts, ka, piemēram, dzemdes kakla vēzi 99% gadījumu izraisa CPV. Zinot slimības ierosinātāju, pret kuru jau ir izstrādāta vakcīna, tas dod iespēju pasargāt no saslimšanas, kādas nav cīņā pret citiem vēža veidiem, savukārt, ielaists, šis vēža paveids var būt ļoti bīstams. Tāpēc aicinājums paplašināt vakcinējamo loku ir nozīmīga daļa no pasākumiem, ko mediķu organizācijas ieteiktu dzemdes kakla vēža eliminācijas plānam un stratēģijai. 

Šogad ir pēdējais gads, kad darbojas līdzšinējais “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.–2024.gadam” jeb tā sauktais “onkoplāns”. Drīzumā speciālisti, eksperti, pacientu organizācijas un ierēdņi ķersies pie jaunā plāna sastādīšanas, saistībā ar kuru šajās dienās vairākas ārstu organizācijas nosūtīja Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam un citām lēmēju institūcijām vēstuli, kurā aicina tuvināties starptautiskajiem plāniem, kā arī vairāk censties novērst smagu slimību cēloņus, nepieļaujot sekas, un izstrādāt un ieviest dzemdes kakla vēža eliminācijas plānu, par ko intervijā vairāk pastāstīja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Onkoloģijas klīnikas vadītāja un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa. 

Saistībā ar lēmējiem nosūtīto mediķu vēstuli par dzemdes kakla vēža eliminācijas plāna nepieciešamību – kas ir galvenie iemesli to izvirzīt starp prioritātēm?

– Onkologu realitāte ir tāda, ka Latvijā katru gadu no jauna diagnosticē apmēram 500 vēžu gadījumus, kuru iemesls visbiežāk ir CPV infekcija. Dzemdes kakla vēzis ir otrs izplatītākais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un trešais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža. Ja šie audzēji kļūst metastātiski, tos ir grūti ārstēt, un tāpēc ir augsts mirstības risks. Dzemdes kakla vēža gadījumā mazāka ir terapijas daudzveidība un tās pieejamība. Mazāk ir iespēju šo izplatīto audzēju ārstēt medikamentozi, nekā, piemēram, tas ir krūts vēža gadījumā.

Eiropā diagnosticē dzemdes kakla vēzi vairāk nekā 58 000 jaunos gadījumos gadā, un  saslimšanas gadījumos aptuveni 24 000 pacientu – gandrīz puse – mirst katru gadu. Tā tas ir ņemot vērā arī attīstītās valstis. Mirstība ir augsta – īpaši 4.stadijai. Savukārt Latvija un Bulgārija ir starp tām valstīm, kur dzīvildzes rādītāji ir salīdzinoši sliktākie. 

Tāpēc ļoti svarīga ir profilakse, kas dod iespēju šo vēzi nepieļaut. Ir atklāts, ka dzemdes kakla vēzis ir viens no tiem audzējiem, kur līdz 99% gadījumu nozīme ir cilvēka papilomas vīrusam. CPV ir tas iemesls, kas ierosina audzēju, un mēs tātad varam šeit ļoti mērķtiecīgi strādāt uz specifisko profilaksi, jo pret CPV ir izstrādāta vakcīna, kas Latvijā ir pieejamas jau no 2010.gada.

Tādas iespējas novērst vēža iestāšanos nemaz nav visu vēžu gadījumos. Tāpēc šī profilakse ir ļoti svarīga. Un tāds jau ir ne tikai Latvijas plāns, bet Eiropas Savienības un arī pasaules līmenī, izskaust šo saslimstību primāri ar vakcināciju. Zinātnei ejot uz priekšu, ir atrasta korelācija, ka CPV izraisa ne tikai dzemdes kakla audzēju, bet arī galvas–kakla vēžus, tāpēc ir svarīgi vakcinēt arī zēnus un  jauniešus, kuri, protams, var izplatīt CPV arī sievietēm. Tāpēc plānā ir plašāk vakcinēt gan meitenes, gan zēnus, lai pasargātu cilvēkus no diviem ļoti bīstamiem, dzīvību apdraudošiem, audzējiem.

Tātad no vienas puses dzemdes kakla vēzis ir pat novēršams ar vakcīnām, bet, ja to nedara un ja savlaicīgi nav apmeklēts skrīnings, tad – viens no bīstamākajiem?

– Piemēram, sievietēm visizplatītākais ir krūts vēzis, bet 4.stadijā krūts vēzis salīdzinoši ir ārstējamāks nekā dzemdes kakla vēzis, jo krūts vēzim mūsdienās ir gan mērķterapija, gan imūnterapija. Dzemdes kakla vēža gadījumā inovatīvas terapijas iespējas Latvijā ir daudz mazākas. Metastātiska dzemdes kakla vēža gadījumā ārstēšana ir ļoti komplicēta, jo, slimībai izplatoties, rodas nopietnas blaknes. Līdzīgi ir ar galvas–kakla audzējiem, kur arī ir ļoti smagas vēža izraisītas blaknes ar iesaistīto orgānu bojājumu.

Runājot par stratēģiju, kā jūs redzat sasaisti dzemdes kakla vēža eliminācijas plānam ar onkoplānu?

