Ceļo bez caurejas un drāmas!

Taču tā ir tikai dienu matemātika. Vēl ir - sabojātā pašsajūta un, nedod Dievs, kāda apkaunojoša situācija vēdera problēmu dēļ! Vēl ir izjauktie ceļojuma plāni un piespiedu palikšana viesnīcā. Vēl ir liegtā iespēja baudīt eksotisko augļu un ēdienu garšas. Vēl ir nožēla par ģimenei vai draugiem sagādātajām neērtībām vai pieviltajām cerībām. Vēl ir bezspēcīgas dusmas par atteikšanos no lielā sapņa piepildījuma, piemēram, redzēt Ēģiptes piramīdas. Šo sarakstu var turpināt un turpināt, jo katram ceļotājam būs savi iemesli, kāpēc uztvert ceļotāju caureju kā īstu biedu.

Kas izraisa ceļotāju caureju?

Uzskata, ka caureja var piemeklēt 20-50% no visiem ceļotājiem jeb apmēram desmit miljonus cilvēku gadā. Gandrīz vienmēr šīs caurejas cēlonis ir ceļotāju saskarsme ar slimību izraisošiem mikroorganismiem, lietojot piesārņotu dzeramo ūdeni vai pārtiku, kas mazgāta ar inficētu ūdeni.

Aptuveni 80 procentus ceļotāju caurejas izraisa baktēriju patogēni (piemēram, E.coli, Shigella, Salmonella, Vibrio cholerae), par pārējiem gadījumiem atbildīgi vīrusi (piemēram, A un E hepatīta vīrusi, kalicivīrusi, rotavīrusi) un protozoji jeb parazītiskie vienšūņi (Giardia lamblia, Cryptosporidium parvum, Entamoeba histolytica, Cyclospora).

Risks iegūt tūristu caureju dažādos pasaules reģionos ir atšķirīgs. Ja attīstītajās valstīs ir zems risks, tad Austrumeiropa, Āfrika, Dienvidāzija, Latīņamerika klasificēti kā vidēja līdz augsta riska reģioni. Ne velti ceļotāji, kuri par spīti visam saglabājuši humora izjūtu, šo ceļojuma likstu iedēvējuši par “Montesumas atriebību”, “Nīlas skrejamo” vai “Deli vēderu” (angļu valodā Delhi belly).

Daži viltīgi riska faktori

Tūristu caurejai ne vienmēr ir sakars ar higiēnas līmeni zemē, pa kuru ceļo. Turklāt var saslimt arī tie tūristi, kas apmetušies augstas kvalitātes kūrortos un viesnīcās. Pat diezgan pieredzējuši ceļotāji var “iekrist”, ja zaudē modrību un neņem vērā šādus riska faktorus:

* dzeramais ūdens var nebūt “dzerams” - dažās pasaules daļās krāna vai pudelēs pildīts dzeramais ūdens pārdošanai var būt patērētājiem nedrošs. Pat tad, ja ūdens vizuāli izskatās dzidrs un bezkrāsains, tomēr tas var nebūt atbilstošs dzeramā ūdens nosacījumiem;

* ceļotāju caureja var būt lipīga – daudzi būs pārsteigti, uzzinot, ka ar ceļotāju caureju iespējams inficēties no citiem. Lai gan lielākajā daļā gadījumu caureju iegūst, uzņemot piesārņotu pārtiku vai dzērienu, daudzi mikroorganismi var izdzīvot uz virsmām, piemēram, rokām, ūdens pudelēm, durvju rokturiem u.c., un tos var pārnest uz citiem cilvēkiem;

* vietējiem iedzīvotājiem ir cits “panesamības līmenis” - ceļojot patērējam pārtiku vai ūdeni, pie kā mūsu ķermenis nav pieradis un kas var būt piesārņots ar svešiem, nepierastiem mikroorganismiem. Vēloties pasargāt sevi no šī nepazīstamā un potenciāli bīstamā iebrucēja, ķermenim rodas dabiska imūnā atbilde – atbrīvoties no tā, piemēram, ar caureju. Tātad, pat ja vietējie iedzīvotāji var kaut ko ēst un dzert, nebaidoties no caurejas, ceļotājiem jāievēro piesardzības pasākumi.

Tūristu caurejas simptomi

Parasti ceļotāju caureja sākas pirmajā ceļojuma nedēļā ar ūdeņainu vēdera izeju četras vai piecas reizes dienā. Tomēr simptomi var variēt no viegliem kuņģa darbības traucējumiem līdz sāpīgai caurejai – ar visu pārējo, kas ietilpst šajā skalā, tostarp savārgumu, vēdera uzpūšanos, gāzēm, sliktu dūšu, krampjveida sāpēm vēderā, vemšanu, drebuļiem, drudzi, galvassāpēm.

Tipiska ceļotāju caureja parasti ilgst divas līdz četras dienas, un vairumā gadījumu saslimšana pāriet pati no sevis, atvieglojot tās gaitu ar dažām vienkāršām ķermeņa atbalsta stratēģijām. Apmēram desmit procentiem ceļotāju caureja var ievilkties pat nedēļu.

