Finanšu ministrija neredz vajadzību grozīt valsts budžetu

"Īsā atbilde ir - nē, nevajag," teica viņš. Pēc Saksa teiktā, atverot budžetu, tiek atvērta "pandoras lāde", un viņš nedomā, ka politiski varētu vienoties par kādu samazinājumu budžetā, īpaši ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas.

Viņš izcēla, ka Latvija iepriekš reti grozījusi jau pieņemtu budžetu. Lielākoties ir iztikts ar apropriācijas pārdalēm, citos gadījummos veikti likumu grozījumi. Sakss atgādināja, ka arī Covid-19 pandēmijas laikā pieņemtais valsts budžets netika grozīts.

Sakss uzskata, ka arī jautājumā par lidsabiedrības "airBaltic" iespējamo glābšanu var iztikt bez budžeta grozīšanas - var izveidot atsevišķu likumu par aviokompānijas glābšanu. Tas gan nevarot notikt tā, ka aviokompānija nāk un vienkārši pieprasa jaunu likumu un tas tiek izveidots, jo tai pašā laikā ir jāatrod, kur citur samazināt budžeta izdevumus.

To, vai valdībai patiešām var nākties drīzumā atkal glābt "airBaltic", Sakss atturējās komentēt. Viņš uzsvēra, ka jāsagaida lidsabiedrības biznesa plāns, un varbūt valsts palīdzību nemaz nevajadzēs.

Savukārt FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme komisijas deputātiem atklāja, ka nākamais vidējā termiņa budžeta ietvars pirmo reizi tiks veidots četriem gadiem un četru gadu ciklā tiks pārskatīti pilnīgi visi budžeta resoru izdevumi.

Plūme arī atklāja jaunā finanšu ministra Māra Kučinska (AS) trīs prioritātes. Starp tām ir pamatbudžeta izdevumu pārskatīšana vismaz 2,6 miljardu apmērā, lai identificētu pasākumus ar nepietiekamu atdevi un sniegtu priekšlikumus līdzekļu pārdalei un efektīvākai izmantošanai.

Tāpat Kučinskis kā prioritāti izvirzījis atklātību par visiem iepirkumu līgumiem un to izpildi, nodrošinot datu pieejamību Iepirkumu uzraudzības biroja vietnē. Kučinskis apņēmies arī strādāt pie jaunas likuma izstrādes, lai nodrošinātu līdzvērtīgas iespējas visām pašvaldībām un mazinātu administratīvo slogu.