– Bet tā jau ir viena no onkoplāna sadaļām, jo arī iepriekš onkoplānā bija iekļauta dzemdes kakla vēža profilakse – skrīnings ar uztriepēm, nepieciešamība testēt pacientes CPV klātbūtnes noteikšanai, kā arī abu dzimumu pusaudžu vakcinēšana. Tas tika panākts, izpildīts, un patlaban tiek apspriests jau nākamais solis, kas droši vien arī tiks ierakstīts nākamajā onkoplānā. Mēs zinām audzēja cēloni, un tāpēc par prioritāti kļūst agrīnā diagnostika un vakcinācija, jo vienmēr profilakse un agrīna diagnostika arī izmaksu kalkulācijā iznāk lētāk nekā ārstēt smagi ielaistus gadījumus, kas vienmēr būs dārgāk un neperspektīvāk. Mums ir svarīgi pasargāt ikvienu, kam var būt draudoša šī slimība.

Mēs aicinām paplašināt CPV vakcinācijas mērķa grupu, iekļaujot valsts imunizācijas programmā CPV vakcināciju līdz 26 gadiem tām sievietēm, kuras nav saņēmušas vakcīnu iepriekš, arī vīriešiem vecumā līdz 26 gadiem, tāpat riska grupas sievietēm (ar imūnsupresiju), sievietēm pēc dzemdes kakla ķirurģiskās ārstēšanas un HIV pacientiem līdz 45 gadiem. Tas, ko mēs prasām, ir absolūti normāli, un mēs ejam līdzi Eiropas Komisijas izvirzītai stratēģijai, jo dati patiešām ir satraucoši. Bieži pacientes jautā: “Kā izvairīties, lai es nesaslimtu ar audzēju?” Tad šī audzēja gadījumā atbilde ir vakcinācija. 

Kā vērtējat īstenoto vai atlikto līdzšinējā onkoloģijas plāna 2022.–2024.gadam darbībā?

– Protams, ka jau tad, kad mēs rakstījām šo plānu, bija skaidrs, ka to visu nespēs īstenot un mūsu latiņa bija – apmēram puse no plāna jeb 50% varētu realizēties. Pārrunājot ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, ir dati, ka apmēram 40% no šī plāna varētu būt realizējies. Kad tiks rakstīts jaunais plāns, būtu reāli jāsaprot, ar kādiem līdzekļiem mēs varam rēķināties, un jāpiesaista Finanšu ministrija, lai mēs nerakstītu abstraktus plānus, ko nespēsim īstenot. Lielai daļai ir vajadzīgs finansējums, piemēram, skrīningam, molekulārajai testēšanai, medikamentiem, paliatīvās aprūpes sakārtošanai, koordinatoru ieviešanai. 

Nav tā, ka nekas nav darīts, bet, protams, vienmēr gribas labāk, tā kā rakstīts starptautiskajās vadlīnijās. Uzskatu, ka lielākā sāpe, kas palika nerealizējusies, un joprojām nav skaidrs, kā tā realizēsies, ir vēža reģistrs. Tas joprojām ir “karstais kartupelis”, kur daudz neskaidrības. Epidemioloģiskais vēža reģistrs ir palaists, un būtu jāsāk strādāt arī klīniskajam reģistram, bet mulsina datu nesavietojamības problēma.

Šai medicīniskajai informācijai nav vienotas datu bāzes, un tas ir jautājums, ko mums nav izdevies atrisināt. Tas ir ārkārtīgi svarīgi – zināt, kur un kādi izmeklējumi jau veikti, bet labi, ja pacienti joprojām nāk ar kādas slimnīcas izrakstu. Bet, ja viņš neatnāk ar šo papīru, mēs nemaz nezinām, kas citā slimnīcā ir noticis ar šo pacientu. Turklāt dati tiek ievadīti manuāli. Tā kā datu ir daudz par vēža pacientu, tad liels atvieglojums un precizitāte būtu, ja jau daļa datu “ielasītos” automātiski.

Vai kaut kādi darbi jau pie jaunā onkoplāna sākušies, un vai ārstus pie tā piesaista?

– Par jauno plānu sarunas ir sāktas, šoreiz arī tiek apzināti speciālisti un kas tajā varētu būt, tiks veidotas darba grupas ar iesaistītiem speciālistiem. Un mums, ārstu organizācijām, ir vēlme, ka noteikti jābūt Finanšu ministrijas pārstāvjiem, ar kuru palīdzību tiek plānots praktisks, nevis teorētisks, finansējums. Noteikti jābūt arī administrāciju pārstāvjiem no pieciem vēža ārstēšanas centriem – slimnīcām, kas ārstē vēzi, jo plānam ir jābūt sasaistītam arī ar centru iespējām to realizēt. Viens no nākotnes risinājumiem ir vēža metodisko centru izveide un pārvaldība, kur galvenais akcents tiek likts uz savstarpējo starpslimnīcu sadarbību.

Tāpat jārēķinās ar visaptverošu stratēģiju, kurā dažādas plāna daļas ietekmē cita citu. Piemēram, tātad dzemdes kakla vēža profilakses pilnveidošana, lai samazinātu ārstēšanas izdevumus smagās stadijās.