Kuri ir paši nozīmīgākie vitamīni, kas jāuzņem pavasarī?

Nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas visa gada garumā jācenšas uzņemt ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Tā kā ziemas un agra pavasara periodā biežāk slimojam ar dažādām vīrusu saslimšanām un vairāk laika pavadām iekštelpās, imunitāte novājinās un ir būtiski organismam palīdzēt ar pilnvērtīgu uzturu.

Tāpat nepieciešamības gadījumā talkā var nākt papildu uztura bagātinātāju uzņemšana. Vitamīnu un minerālvielu trūkumu var veicināt arī vienveidīgs un nepilnvērtīgs uzturs, diētas, dzīvnieku izcelsmes produktu nelietošana uzturā, alkohola lietošana, vemšana, caureja, gremošanas trakta saslimšanas un uzsūkšanās traucējumi, pastiprināta svīšana, un noteiktu medikamentu lietošana, stāsta Priedniece.

Pavasarī mūsu  imūnsistēmai nozīmīgi būs D, C, A un E vitamīns, kā arī dzelzs, selēns un cinks.

Kas jāzina par lietošanu?

Lietojot uztura bagātinātājus, ir ļoti svarīgi ne vien ievērot pareizās devas, bet arī zināt, kurā diennakts laikā tos ieteicams lietot, kāda ir to mijiedarbība ar ēdieniem, dzērieniem, citiem preparātiem, kā arī citas būtiskas nianses, uzsver klīniskā farmaceite Priedniece:

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas UV staru ietekmē tiek sintezēts ādā un no sākuma aknās un pēc tam nieru audos tiek pārveidots bioloģiski aktīvajā formā. To iesaka lietot maltītes laikā, jo taukvielas veicina uzsūkšanos. D vitamīnu var lietot jebkurā dienas laikā, bet ir ierasts to lietot no rīta, lai vieglāk atcerētos par regulāru D vitamīna lietošanu.

Arī citus taukos šķīstošos vitamīnus – A, K, E –iesaka lietot ēšanas laikā. Ar uzturu neuzņemam pietiekami D vitamīnu, tāpēc ir svarīgi noteikt D vitamīna līmeni asinīs, lai nepietiekamības gadījumā to koriģētu līdz optimālam līmenim.

D vitamīns regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, kas palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, kaulu augšanu un attīstību bērniem, veicina muskuļu darbību, normālu imūnsistēmas darbību un ir vajadzīgs nervu un hormonālajām sistēmām, sirds un asinsvadu veselībai.

C vitamīns arī veicina imūnsistēmas darbību, un to lieto pie vīrusu un infekcijas saslimšanām, atveseļojoties, pie intensīvas fiziskas slodzes un lai palīdzētu mazināt nespēku un nogurumu.

C vitamīns ir antioksidants, kas veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Tas ir nepieciešams veselai ādai, jo veicina kolagēna veidošanos, stiprina asinsvadu sieniņas, veicina audu atjaunošanos un brūču dzīšanu. Arī C vitamīnu var lietot pēc ēšanas, lai mazāk kairinātu kuņģa un zarnu traktu. 

Zivju eļļa satur Omega-3 polinepiesātinātās taukskābes – EPS (eikozapentaēnskābe) un DHS (dokozaheksaēnskābe). Organisms pats tās nesintezē, tādēļ tās ir jāuzņem, lietojot uzturā treknās jūras zivis vismaz divas reizes nedēļā. Ja ar uzturu nav iespējams pietiekami uzņemt Omega-3 taukskābes, tad ir ieteicams lietot zivju eļļu. Omega-3 taukskābes gan palīdz uzturēt labu redzi un smadzeņu darbību, gan labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu, locītavas, ādu un matu veselību. Zivju eļļa pieejama dažādos veidos – gan šķidrā veidā (ne tikai ar dabīgo garšu, bet arī ir ar uzlabotu, piemēram, citronu, augļu vai ābolu garšu), gan kapsulās. Zivju eļļu lieto pēc ēšanas, jebkurā dienas laikā.

Dzelzs veicina normālu imūnsistēmas darbību un palīdz mazināt nogurumu, nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, veicina sarkano asinsķermenīšu normālu veidošanos un skābekļa transportēšanu. Dzelzs sāļi jālieto tukšā dūšā, jo uzturs var traucēt dzelzs uzsūkšanos. To nevajadzētu lietot kopā ar pienu, kafiju vai tēju, jo tie samazina dzelzs uzsūkšanos.

