Nacionālā apvienība nosauc jomas, ko gribētu pārraudzīt jaunajā valdībā
Nacionālā apvienība (NA) topošajā valdībā būtu gatava uzņemties atbildību par drošības, kultūras un tautsaimniecības jomām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja NA priekšsēdētāja Ilze Indriksone.
Viņa uzsvēra, ka NA vienmēr svarīga bijusi gan iekšējā, gan ārējā drošība, tāpēc politiskais spēks būtu gatavs uzņemties atbildību šajās jomās.
Vienlaikus Indriksone norādīja, ka partijai būtiska ir arī kultūras nozare. Pēc NA vadītājas teiktā, partija esot saņēmusi vēstules no kultūras nozares pārstāvjiem, kuri, sekojot sarunām par jauno valdību, pauduši vēlmi redzēt Nauri Puntuli (NA) atgriežamies kultūras ministra amatā. Indriksone sacīja, ka nozarē tiekot augstu vērtēts Puntuļa iepriekšējais darbs Kultūras ministrijā.
Tāpat NA būtu gatava uzņemties atbildību arī par tā saucamajām tautsaimniecības ministrijām. Indriksone uzsvēra, ka bez ekonomikas izaugsmes un labklājības nav iespējams pietiekami stiprināt arī kultūru, izglītību un nacionālo vērtību aizsardzību.
Runājot par iespējamo amatu sadalījumu topošajā valdībā, Indriksone norādīja, ka tradicionālais komplekts, kurā valdības vadītāja partijai pienākas arī Finanšu ministrija, neesot "akmenī kalts". Viņas ieskatā, šis jautājums būs jāvērtē valdības veidošanas sarunās.
NA vadītāja arī sacīja, ka viņu nevilina ekonomikas ministra amats un viņa nemēģināšot no šī amata "izstumt" pašreizējo ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS). Indriksone pati iepriekš vadījusi Ekonomikas ministriju, tomēr pašlaik neuzskata šo amatu par savu pašmērķi.
Vienlaikus viņa pieļāva, ka NA varētu uzņemties Zemkopības ministrijas vadību. Tomēr Indriksonei nebūtu iebildumu arī pret to, ka šo ministriju saglabā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Kā ziņots, pēc Evikas Siliņas (JV) valdības krišanas Valsts prezidents uzticējis jaunas valdības veidošanu Andrim Kulbergam (AS), prasot informēt par būtisku progresu līdz 25. maijam.
Kulbergs otrdien pēc tikšanās ar "Jaunās vienotības" (JV) pārstāvjiem norādīja, ka sarunas starp potenciālajiem koalīcijas partneriem norit konstruktīvā gaisotnē un tajās valda savstarpēja izpratne. Viņš uzsvēra, ka topošās valdības darba centrā būs finanšu stabilizācija, budžeta sakārtošana un valsts drošības stiprināšana, tostarp atbalsts aizsardzības nozarei.
Politiķis akcentēja, ka sarunās būtiska uzmanība pievērsta fiskālajai disciplīnai un praktiski īstenojamiem uzdevumiem, īpaši tuvāko 100 dienu laikā, vienlaikus izvairoties no sabiedrību šķeļošiem jautājumiem un finansiāli ietilpīgām iniciatīvām.
Sarunas turpinās starp "Apvienoto sarakstu", JV, Nacionālo apvienību un Zaļo un zemnieku savienību, un JV tuvākajā laikā jāsniedz skaidra atbilde par iesaistīšanos valdības veidošanā. Vienlaikus Kulbergs norādīja, ka ideoloģiski strīdīgi jautājumi sarunās ir nolikti malā.
JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics uzsvēra, ka valdības prioritātēm jābūt iekšējai un ārējai drošībai, kā arī veselības aprūpes un izglītības jautājumiem. Viņš akcentēja nepieciešamību saglabāt nemainīgu ģeopolitisko kursu un turpināt sankciju politiku.
