"Ja attiecībās ir ko slēpt, tas neizbēgami kaut kādā brīdī izlauzīsies," - Andris Bulis par kaislībām un fantāzijām

Dailes teātrī šosezon lūkojama Artura Šniclera darba "Sapņu novele" jaunā interpretācija. Modernās laulības drāmas režisors ir brits Daniels Ragets, šī ir viņa režisora debija Dailes teātrī. "Sapņu novele" pirms vairāk nekā 100 gadiem satricināja Vīni, bet vēlāk pasauli iepazīstināja ar sevi arī kino: 1999. gadā to ekranizēja Stenlijs Kubriks, radot filmu "Acis plaši aizvērtas" ar toreizējo Holivudas sapņu pāri Nikolu Kidmenu un Tomu Krūzu galvenajās lomās. Tolaik skatītāji bija šokā. Arī tagad – reakcijas ir identiskas: sajūsma, pusšoks, dalītas jūtas, stāvovācijas, mulsas un klusas sarunas garderobēs.

"Sapņu noveles" centrā ir laulāts pāris, kura šķietami stabilās attiecības sašūpo atklāta saruna par līdz šim noklusētām vēlmēm guļamistabā. Šis atklātības mirklis aizsāk notikumu virkni, kas galveno varoni ievilina nemierīgā naktī, kurā iztēle saplūst ar realitāti, robežas kļūst ļoti trauslas, bet domām un rīcībai vairs nav paredzamu seku. Viens no spēcīgākajiem vizuālajiem elementiem izrādē ir māls. Izrādes tapšanā piedalījies pasaulē plaši pazīstamais franču mākslinieks Olivjē de Sagazāns, kura performancēs cilvēka ķermenis tiek pārveidots ar māla palīdzību. Dailes teātrī šī ir viņa pirmā pieredze teātra izrādes veidošanā, un aktieri izrādes laikā pārtop mistiskās, gandrīz bezpersoniskās māla masku identitātēs – it kā zaudējot savu ikdienas “seju”.

Ne mazāk nozīmīga ir arī dzīvā mūzika. To radījis komponists un mūziķis Dāvis Burmeisters, plašāk pazīstams no grupām "Tesa", "Elkupe" un "Pamirt". Mūzika netiek atskaņota fonā – tā skan uz skatuves visas izrādes garumā dzīvajā izpildījumā. Izrādes grupā "Red Night" apvienojušies Dailes teātra aktieri Mārtiņš Upenieks, Niklāvs Kurpnieks un Andrjus Jaņuns.

Ko par skandalozo izrādi domā tās dalībnieki un skatītāji, to viņiem vaicājis žurnāls "Kas Jauns".

Ieva Adamss: “Seksuālās fantāzijas ir brīnišķīgas, bet...”

“Seksuālās fantāzijas ir brīnišķīga lieta, bet aptuveni 90 % no tām nav paredzētas īstenošanai,” norāda radiogeiša un attiecību eksperte Ieva Adamss.

Viņasprāt, nereti cilvēki fantāziju izstāstīšanu izmanto kā veidu, lai gūtu ātru emocionālu apmierinājumu jeb tā saukto “lēto dopamīnu” – reakciju, izbrīnu vai šoku no otra cilvēka. Šādā veidā jau rodas sajūta, ka iecere ir īstenota, lai gan patiesībā tas var kaitēt attiecībām. “Pasakot kaut kādas lietas skaļi, cilvēks principā jau sevi ir apmierinājis. Bet tas atņem enerģiju otram cilvēkam,” skaidro eksperte. Viņa arī brīdina, ka pārlieku atklāta fantāziju iztirzāšana var kļūt par emocionālu slogu partnerim, īpaši, ja otrs cilvēks nav gatavs šādam saturam. Viņasprāt, nevajadzētu iesaistīt citus savos zemapziņas scenārijos. Ja rodas vajadzība par savām dziļākajām fantāzijām tomēr runāt, Ieva iesaka to darīt ar psihoterapeitu vai seksologu, kuri ir profesionāli sagatavoti uzklausīt arī tās domas un idejas, kuras cilvēks pats nemaz negrasās īstenot.

Marta Lovisa Jančevska: “Es to negribētu zināt”

Aktrise Marta Lovisa Jančevska atzīst – personīgi negribētu ne dzirdēt, ne stāstīt par šādām fantāzijām partnerattiecībās, jo ne visas domas ir paredzētas izrunāšanai: “Es negribētu zināt tādas lietas, un es pati arī nestāstītu. Ja nevajag teikt, tad nevajag.” Aktrise uzsver, ka ne visas fantāzijas, ko cilvēks domā, viņš patiesībā vēlas īstenot. Ja ir nepieciešamība par to runāt, viņasprāt, labāk vērsties pie terapeita, nevis uzlikt šo nastu partnerim.

Arturs Krūzkops par galveno lomu

Galvenās lomas atveidotājam Arturam Krūzkopam darbs pie izrādes bijis emocionāli sarežģīts, jo tās temats nav viegls un skatītājam uzdod neērtus jautājumus.

