Piecu gadu uzturēšanās atļauja par ieguldījumiem? Saeimas komisija šo ieceri neatbalsta
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien uz trešo lasījumu neatbalstīja priekšlikumu Imigrācijas likumprojektam, kas paredzēja ļaut pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) ar derīguma termiņu līdz pieciem gadiem ārzemniekiem, kuri veic ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
Priekšlikumu jaunajā Imigrācijas likumprojektā bija iesniedzis opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS). Viņa priekšlikums paredzēja, ka ārzemniekam būtu tiesības pieprasīt TUA uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņš būtu veicis ieguldījumus kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai dibinot jaunu kapitālsabiedrību, kopumā samaksājot valsts budžetā 10 000 eiro. Politiķis piedāvāja noteikt, ka par ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā TUA varētu izsniegtu ne vairāk kā 20 ārzemniekiem, ja katra ieguldījumi būtu rezultējušies ar 10 000 eiro ienākšanu valsts budžetā.
Kulbergs piedāvāja noteikt, ka TUA varētu pieprasīt arī tad, ja ieguldījums vismaz 50 000 eiro būtu veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina līdz 50 darbiniekus un kuras gada apgrozījums ir līdz 10 miljoniem eiro. Atbilstoši viņa iecerei, TUA varētu pieprasīt, ja 100 000 eiro ieguldīti Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kurai pieder kapitāldaļas citās kapitālsabiedrībās, un kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro un kas nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus.
Opozīcijas politiķis sprieda, ka viņa priekšlikumi ļautu mērķtiecīgi noteikt, kādu ārvalstnieku piesaiste Latvijai ir vēlama valsts ekonomiskās attīstības interesēs, proti, piesaistīti tiktu turīgi ārvalstnieki, kuri ir gatavi investēt Latvijas ekonomikā un kļūt par nodokļu maksātājiem.
Otrajā lasījumā Saeimas atbalstītā redakcija paredzēja, ka TUA ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku līdz diviem gadiem, ja viņš ir veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro, kā arī veiktais ieguldījums ir vismaz 50 000 eiro vai 100 000 eiro.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā komisija uz trešo lasījumu neatbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu, kas paredzēja ļaut pretendēt uz TUA ārzemniekiem, kuri iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā vismaz 250 000 eiro vērtībā.
Valsts drošības dienests (VDD) tika paudis viedokli, ka šādas izmaiņas radītu drošības un resursu riskus.
Vienlaikus komisija atbalstīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) priekšlikumu, ka ilgtermiņa vīzas izsniegšanu atteiks, ja ārzemnieks ir administratīvi sodīts par militārās agresijas un kara noziegumus slavinošu simbolu vai totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā vai likumā noteiktajā kārtībā atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijā vai ārpus tās, par ko Latvijas likumā paredzēts kriminālsods.
Plānots, ka šo nosacījumu nepiemēros, ja ārzemnieka uzturēšanās Latvijā atbilst Latvijas valsts interesēm, ja tas ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām un atsevišķos citos gadījumos.
Komisija gan atbalstīja ekonomikas ministra priekšlikumu, ka TUA ārzemniekam būs tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja viņš Latvijā plāno īstenot aktivitātes, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam, un tiks izpildīta virkne nosacījumu, kas apliecinās, ka kapitālsabiedrība veic inovatīva produkta izstrādi, ražošanu vai attīstību.
Kopumā uz trešo lasījumu likumprojektam iesniegti 175 priekšlikumi, no kuriem lielākā daļa ir redakcionāli. Līdz šim komisija izskatījusi aptuveni pusi priekšlikumus. Daļa no tiem tika noraidīti vai arī atsaukti. Priekšlikumu skatīšana turpināsies trešdien.
Kā ziņots, lai stiprinātu trešo valstu pilsoņu kontroli Latvijā, Iekšlietu ministrija sagatavojusi un iesniegusi apjomīgu priekšlikumu paketi likumprojektam. Daļa no iesniegtajiem priekšlikumiem papildina Iekšlietu ministrijas jau izstrādāto un Ministru kabinetā apstiprināto rīcības plānu trešo valstu pilsoņu kontroles stiprināšanai.
Kā norādījusi ministrija, strādājot Saeimas komisijās un dažādos starpnozaru formātos, ministrija ir nonākusi pie vērtīgiem priekšlikumiem, kas veicinās stingrākus un skaidrākus noteikumus, kā arī papildinās jau Ministru kabinetā apstiprināto informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu kontroles mehānismu stiprināšanu.
Kā viens no priekšlikumiem, kas attiecināms uz studiju procesu un studentiem no trešajām valstīm - ja līdz šim augstskolām vajadzēja ziņot Valsts robežsardzei par studentu ārzemnieku tad, ja lekcijas neattaisnotu iemeslu dēļ bija kavētas 14 dienas, tad Iekšlietu ministrija rosina kavēto dienu skaitu saīsināt līdz trīs dienām.
Ministru kabineta jau akceptētajā rīcības plānā ir virkne pasākumu trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontrolei - piemēram, nodarbinātības jomā plānots ierobežot darba devēju iespējas uzaicināt trešo valstu pilsoņus vienkāršajās profesijās, paredzot šādu iespēju vienīgi A klases uzņēmumiem pēc VID reitingu sistēmas, kā arī, sekojot 14 citu ES dalībvalstu piemēram, liegt piesaistīt trešo valstu pilsoņus darbā iekārtošanās uzņēmumiem.
Tāpat ir paredzēts izstrādāt grozījumus regulējumā, palielinot sankcijas par ārzemnieku izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Arī studiju jomā kontrole tiek stiprināta - tiek aicināts noteikt depozīta iemaksu, kas nodrošinātu ar ārvalstnieka izraidīšanu saistīto izmaksu segšanu gadījumos, kad vīza vai uzturēšanās atļauja tiek anulēta, kā arī noteikt liegumu ģimeņu apvienošanai bakalaura un maģistra līmeņa studentiem no valstīm ārpus NATO.
Tikmēr opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) ir iesniegusi grozījumus Imigrācijas likuma trešajam lasījumam, rosinot liegt ārzemniekiem ar termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātām personām.
Tas attiektos arī uz Eiropas Savienības kandidātvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuru uzturēšanās tiesiskais pamats Latvijā ir termiņuzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza.
