Diabēta injekcijas pret resnumu: Latviju sasniedzis amerikāņu neprāts; ārsti brīdina par sekām
Nu jau ne tikai Ameriku, bet arī Eiropu pārņēmis notievēšanas “drudzis”, izmantojot diabēta pacientiem domātos medikamentus. Daudzi to dēvē par “burvju novājēšanas līdzekli”, kaut patiesībā tās ir injekcijas, kuru pamatā ir diabēta slimniekiem paraudzētas zāles – semaglutīds, ko izmanto 2. tipa diabēta ārstēšanai.
Latvijā ir aptuveni 100 000 2. tipa cukura diabēta pacientu, un viņiem ir pieejamas šī “īpašās zāles”. Ražotāji un nosaukumi ir dažādi, atšķiras arī šo preparātu darbīgās vielas, bet princips visiem aptuveni līdzīgs – tās ir pildspalvu veida injekcijas, ko pacients ievada pats savā organismā. Viss būtu pareizi, ja vien šīs visnotaļ smagās slimības ārstēšanai izmantojamās zāles masveidā nesāktu izmantot tievēt gribētāji visā pasaulē.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pēta, cik viegli šīs zāles ir dabūt Latvijā, un, vai ārsti gatavi tās izrakstīt tiem, kam līdz diabētam tālu?
Pēdējo pāris gadu laikā vairāki no šiem preparātiem jau kļuvuši par masveida tievēšanas līdzekli. Sākumā ASV, tad Rietumeiropā, tad Ziemeļeiropā, un nu jau arī Latvijā. Lielā mērā pateicoties sociālajiem tīkliem, kur savā pieredzē dalās influenceri, blogeri, tiktokeri. Tiesa lielu artavu to popularizēšanā likušas arī pasaules slavenības, publicējot savus notievēšanas rezultātus, izmantojot “maģiskās injekcijas”.
Jāpiebilst, ka visi šie preparāti ir recepšu medikamenti, ko izraksta ārsts, un daļai pacientu, kam ir arī precīza diagnoze, tos apmaksā valsts. Otrs ne mazāk nozīmīgs faktors – kā visi šie notievēšanas entuziasti tikuši pie nopietniem medikamentiem, ko izraksta tikai ārsts, pamatojoties uz diabēta vai nopietnas aptaukošanās faktoru.
Raidījums veicis eksperimentu, kura varones ir divas sievietes. Viena – vecumā virs 50 gadiem, ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu, proti, viņas augums 167, svars 110 kilogrami, ķermeņa masas indekss 39,4, kas viennozīmīgi nozīmē aptaukošanos. Otra – vecumā ap 30 gadiem, augums 166, svars 71 kilograms, ķermeņa masas indekss – 25,8, kas norāda uz mazliet lieko svaru, bet tālu no aptaukošanās.
Abas eksperimenta dalībnieces apmeklē nejauši izvēlētus endokrinologus Rīgā un Jūrmalā. Viena no trijām apmeklētajām ārstēm medikamentu patiesi gatava izrakstīt pat pie neesoša diabēta un bez analīžu veikšanas, tiesa, tās rekomendējot. Pārējās ārstes gan piedāvā analīžu veikšanu, sākumā pacientu kārtīgi izmeklējot, tikai pēc tam domājot par aptaukošanās risinājumiem.
Jāatzīst, viena no ārstēm “pacientei" gatava arī izskaidrot, kāpēc zāles diabēta ārstēšanai nevar izrakstīt, tā teikt, kuram katram bez šīs diagnozes: “"Tā, parunāsim par medikamentu, to, kas ir injicējamais. To tagad raksta pa labi, pa kreisi, bet es tā uzmanīgi pret to [attiecos], jo tie nav vitamīni. Pirmkārt, sāksim ar to, ka medikaments ir diezgan jauns. Mēs nemaz ilgstošos efektus nezinām. Ja tas tirgū nav vismaz 20 gadus, mēs nezinām, vai tas neizraisa, piemēram, vēžus. Ir stingras indikācijas, kuros gadījumos drīkst, kuros ne. Jūs esat ārpus šīm indikācijām,” skaidro ārste Jūrmalas slimnīcā.
Jāsecina – pie medikamenta tikt nav viegli, bet ne neiespējami.
Medikaments mazina apetīti, bet kādas tam sekas ilgtermiņā?
Galvenais jautājums – kādi ieguvumi, kādi riski? Ja runa par cilvēku ar lielu lieko svaru, kas tālāk jau var rezultēties, sākot ar locītavu problēmām un beidzot ar sirds un asinsvadu slimībām, tad jā – medikaments ir pat ieteicams. Bet, ja runa ir par dažiem kilogramiem, tad risks – aizkuņģa dziedzera iekaisums, risks, ka organisms var izstrādāt antivielas, un tad risks, kad šīs zāles vajadzēs nopietniem nolūkiem, tad to aktīvā viela var vairs nebūt iedarbīga. Vēl risks, ka pacients var “aizmirsties” pareizi ēst, kustēties un sportot. Un tas savukārt jau ceļš uz iespējamu zāļu atkarību.
“Medikaments samazina apetīti. Pacienti arī saka, ka vienkārši negribas ēst. Tas ir ļoti viegls risinājums, nekas nav jādomā, medikaments pats strādā, es vienkārši ēdu mazāk. Pie viegla virssvara es noteikti aicinu visus iet ārā sportot un ēst zaļumus. No ārsta viedokļa es ļoti gribētu, ka šie svara samazinošie medikamenti būtu pieejami cilvēkiem, piemēram, ar ķermeņa masas indeksu 40 un vairāk,” raidījumā stāsta Una Gailiša, Latvijas Endokrinologu valdes locekle.
