Pasaules veselības dienā aicina rīkoties

Ikviens Pasaules veselības dienā tiek aicināts novērtēt, ko PVO paveikusi septiņās desmitgadēs, lai veicinātu veselību. Bet šī ir arī iespēja rast motivāciju, lai ķertos pie mūsdienu aktuālo veselības problēmu risināšanas, un viena no tām, kas cilvēkiem liedz dzīvot garu un veselīgu mūžu, ir cigarešu smēķēšana.

Smēķēšanas atmešana var pagarināt dzīvi par desmit gadiem 

Nav svarīgi, cik veci esat un cik daudz cigarešu dienā līdz šim izsmēķējāt, - ja tagad pārstāsiet smēķēt, tad gandrīz tajā pašā mirklī uzlabosiet savu veselību un parūpēsieties par to, lai nodzīvotu garāku mūžu.

Lai mazinātu cigarešu dūmu radītos riskus, ikvienam smēķētājam šo kaitīgo ieradumu jāatmet pēc iespējas ātrāk – to izdarot, veselība pakāpeniski uzlabosies. Cilvēks, kam savlaicīgi izdevies atmest smēķēšanu, var sasniegt tādu pašu veselības stāvokli, kāds ir nesmēķētājiem. Tāpat cigarešu dūmu radītos riskus ir iespējams mazināt arī izmantojot tā dēvētās cigarešu alternatīvas – tajās nenotiek tabakas degšanas process un nerodas dūmi. Līdz ar to tiek mazināti riski, ko veselībai rada cigarešu dūmi.

Uzlabojums jau pēc minūtēm

Par smēķēšanas negatīvo ietekmi uz veselību brīdina dažādas veselības organizācijas un, aicinot atmest smēķēšanu, uzskaita ieguvumus. 

ASV Nacionālo Veselības institūtu Nacionālais novecošanas institūts (National Aging Institute) norāda, ka, atmetot smēķēšanu, būs vieglāk elpot, vairāk enerģijas, lielākas cerības nodzīvot garāku mūžu un, kas nav mazsvarīgi, varēs ietaupīt naudu. Būs arī šāds labums.

• Mazāks risks saslimt ar vēzi, plaušu slimībām un piedzīvot sirdslēkmi.
• Uzlabosies asinsrite.
• Varēs vieglāk veikt ikdienas aktivitātes, piemēram, bez aizelšanās uzkāpt pa kāpnēm.
• Uzlabosies garšas un smaržas sajūta.
• Vairs nesmakosiet kā pelnutrauks.
• Pirksti un nagi nebūs dzelteni.
• Būsiet labs paraugs bērniem un mazbērniem.

Amerikas Vēža Biedrība (American Cancer Society) pat aprēķinājusi ieguvumus pa minūtēm, dienām, nedēļām, mēnešiem un gadiem.

• Jau 20 minūšu laikā pēc smēķēšanas atmešanas samazinās asinsspiediens un sirdsdarbības ātrums.
• Dažu dienu laikā asinīs krītas oglekļa monoksīda līmenis un tā vietā palielinās skābekļa nodrošinājums.
• Divu nedēļu līdz trīs mēnešu laikā uzlabojas asinscirkulācija un normalizējas plaušu darbība.
• Pēc viena mēneša līdz gadam samazinās klepošana un elpošanas grūtības. Atjaunojas funkcijas, kas palīdz no plaušām izvadīt gļotas, ļauj attīrīt plaušas un pretoties infekciju slimībām.
• Gada līdz divu laikā būtiski sarūk infarkta risks.
• Piecu līdz desmit gadu laikā uz pusi samazinās draudi saslimt ar mutes, rīkles un balsenes vēzi. Samazinās risks pieredzēt insultu.
• Desmit gadus pēc smēķēšanas atmešanas plaušu vēza risks bijušajam smēķētājam ir uz pusi mazāks nekā cilvēkam, kurš joprojām smēķē. Samazinās iespējamība saslimt ar urīnpūšļa, aizkuņģa dziedzera un nieru vēzi.
• Piecpadsmit gadus pēc smēķēšanas atmešanas draudi saslimt ar sirds slimībām ir tādi paši kā nesmēķētājam.

Jo ātrāk atmet smēķēšanu, jo labāk – pirms 40 gadu vecuma tas ļauj gandrīz pilnībā (par 90 %) samazināt draudus nomirt no slimībām, kuras ierosina cigarešu smēķēšana.

Hārvarda medicīnas skolas pētnieki min žurnālā "BMJ" publicētu pētījumu, kurā zinātnieki analizēja smēķēšanas ietekmi uz dzīves ilgumu. Pētījumā iesaistījās vairāk nekā 120 000 Japānas iedzīvotāju un tas ilga gandrīz 60 gadu. Pētnieki secināja, ka tie, kas sāka smēķēt agrā jaunībā un nepārstāja to darīt, zaudēja desmit gadus no savas dzīves. Bet tie, kas atmeta smēķēšanu līdz 35 gadu vecumam, novērsa gandrīz visus veselības draudus, ar kuriem saskartos, ja turpinātu smēķēt. Un tomēr, kā saka Amerikas Novecošanas biedrības (American Society of Aging) eksperti, ir vērts atmest smēķēšanu arī vēlākā vecumā, jo tas var samazināt smadzeņu atrofijas un demences risku un pasargāt no polifarmācijas (nepieciešamības vienlaikus lietot daudzus medikamentus), lai novērstu dažādos veselības traucējumus, kurus saista ar smēķēšanu.  

