Karstums - būtisks risks sirds veselībai! Kā zināt, ka vairs nav labi?
Vasara ir gadalaiks, kad atpūšamies, izbaudām sauli un gūstam pozitīvas emocijas, vairāk uzturamies svaigā gaisā un esam arī fiziski aktīvāki. Vienlaikus karstais, tveicīgais un saulainais laiks var radīt lielāku slodzi un diskomfortu mūsu sirdij. Kas jāzina par sirds veselības profilaksi vasarā un ko darīt, lai sirdij šajā laikā palīdzētu? Konsultē BENU Aptiekas farmaceite Dace Persa.
Lai arī dzīvojam mērenajā klimata joslā, arī mūsu vasaras mēdz pārsteigt ar augstām gaisa temperatūrām un karstuma rekordiem. Šādi laikapstākļi rada nopietnus riskus mūsu sirds veselībai, skaidro farmaceite.
Būtiskākie riska faktori ir karstums un tieši saules stari, pastiprināts ūdens zudums, pārāk intensīva fiziskā slodze, kā arī psihoemocionālais stress. Karstā laikā mūsu sirds strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, lai apgādātu visus mūsu ķermeņa audus ar skābekli. Asinsvadi paplašinās – rezultātā asinsspiediens pazeminās, bet pulss paātrinās. Tāpat vasarā pastiprināti svīstam, zaudējot ūdeni un sāļus, kā rezultātā mūsu asinis var kļūt biezākas un pieaugt trombu veidošanās risks.
7 soļi sirds labsajūtai vasarā
Ko varam darīt, lai mazinātu sirds veselības riskus un rūpētos par sirdi karstā laikā? Farmaceite Persa iesaka septiņus pamatsoļus.
1. Mērenība un atpūta. Izvērtējiet savas fiziskās sagatavotības līmeni un neuzsāciet intensīvus treniņus bez iepriekšējas sagatavošanās un vispārējā veselības stāvokļa pārbaudes. Īpaši senioriem un cilvēkiem ar jau esošām sirds un asinsvadu saslimšanām ļoti rūpīgi jāplāno dienas režīms, maksimāli samazinot fizisko slodzi dienas karstākajās stundās. Laika posmā no plkst. 11 līdz plkst. 15, kad ir visaugstākā saules intensitāte, ieteicams atrasties atvēsinātās iekštelpās vai ēnā. Mūsu sirds būs pateicīga, ja ļausim tai nedaudz atpūsties un pusdienlaikā nerušināsimies piemājas dārziņā vai nespēlēsim volejbolu uzkarsušajās pludmales smiltīs. Pastaiga vai sporta nodarbība noteikti jāplāno dienas vēsākajā laikā vai iekštelpās, kur tiek nodrošināta gaisa atdzesēšana.
2. Šķidruma uzņemšana. Negaidiet, līdz sajūtat slāpes, bet gan padzerieties pa malciņam visas dienas garumā! Ūdenim var pievienot citrona šķēlīti vai svaigas ogas, lai piešķirtu tam jaunas, interesantas garšas. Dodoties ārpus mājas, noteikti atcerieties par ūdeni līdzņemšanai!
3. Piemērots apģērbs. Karstajam laikam piemērots ir gaišs, brīvs apģērbs, kas izgatavots no plāna, elpojoša materiāla. Neaizmirstiet arī par cepuri!
4. Sabalansēts uzturs. Iekļaujiet ēdienkartē svaigus dārzeņus, augļus un ogas! Īpaši vērtīgas sirds veselībai ir Omega-3 taukskābes, kuras pamatā varam uzņemt ar treknajām zivīm vai uztura bagātinātājiem. Izvairieties no produktiem ar augstu sāls un dzīvnieku izcelsmes tauku daudzumu.
5. Telpu atvēsināšana. Lai nodrošinātu maksimāli komfortablu gaisa temperatūru iekštelpās, dienā aizsedziet logus ar gaismu un siltumu atstarojošiem aizkariem, bet telpas vēdiniet naktī, kad gaisa temperatūra ir zemāka.
6. Izrakstīto medikamentu lietošana. Cilvēkiem, kuri lieto medikamentus asinsspiediena samazināšanai vai kuriem ir iepriekš konstatētas asinsspiediena izmaiņas, ir regulāri jāmēra asinsspiediens – vēlams divreiz dienā (no rīta un vakarā) apmēram vienā un tajā pašā laikā, ievērojot pareizu mērīšanas tehniku. Ja novērojat izmaiņas rādījumos, obligāti sazinieties ar savu ārstu. Nekādā gadījumā bez ārsta konsultācijas nedrīkst pārtraukt medikamenta lietošanu vai mainīt tā devu! Tāpat nedrīkst dot savus medikamentus citiem, jo recepšu medikamentu lietošanu var nozīmēt tikai ārstniecības persona! Neapdomīga rīcība, lietojot medikamentus, var radīt nopietnas sekas!
7. Vērība pret sevi. Tādi simptomi kā galvassāpes, dūkoņa ausīs, spiediena sajūta galvā, reibonis, nespēks, paātrināta sirdsdarbība jeb sirds dauzīšanās var liecināt par izmaiņām asinsspiedienā. Īpaši bīstama ir strauja asinsspiediena pazemināšanās, kas var izraisīt samaņas zudumu. Ja jūtat, ka zūd pamats zem kājām, metas tumšs gar acīm, nekavējoties apsēdieties un maziem malciņiem padzerieties ūdeni. Ja ir iespēja, apgulieties un paceliet kājas augstāk par ķermeni, tas ļaus skābeklim piekļūt galvas smadzenēm, un izvairīties no samaņas zuduma. Ja simptomi nemazinās, jāsazinās ar neatliekamās palīdzības dienestu.
Nekad nevajadzētu ignorēt šāda veida un citus ar sirds veselību saistītus simptomus, jo nereti tas var būt brīdinājums par nopietnu saslimšanu.
Ja mēs priecājamies par dzīvi, arī mūsu sirds pukst mierīgāk un funkcionē pilnvērtīgāk.
