Latvijā pieaug pieprasījums pēc telts izmēra dzīvokļiem
Latvijā arvien populārāki kļūst mikrodzīvokļi platībā līdz 20 kvadrātmetriem. Kas tajos dzīvo? Un kāpēc?
Kā ziņo "Bigbank" Latvijas filiāle - gan primārajā, gan sekundārajā tirgū vispopulārākie joprojām ir divistabu dzīvokļi — ar tiem notiek gandrīz puse darījumu.
Tajā pašā laikā sekundārajā tirgū vienistabu dzīvokļi (28%) pieprasījumā apsteidz trīsstabu dzīvokļus (23%), liecina nekustamā īpašuma tirgus analītiskā rīka "Cenubanka.lv" dati par šī gada pirmo ceturksni.
Salīdzinot ar 2024. gada pirmo ceturksni, šī gada sākumā vienistabu dzīvokļu darījumu skaits sekundārajā tirgū pieauga par 9,4%.
Cenas aug, bet dzīvesveids mainās
Nekustamais īpašums turpina kļūt dārgāks, ko apliecina statistikas dati.
Salīdzinot ar 2024. gada pirmo ceturksni, pirmo trīs mēnešu laikā cenas par vienu kvadrātmetru jaunajos dzīvokļos pieauga par 36,1%, pirmskara mājās — par 18,8%, bet sērijveida mājās — par 9,1%.
Pašlaik portālā "ss.com" Rīgā tiek pārdoti 48 mikro-dzīvokļi ar minimālo platību 10 kvadrātmetri. Cenas svārstās no 388 eiro par kvadrātmetru līdz 4666 eiro par kvadrātmetru. Īres tirgus ir vēl plašāks.
"Jauniem speciālistiem, studentiem un cilvēkiem, kas dzīvo vieni, kļūst arvien grūtāk iegādāties standarta divistabu dzīvokli, tomēr tas nav vienīgais iemesls mikro dzīvokļu popularitātei. Z paaudze apzināti izvēlas mazāku platību, dodot priekšroku ergonomikai, pārdomātai plānojumam un ilgtspējībai. Mikro dzīvokļi bieži kalpo kā kvalitatīva un elastīga pagaidu alternatīva īrei," skaidro eksperti.
Vienlaikus mainās arī paša mājokļa uztvere — dzīvoklis pārvēršas par sava veida "bāzi" miega un mantu glabāšanai, kamēr darbs, socializēšanās un atpūta tiek pārcelta uz pilsētas vidi — kafejnīcām, kopstrādes telpām un citiem publiskiem plašumiem.
Mikrodzīvokļi Eiropā nav jaunums. Parīzē un Londonā tie ir izplatīti jau desmitiem gadu. Arī Skandināvijas modelis kļūst arvien populārāks: neliela personiskā platība, taču augsta kvalitāte un ergonomika.
Vienatnes laiks
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā turpina pieaugt vientuļu mājsaimniecību skaits. Salīdzinot ar 2015. gadu, pagājušajā gadā to īpatsvars palielinājās par 28,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Mikrodzīvokļi ir likumsakarīgs rezultāts urbanizācijai, vienatnes dzīvesveidam un vēlmei atrast ekonomiski pamatotu mājokli pilsētas centrā.
Daži ekonomisti paredz, ka ilgtermiņā cilvēki nekustamā īpašuma tirgū arvien biežāk izvēlēsies tā dēvēto kopdzīves modeli — īrēt kompaktāku mājokli ar plašām un kvalitatīvām koplietošanas telpām: virtuvi, sporta zāli un atpūtas zonām.
