Profesors par sprostos audzētu vistu olām: tās ēdot, mēs uzņemam stresa hormonus
Vēl nesen olas tika vainotas paaugstināta holesterīna un sirds un asinsvadu slimību izraisīšanā, taču pēdējā laikā tā neviens vairs nedomā, intervijā Lietuvas sabiedriskajai televīzijai LRT saka Viļņas universitātes Sabiedrības veselības katedras vadītājs, profesors Rimants Stuks. Taču, lietojot uzturā olas, vērts aizdomāties par to izcelsmi. Profesors skaidro, ka sprostos turēto vistu olas satur stresa hormonus, un, ja šādas olas ēd bērni, tas var būt iemesls viņu hiperaktivitātei.
Kā olu kvalitāte ir atkarīga no vistu turēšanas veida? Profesors Rimants Stuks atgādina, ka sprostos turētās vistas ne tikai aug nedabiskā vidē, bet viņu organismā arī veidojas stresa hormoni, atsaucoties uz TV raidījumā "Labdien, Lietuva!" vēstīto, raksta Lietuvas sabiedrisko mediju portāls LRT.lt.
"Šie stresa hormoni nonāk gan muskuļaudos, gan olās. Un, ēdot olas, tie nonāk mūsu organismā," brīdina profesors. "Īpaši jutīgi ir bērni. Ja bērns ēd daudz olu, ar kurām viņš saņem daudz stresa hormonu, nevajadzētu brīnīties, ka viņš būs hiperaktīvs, un radīsies tādas problēmas, kurām, šķiet, nevajadzētu būt. Viens no iemesliem varētu būt stresa hormoni, kurus satur sprostos turētu vistu olas." Protams, nav 100% garantijas, ka vienmēr tieši sprostu vistu olas būs iemesls bērna hiperaktivitātei, bet ticamība ir liela.
Par spīti veselībai kaitīgajiem stresa hormoniem, sprostu vistu olās tomēr nav mazāk citu vērtīgu vielu. "Vitamīni, minerālvielas, olbaltumvielas - tās ir atrodamas gan brīvos apstākļos augušu, gan sprostos turētu vistu olās. Tomēr brīvās turēšanas apstākļos turētu putnu olās šo vielu koncentrācija un daudzveidība būs lielāka, jo dabā ir daudz dažādu mikroelementu. Sprostos audzētas vistas saņem sabalansēta sastāva barību, taču tajā nav visu dabā sastopamo mikroelementu," atšķirību skaidro Viļņas universitātes profesors.
Iepriekš olas tika vainotas paaugstināta holesterīna un sirds un asinsvadu slimību izraisīšanā, taču, uzturzinātnei attīstoties un veicot jaunus pētījumus, olas ir "attaisnotas" un vairs netiek uzskatītas par kaitīgām, arī lietojot lielos daudzumos. "Šodien neviens tā vairs nedomā," apstiprina Viļņas universitātes Sabiedrības veselības katedras vadītājs. "Pat ja cilvēks nedēļā apēstu 12 olas, tas nekādā gadījumā neapdraudētu veselību. Ja apēstu tik lielu daudzumu uzreiz, tas, protams, nebūtu labi, jo organisms saņemtu ļoti daudz uzturvielu, īpaši olbaltumvielu, kuru arī nav nepieciešams pārāk daudz vienā reizē.
Tātad olas var droši varam ēst, taču daudz svarīgāk ir pievērst uzmanību tam, kāds ir mūsu uzturs kopumā. Ja uzturs nav sabalansēts un tajā ir daudz dzīvnieku izcelsmes tauku, ir skaidrs, ka, ēdot vairāk olu, paaugstināsies holesterīna līmenis. Tomēr, ja mūsu uzturs vairāk vai mazāk atbilst veselīga uztura ieteikumiem, olas varam ēst daudz, iedrošina profesors.
Tiesa, viņš atgādina citu aspektu, kas, iespējams, piemirstas. Proti, mums jāatceras, ka olas ir daudzu pārtikas produktu sastāvdaļa. Un, aprēķinot olu patēriņu, ir svarīgi to paturēt prātā.
"Cilvēki bieži vien skaita tikai tās olas, ko viņi tur rokās, taču olas ir arī daudzu ēdienu un produktu sastāvā," atgādina profesors Stuks.