Noteikti nevajag ciesties, ja caureja turpinās ilgāk par trim dienām vai to pavada stiprs drudzis, melni, darvaini vai asiņaini izkārnījumi un/vai dehidratācijas pazīmes – tad nepieciešams meklēt medicīnisko palīdzību. Smagākajos gadījumos – atkarībā no infekcijas izraisītāja – simptomi var ilgt līdz vairākām nedēļām, un tā jau var būt daudz nopietnāka saslimšana par vienkāršu caureju. Par laimi tas ir reti, jo saskaņā ar statistiku slimnīcā nonāk mazāk par trim procentiem saslimušo ceļotāju.

Reizēm ceļotāji saslimst jau pēc atgriešanās mājās, ja, piemēram, infekcijas izraisītājam ir garš inkubācijas periods.

Ko darīt profilaksei?

* Bieži mazgāt rokas, kā arī izmantot mitrās salvetes

* Dzert tikai pārdošanai pudelēs pildītu ūdeni vai citus dzērienus (gāzētos dzērienus, pasterizētas sulas), kuri iegādāti oficiālās tirdzniecības vietās, ir rūpnieciski iepakoti un pazīstamu kompāniju ražoti. No gida vai viesnīcas personāla uzzināt, kuri no vietējiem dzeramā ūdens ražotājiem (zīmoliem) ir droši. Restorānos lūdziet, lai ūdens pudeli atver jūsu klātbūtnē (mēdz pasniegt pudeles ar krāna ūdeni)

* Pievērst uzmanību, lai karstie dzērieni (kafija, tēja) tiek pagatavoti ar uzvārītu – nevis tikai uzsildītu – ūdeni

* Zobu tīrīšanā izmantot tikai ūdeni, par kura kvalitāti esat pārliecināti

* Nelietot ledu, kā arī atspirdzinošus dzērienus, kokteiļus, kam pievienots ledus – tā sasaldēšanā var būt izmantots nekvalitatīvs ūdens

* Izvairīties no zaļajiem salātiem, jo salāti un citas termiski neapstrādātas sastāvdaļas, visticamāk, nav nomazgātas ar drošu ūdeni

* Izvēlēties termiski apstrādātu, nevis neapstrādātu, pārtiku, tostarp jūras produktus

* Lietot tikai augļus un dārzeņus, kuri jāmizo – un darīt to pašiem

* Izvairīties no ielu tirgotāju pārtikas precēm, nedegustēt produktus tirgū

“Plāksteris” caurejai

Diemžēl arī stingra piesardzība negarantē pilnīgu drošību, un ikvienam var nepaveikties. Sliktākais, ka ceļotāju caurejas sākums ir pēkšņs – nekad nevar zināt, kur un cikos tā sāksies. Ļoti liela iespēja, ka caureja var pārsteigt kādas ekskursijas laikā, jo kurš gan ceļojumu pavada viesnīcā! Šādā neapskaužamā situācijā var būt tikai viens mierinājums – līdzeklis pret caureju, kas vienmēr ir pa rokai un nav jāmeklē pa svešas valsts aptiekām.

Kravājot koferi, parasti iepakojam līdzi arī plāksterus noberzumiem, dažas tabletes pret galvassāpēm vai citas zāles – katrs jau zina savas vājās vietas. Vai iedomājieties arī par līdzekli pret caureju? Ņemot vērā statistiku par tūristu caureju, tā tiešām būtu gudra doma. Taču ko izvēlēties: veco labo aktivēto ogli, loperamīdu vai kaut ko mūsdienīgāku?

Tiešām, par efektīvāko “plāksteri” caurejai kalpos mūsdienīgs līdzeklis, kas satur diosmektītu jeb dabīgas izcelsmes mālus ar ārstnieciskām īpašībām. Diosmektītam ir ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem līdzekļiem, it sevišķi, baktēriju un vīrusu izraisītas caurejas gadījumā, kad tiek bojāta zarnu gļotāda. Zarnu gļotādas barjerā rodas pārrāvumi, kas izraisa palielinātu zarnu caurlaidību, tāpēc īslaicīgi zūd līdzsvars starp uzsūkto un izdalīto, kas izpaužas caurejas veidā.

Piemēram, loperamīds var palīdzēt ātri “aizraut ciet” caureju, taču neļauj izvadīt to izraisošos patogēnus, tāpēc atveseļošanās var ieilgt. Savukārt ogle kā adsorbents piesaista ar savu virsmu patogēnus, samazinot to koncentrāciju zarnās un piestiprināšanos gļotādai. Tomēr tā uzsūc tikai toksīnus - bet ne vīrusus un baktērijas. Toties diosmektīts gan darbojas kā adsorbents, gan pārklāj zarnu gļotādas, veidojot mehānisku barjeru un veicinot gļotādas epitēlijšūnu atjaunošanos. Atšķirībā no loperamīda tas neaptur zarnu peristaltiskās kontrakcijas, bet tiek izvadīts ārā, veicinot ātrāku atveseļošanos.

Kopā ar diosmektīta paciņām ceļojuma aptieciņā vērts iekļaut arī dažus rehidrona pulverīšus, jo caurejas laikā vitāli svarīgi ir aizvietot zaudēto šķidrumu un minerālvielas, lai izbēgtu no atūdeņošanās.

Kā zināms, populārākais Mērfija likums vēsta: “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.” Ja nu tiešām tas piepildās, atcerieties: ar dažām efektīva māla pulverīša paciņām var izglābt ilgi loloto ceļojumu!

Raksts tapis sadarbībā ar Ipsen Pharma

SCA-LV-000100