Runājot par pašu grūtāko, aktieris uzsver, ka izaicinājums bijis atrauties no ikdienas realitātes un ieiet sapņa dimensijā. “Sapņos mums viss ir ļoti īsts. Tas ir sapnis, bet vienalga tā ir realitāte. Grūtākais bija saprast, kur ir sapnis un kur ir realitāte, vai tas ir mana varoņa sapnis, viņa sievas sapnis vai varbūt meitas sapnis,” skaidro Arturs. Viņaprāt, tieši šajā sapņu un realitātes saplūšanā slēpjas izrādes kodols, kurā svarīgākais ir neapmaldīties un ļaut skatītājam pašam meklēt atbildes. Aizkulisēs aktieris atzīst – jautājums par robežām attiecībās nav viennozīmīgs un katram cilvēkam tās ir citādas. Tas, kas vienam šķiet sīkums, citam var būt nopietns pārkāpums. “Ja kāds stāsta, ka viņu tas neskar, tad viņš, visticamāk, melo. Mēs katru dienu domājam kaut ko tādu, ko paturam pie sevis… Un dažreiz tas ir pareizi,” atklāts ir aktieris.

Andra Buļa attiecību filozofija

“Ja attiecībās ir ko slēpt, tas neizbēgami kaut kādā brīdī izlauzīsies. Vai tas būs pēc gada, diviem vai desmit, bet tas notiks,” ir pārliecināts aktieris Andris Bulis.

Viņaprāt, izrādē izskan ļoti trāpīga doma – melot pēc iespējas mazāk. Jo ātrāk otram cilvēkam tiek pateikta patiesība, jo mazāka iespēja, ka vēlāk nāksies piedzīvot sāpīgu konfrontāciju. “Ja cilvēks desmit gadus dzīvo attiecībās un tikai tad sāk stāstīt savas fantāzijas, pirmais jautājums būs – kāpēc tu man to neteici agrāk?” Vienlaikus Bulis uzsver, ka pilnīga atklātība nav vienkārša un visam ir savs laiks... Ja visas domas un fantāzijas tiktu izliktas jau pirmajā randiņā, iespējams, tas ar to arī beigtos. “Varbūt pirmajā randiņā pateikt – zini, man patīk tas un tas, – un randiņš beidzas. Tāpēc visam savs laiks un savas robežas,” rezumē aktieris.

Skatītāju rindās bija arī aktiera mīļotā – Karīna Gleitnere (agrāk Račko), latviešu erotisko romānu autore un zobārste. Viņas romāns "Saplēstās mežģīnes" 2017. gadā aizsāka Latvijai netipisku erotisko bestselleru vilni.

Niklāvs Kurpnieks: “Svarīgākais ir cieņa”

Aktieris Niklāvs Kurpnieks uzsver, ka neatkarīgi no attiecību formas pats svarīgākais ir savstarpēja cieņa. “Ir ļoti daudz dažādu attiecību formu, un katram cilvēkam robežas ir citādas. Tas ir ļoti personīgs lēmums.”

Viņam pašam gan šādu ēnas pušu neesot. Aktieris atzīst, ka šobrīd ir laimīgs savās attiecībās, turklāt ģimenē nesen ienācis mazulis, tāpēc privātums šobrīd ir īpaši svarīgs. Izrādi "Sapņu novele" klātienē noskatījušies arī Niklāva tuvinieki – tētis Jānis un pamāte Ineta. Tēvs, kurš pats visu mūžu bijis saistīts ar mūziku un kultūru, īpaši novērtējis izrādes muzikālo pusi un dēla darbu uz skatuves. Savukārt Ineta uz redzēto raudzījusies kritiskāk, tomēr atzinusi, ka vizuāli izrāde ir ļoti spēcīga. “Man arī liekas, ka vizuāli tā ir fantastiska izrāde. Materiāls var kādu uzrunāt, kādu ne, bet kopumā viņiem patika,” rezumē Niklāvs.

10 gadu vecās Rūtas Blumbergas mamma Signe: “Meitai ļoti patīk”

Iestudējumā piedalās arī desmit gadu vecā Rūta Blumberga, kas atveido galveno varoņu meitu Sofiju. Sarunā ar "Kas Jauns" meitenes mamma Signe Blumberga skaidro, kāpēc ģimene piekritusi Rūtas dalībai izrādē.“Galvenais kritērijs bija tas, ka viņai pašai tas patīk. Tas patiesībā ir vienīgais,” saka Signe, uzsverot, ka vecākiem bijis svarīgi, lai bērns justos labi un droši. Rūtas dalība izrādē neesot bijusi nejauša – viņai jau iepriekš bijusi pieredze uz skatuves. Lai arī laiks lēmuma pieņemšanai bijis īss, vecāki piekrituši, jo teātrī valdījusi ļoti atbalstoša un bērnam draudzīga atmosfēra. “Attieksme pret Rūtu teātrī ir fantastiska,” atklāj mamma. Signe stāsta, ka interese par mūziku un skatuvi meitai bijusi jau kopš mazotnes – Rūta dziedājusi burtiski vienmēr. Viņa mācās Rīgas Doma kora skolā, dzied, dejo un ar prieku apgūst arī teātra mākslu.