Vīruss ir jau klāt! Kas par gripu jāatceras ikvienam, skaidro ģimenes ārsts

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO atgādina par profilakses pasākumiem, kas palīdzēs izvairīties no saslimšanas, un bez maksas iekļauj gripas apdrošināšanu nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisēs.

Lai gan patlaban gripas izplatības intensitāte uzskatāma par zemu – vidēji 15,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju – un ir līdzīga kā pērn šajā periodā, tieši tagad ir īstais brīdis domāt par profilakses pasākumiem, kas veicami, lai izvairītos no saslimšanas. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka kopš sezonas sākuma (gada 40. nedēļas) reģistrēti 38 gripas gadījumi. Visvairāk slimo bērni vecumā no 0 līdz 4 gadiem, tomēr saslimšana novērota arī vecuma grupā no 15 līdz 65 gadiem, kā arī senioriem, kas vecāki par 65 gadiem. 

“Šie dati ir viens no signāliem, ka vīruss ir jau klāt, un tas ir tikai laika jautājums, cik ātri gripa izplatīsies. Kopumā patlaban apmēram katra piektā konsultācija pie ģimenes ārsta saistīta ar dažādām augšējo elpceļu saslimšanām,” norāda ģimenes ārsts un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs. Pērn gripas epidēmija, saslimstībai sasniedzot 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, sākās decembra pirmajā pusē un noslēdzās šogad 20. aprīlī.

Novembris – ideāls laiks profilaksei

“Vakcinēšanās pret gripu ir profilaktisks pasākums, kas jāatkārto ik rudeni pirms gripas sezonas sākuma. Vakcinēties iesakām visiem, jo gripa var piemeklēt jebkuru, tomēr gribu uzsvērt, ka tieši maziem bērniem un senioriem vakcinēšanās ir īpaši nepieciešama. Ja skatāmies datus, tad Dienvidu puslodē, kur gripa šogad jau aktīvi izplatījusies, lielākā hospitalizācija ir tieši bērniem un senioriem. Trešā riska grupa, kurai pastāv lielāka varbūtība gripu izslimot smagāk un komplikāciju dēļ nonākt slimnīcā, ir grūtnieces.

Mammas slimošana, kuru pavada augsta temperatūra, var būt ļoti kaitīga gaidāmajam bērniņam,” norāda Dzalbs, uzsverot, ka novembris ir ideāls laiks, lai vakcinētos pret gripu, jo vēl nav sākusies masveida saslimšana, kad ģimenes ārsti būs krietni noslogotāki. “Tieši vakcinācija pret gripu patlaban ir viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem ģimenes ārstu praksēs.”

Gripa kā hronisko slimību saasinātāja

Lai gan profilaktiskos nolūkos vakcinēties iesakāms visām iedzīvotāju grupām, mazu bērnu vecākiem tam jāpievērš īpaša uzmanība gadījumos, ja bērnam ir hroniskas saslimšanas, piemēram, astma, cukura diabēts, vielmaiņas vai sirds slimības. Tāpat vakcinācija ir jo sevišķi svarīga senioriem ar hroniskām slimībām. 

“Ja mazam bērnam temperatūra vairākas dienas ir 40 grādi, ir grūti viņam nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu un pastāv liels risks, ka var attīstīties komplikācijas, piemēram, vidusauss iekaisums vai plaušu karsonis. Savukārt senioriem, ja arī varēsim paskaidrot, ka ir svarīgi uzņemt šķidrumu, tomēr, slimojot ar gripu, var būtiski saasināties hroniskās saslimšanas, tostarp sirds un plaušu slimības, jo ir liels šķidruma zudums, augsta temperatūra, intoksikācija – smags iekaisuma process, kas vienlaikus ar audu bojājumiem un sabrukšanas procesiem pasliktina nieru darbību.

Senioriem gripa pasliktina arī galvas smadzeņu darbību, saasina sirds slimības un cukura diabētu. Nevakcinētam senioram ir daudz lielāka iespēja piedzīvot infarktu vai insultu, kas rodas vai nu gripas laikā vai to izslimojot,” stāsta Dzalbs.  

“Tā kā bērniem vakcinēšanās process var šķist ne sevišķi tīkams, 2-7 gadu vecuma grupai patlaban piedāvājam vakcīnas, kas lietojamas intranazāli – ir iepūšamas degunā. Jāpiebilst, ka arī vecuma grupā virs 60 gadiem tiek nodrošināta plašāka vakcīnu izvēle. Senioriem ir pieejamas vakcīnas, kas satur lielāku imunizējošās vielas daudzumu, tādējādi nodrošinot stabilāku aizsardzību pret gripu.”

Dakteris Dzalbs arī norāda, ka hroniskās saslimšanas ir indikators vakcinēties ne tikai pret gripu, bet arī pret Covid-19. Jāpiebilst, ka novembra sākumā  (44. nedēļā) SPKC reģistrēti 183 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, kas ir par 32,6 % vairāk nekā nedēļu iepriekš.

Kam vakcīna pret gripu nav ieteicama?

“Vakcinēties pret gripu var teju ikviens, izņēmums ir tikai tie pacienti, kuriem ir bijusi anafilaktiska reakcija uz gripas vakcīnu (kas statistiski varētu būt ~ vai < 1 gadījums uz 1 miljonu pacientu/ devu). Tāpat vakcināciju pret gripu neveic pacientiem, kuriem ir anafilaktiska rekcija uz vistu olām, jo vakcīnas ražošanas procesā vakcīna var saturēt olas olbaltuma pēdas. Te arī runa nevis par izsitumiem vai gremošanas traucējumiem, bet tieši par anafilaksi, lietojot olas uzturā. Tātad – ļoti reti izņēmumi,” norāda Dzalbs.

Gripas vīrusi, līdzīgi kā citu akūto augšējo elpceļu infekcijas, galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas, inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.

Jāatceras, ka gripai raksturīga pēkšņa simptomu parādīšanās:

• drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C;
• stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos („kaulu laušana”);
• sauss klepus un rīkles iekaisums;
• sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula;
• izteikts bezspēks, apetītes zudums.

Vakcinācija ir viens no efektīgākajiem veidiem, kā pasargāt sevi no saslimšanas ar gripas vīrusu, vienlaikus gripas sezonā jāatceras arī par vairākiem piesardzības pasākumiem:

• ievērot roku higiēnu (regulāri mazgāt un/vai dezinficēt rokas);
• vairākas reizes dienā plaši atvērt logus, lai svaigs gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā;
• izmantot atbilstošus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus, īpaši rūpīgi attīrīt un dezinficēt visus priekšmetus un virsmas, kurām bieži pieskaras cilvēki (durvju rokturi, krāni, galda virsmas, krēslu atzveltnes u.c.);
• izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem, ievērot distanci un nedoties uz sabiedriskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem (piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru).