Daudzas sievietes šīs kaites dēļ mēnešreižu laikā vispār neiziet no mājām: turpmāk Latvijā kompensēs zāles ārstēšanai

Mioma ir ļoti bieži sastopams labdabīgs dzemdes audzējs sievietēm reproduktīvajā vecumā, kas skar trešo daļu sieviešu pēc 35 gadiem. Miomu parasti var atklāt ultrasonogrāfijas laikā. Vidēji 40–70 % gadījumu mioma nav jāārstē - ja nav ar miomu saistītas sūdzības, tā jānovēro reizi gadā. Tomēr vismaz 30 % sieviešu ar miomu būs kāda no pazīmēm, kurai nepieciešama ārstēšana, piemēram, patoloģiska dzemdes asiņošana – pārmērīga, stipra, ilga, neregulāra asiņošana menstruāciju laikā, iespējama asiņošana arī menstruālā cikla vidū.

Dr. Vija Veisa, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente: “Ir gandarījums par to, ka esam sadzirdēti un izdevies panākt valsts kompensētu ārstēšanas iespēju sievietēm ar dzemdes miomu, kas dos iespēju saglabāt dzīves kvalitāti. Lai arī dzemdes mioma ir viens no biežākajiem labdabīgajiem audzējiem, kas skar sievietes reproduktīvajā vecumā, tomēr līdz šim valsts atbalsts miomas medikamentozā ārstēšanā nav bijis. Tādēļ visnotaļ atzinīgi vērtēju Veselības ministrijas rasto iespēju kompensēt medikamentozu dzemdes miomas ārstēšanu, kas apliecina -  sievietes veselība Latvijā ir svarīga.”

Kā uzsver dr. Vija Veisa, liela loma šajā ir speciālistu komandai dr. Daces Matules vadībā, kas ieguldīja savu laiku un zināšanas gan dzemdes miomas ārstēšanas algoritma izveidošanā, gan pārstāvēja un aizstāvēja nepieciešamību medikamentozu miomas terapiju iekļaut valsts kompensācijā.

Dr. Dace Matule, ginekoloģe un dzemdību speciāliste: ”Ļoti daudzas sievietes, kurām ir simptomātiska dzemdes mioma, kad viņām ir menstruācijas, vispār neiziet no mājas. Viņas ņem darba nespējas lapu asiņošanas dēļ, sāpes ir tik stipras, ka viņas nespēj iet uz darbu, neplāno braukt nekur, ir piesaistītas pie higiēnas līdzekļiem un mājas, jo jūtas ļoti, ļoti slikti. Viņas nespēj to kontrolēt, un tas nav kontrolējams. Un vēl – simptomātiska mioma var būt iemesls sāpēm un diskomfortam dzimumdzīves laikā, kā arī var būt neauglības iemesls.

Ņemot vērā, ka mioma skar ne tikai sievietes pirms menopauzes laikā, bet arī jaunas sievietes, kuras vēl plāno ģimeni, medikamentozā terapija var sniegt ļoti būtiskus ieguvumus. Tā kā terapijas rezultātā mioma samazinās, ir lielākas iespējas, ka var iestāties grūtniecība. Gribu uzsvērt šos taustāmos labumus, ko saņemam no medikamentozās terapijas lietošanas – bērniņus.”

“Dzemdes miomas medikamentoza ārstēšana ir būtisks ieguvums sievietes veselībai. Viena no traucējošākajām miomas izpausmēm ir spēcīga menstruālā asiņošana. Lai arī speciālistu rīcībā ir veidi, kā menstruālo asiņošanu mazināt, ne vienmēr pieejamie līdzekļi ir efektīvi, turklāt neviens no tiem līdz šim nav bijis valsts kompensēts dzemdes miomas gadījumā. Valsts rastā iespēja kompensēt alternatīvu dzemdes miomas ārstēšanu ļaus sievietēm saglabāt dzīves kvalitāti un attālināt vai pat novērst ķirurģiskas terapijas nepieciešamību.” uzsver dr.Vija Veisa.

Kā saņemt medikamentozo terapiju miomas ārstēšanai

Dzemdes miomas ārstēšanas nepieciešamību izsver ārstējošais ginekologs, balstoties uz pacientes sūdzībām un objektīviem novērojumiem. Medikamentozās terapijas kompensāciju 100% apmērā ārsts ginekologs, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, var izrakstīt vidēji smagu līdz smagu dzemdes miomas simptomu ārstēšanai pieaugušām sievietēm reproduktīvā vecumā. Valsts kompensē dzemdes miomas ārstēšanu, nepārsniedzot divu gadu periodu.

Papildu informācija par dzemdes miomu

Dzemdes miomas simptomi  un izpausmes

Dzemdes miomas dēļ var būt pastiprināta asiņošana menstruāciju laikā un starp tām. Nereti sievietei konstatē mazasinību jeb anēmiju un ir papildus jālieto dzelzs preprāti. Iespējamas arī krampjveida sāpes iegurnī. Var būt pastāvīgas sāpes, var būt akūtas sāpes, var būt spiedīga sajūta vēdera dobumā, ļoti raksturīgas ir muguras sāpes.

Mioma tilpumā var izaugt tik liela, ka sieviete izskatās kā stāvoklī, bet realitātē tā ir dzemdes mioma. Sievietei miomas dēļ var būt nepatīkams dzimumakts, jo dzemde ir palielināta, mezglaina. Dzemdes mioma, īpaši, ja palielinās izmēros, var ietekmēt blakus esošo orgānu,urīnpūšļa, taisnās zarnas darbību. Pacientēm ar miomu var būt vēdera izejas traucējumi un aizcietējumi, arī urīna nesaturēšana vai tā aizture, vai arī izteikti bieža urinācija.

Viena no sarežģītām situācijām ir, ja miomas mezgli ir sievietei, kura vēl nav dzemdējusi un plāno grūtniecību, jo miomas dēļ ir iespējama neauglība. Ja grūtniecība iestājas, diemžēl pastāv tās pārtraukšanās draudi, atkārtoti spontānie aborti, priekšlaicīgas dzemdības un pēcdzemdību komplikācijas.

Sieviešu pieredze skaitļos

2021.gada rudenī tika veikta aptauja* par dzemdes miomu, kurā piedalījās 501 sieviete, no tām 59 ir bijusi vai ir dzemdes mioma.

Uz jautājumu, kāpēc neapmeklēja ārstu nekavējoties, 31% sieviešu ar miomu atbildēja, ka nedomāja, ka kaut kas nav kārtībā; 31% uzsvēra, ka uztvēra spēcīgo asiņošanu par stiprām menstruācijām; 28% domāja, ka simptomi būs pārejoši.

Kas pamudināja tomēr doties pie ārsta? 54% sieviešu apmeklēja ginekologu cita iemesla, veselības problēmas dēļ; 25% simptomi kļuva pārāk izteikti, lai tos turpinātu ignorēt; 22% saprata, ka esošie simptomi nav normāli.

Kā mioma ietekmē dzīvi? 44% sieviešu ar miomu pielāgo slimībai savas brīvdienu aktivitātes, un 47% uzsver, ka menstruāciju laikā izvairās no gariem ceļojumiem. 33% sieviešu šī diagnoze ir ietekmējusi spēju iesaistīties fiziskās aktivitātēs. 63% sieviešu ar miomu uztrauc iespēja sasmērēt drēbes un gultasveļu, un 21% diagnoze ir ietekmējusi intīmās attiecības.

Par darba dzīvi runājot, 17% aptaujāto slimība ietekmē spēju veikt darba pienākumus, 21% bijusi nepieciešamība ņemt brīvdienu no darba miomas dēļ, 9% sieviešu ar miomu ir zaudējušas ienākumus slimības dēļ, bet 20% jūtas ierobežotas sasniegt pilnu potenciālu savā profesionālajā dzīvē.

* „Norstat” tiešsaistes aptauja (Online, CAWI – Computer Assisted Web Interviews