Arī ārstniecības augi, kas satur miecvielas, kalcija, cinka un magnija preparāti, antacīdi var pavājināt dzelzs uzsūkšanos organismā, tādēļ ir jāievēro 2–3 stundu starplaiks. Jāņem vērā, ka ne tikai citi lietotie līdzekļi vai uzturs var ietekmēt dzelzs uzsūkšanos, bet arī dzelzs līdzekļi var ietekmēt citu medikamentu efektivitāti, piemēram, antibiotiku, pretparkinsonisma līdzekļu, medikamentu osteoporozes un vairogdziedzera slimību ārstēšanai, tāpēc šajos gadījumos, lietojot dzelzi, arī jāievēro starplaiks 2–3 stundas. Savukārt C vitamīna lietošana veicinās dzelzs uzsūkšanos.

Magnijs ir nepieciešams daudzu enzīmu reakcijām, nodrošina impulsu pārvadi starp nervu šķiedrām un muskulatūru, stabilizē šūnu membrānu fosfolipīdus, nepieciešams šūnu dalīšanās procesam, ietekmē sirdsdarbību, asinsspiedienu, nepieciešams kaulu un zobu attīstībai un to veselībai, normālai nervu sistēmas un muskuļu darbībai un elektrolītu līdzsvaram. Palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu un veicina olbaltumvielu sintēzi, normālas psiholoģiskās funkcijas, palīdz samazināt nogurumu un nespēku.

Magniju parasti  lieto vakarā, jo tas atslābina, un to izmanto labākam miegam vai kopā ar B grupas vitamīniem lieto pa dienu pēc ēšanas. Magnija uzsūkšanos kavē kalcija un fosfātu saturošu līdzekļu vienlaicīga lietošana, tādēļ jāievēro trīs stundu intervāls, ja lieto vienlaicīgi ar tetraciklīnu grupas antibiotikām (piemēram, doksiciklīnu), jo magnijs  ietekmē doksiciklīna uzsūkšanos. Fluorhinolonu grupas antibiotiskie līdzekļi (piemēram, ciprofloksacīns) jālieto divas stundas pirms vai vismaz 4–6 stundas pēc magnija lietošanas, jo magnijs samazina šo zāļu absorbciju.

Multivitamīnu kompleksus iesaka lietot galvenās ēdienreizes laikā. No rīta lieto multivitamīnu kompleksus, kam sastāvā izmanto žeņšeņu, eleiterokoku un koenzīmu Q10. Vitamīnu un minerālvielu kompleksus, kas paredzēti lietošanai grūtniecības laikā, lieto ēdienreizes laikā. Ja no rīta ir slikta dūša, var lietot pusdienlaikā vai vakarā. 

Individuāla pieeja un piesardzība

Par vitamīnu, minerālvielu un arī citu uztura bagātinātāju lietošanu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu un lietošanas nepieciešamība ir jāizvērtē individuāli, stāsta Priedniece. Īpaši tas attiecas uz bērniem, grūtniecēm, māmiņām bērna barošanas laikā, senioriem, kā arī lietojot medikamentus hronisku saslimšanu gadījumā, pirms operācijām un ja ir specifiska diēta vai alerģijas. 

Jāatceras arī par iespējamu uztura bagātinātāju un lietoto medikamentu, pārtikas produktu un alkohola mijiedarbību. Uztura bagātinātāji jālieto ieteicamajā diennakts devā pēc ārsta vai farmaceita norādījumiem. Jāņem vērā, ka, neievērojot iepriekš minēto, iespējama pārdozēšana, kas var izraisīt veselības traucējumus.

Vienmēr jāiepazīstas ar norādīto ražotāja informāciju uz iepakojuma ne tikai par uztura bagātinātāju lietošanu, bet arī par to uzglabāšanu. Jāatceras, ka uztura bagātinātāji jāglabā bērniem nepieejamā vietā, orģinālajā iepakojumā, sausā vietā un sargājot no tiešiem saules stariem. Parasti tie jāuzglabā istabas temperatūrā līdz 25 grādiem, retāk vēsā vietā un jāpievērš uzmanība, kā uztura bagātinātājus uzglabā pēc iepakojuma atvēršanas, piemēram, šķidrā zivju eļļa pēc atvēršanas ir jāglabā ledusskapī un jāizlieto trīs mēnešu laikā. Vienmēr atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.