Vecums un smēķēšana nav laba savienība!

Smēķēšana saīsina mūžu, brīdina ASV Nacionālo Veselības institūtu Nacionālais novecošanas institūts. Ik gadu katrs piektais ASV iedzīvotājs, kurš nomirst, no dzīves šķiras tieši smēķēšanas dēļ. ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC) uzskaitījuši, ka gadā no smēķēšanas mirst 480 000 cilvēku.

2018. gadā ASV tabaku lietoja aptuveni 49,1 miljons pieaugušo – 13,7 % smēķēja cigaretes, 3,9 % cigārus, 3,2 % e-cigaretes, 2,4 % lietoja bezdūmu tabaku – zelējamo, šņaucamo un šķīstošos tabakas izstrādājumus. Interesanti, ka ASV Veselības un cilvēku pakalpojumu departaments (HHS) novērojis tieši vecāka gadagājuma smēķētāju īpatsvara pieaugumu – laikā no 2000. līdz 2017. gadam par 65 gadiem vecāku smēķētāju skaits palielinājies no 6,8 % līdz 11, 8 procentiem, savukārt gados jaunu smēķētāju kļuvis mazāk.

Smēķēšana vecumā ir īpaši nelabvēlīga, to saista ar lielāku komplikāciju risku saslimšanas gadījumos – smadzeņu, muskuļu un kaulu sistēmas un sirds asinsvadus sistēmas darbības sarežģījumiem –, ar sliktākiem ārstēšanās rezultātiem un samazinātu vakcīnu efektivitāti, kas vecos cilvēkus pakļauj lielākam infekciju riskam. Covid-19 pandēmijas laikā gados vecāki pieaugušie smēķētāji, kam bija diagnosticēta saslimšana ar Covid-19, veidoja 45 % no slimnīcās šā iemesla dēļ nonākušajiem pacientiem, 53% no intensīvās terapijas nodaļās ārstētajiem pacientiem un 80 % no tiem, kas pēc saslimšanas ar Covid-19 nomira. 

Neatkarīgi no vecuma smēķēšana izraisa šādas veselības problēmas:

* Plaušu slimības. Bojā plaušas un elpceļus, nereti ierosinot hronisku bronhītu. Smēķēšana var izraisīt arī emfizēmu, kas bojā plaušas, radot grūtības elpot.

* Sirds slimības. Smēķēšana palielina insulta un infarkta draudus.

*Vēzi. Smēķēšana bieži vien noved pie plaušu vēža, mutes, balsenes, barības vada, kuņģa, aknu, aizkuņģa dziedzera, nieru, urīnpūšļa un dzemdes kakla vēža.

*Elpošanas problēmas. Smēķētājiem ir lielāka iespēja, salīdzinot ar nesmēķētājiem, saslimt ar gripu, plaušu karsoni un citām ar elpceļiem saistītām infekcijām.

*Osteoporozi. Smēķētājiem risks iedzīvoties trauslo kaulu slimībā ir lielāks.

*Acu slimības. Smēķēšana vairo draudus saslimt ar acu slimībām, kuras noved pie redzes pasliktināšanās un akluma, ieskaitot kataraktu un ar vecuma saistīto mākulas deģenerāciju.

*Diabētu. Smēķētājiem ir lielāks risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu nekā nesmēķētājiem, un ir grūtāk kontrolēt diabētu, ja šī slimība ir. Otrā tipa cukura diabēts ir nopietni veselības traucējumi, kas var izraisīt aklumu, sirds slimības, nervu slimības, nieru mazspēju un novest pie amputācijas.

Smēķēšana arī padara muskuļus vieglāk nogurdināmus, brūces grūtāk dziedējamas, ādu nespodrāku un krunkaināku un vīriešiem palielina erektilās disfunkcijas risku.

Cigaretēs ir tūkstošiem kaitīgu vielu

Cigarete nav tikai papīrā ietīta tabaka. Cigarešu smēķēšana ar tās degšanu atbrīvo tūkstošiem kaitīgu vielu. Viena no tām ir tabakas darva – lipīga, brūna viela, kas nonāk plaušās, kad tiek ieelpoti cigaretes dūmi. Tieši tā nokrāso pirkstus un zobus dzeltenīgi brūnā krāsā.

Darva satur vēzi izraisošas kaitīgas ķimikālijas, kas var ne tikai ierosināt plaušu vēzi, bet arī palielināt risku saslimt ar citām plaušu slimībām, piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS).

Cigarešu dūmi satur arī indīgu gāzi – oglekļa monoksīdu. Tai nav smaržas un garšas un to nevar saskatīt. Oglekļa monoksīds neļauj asinīs nonākt pietiekamam daudzumam skābekļa. Tas nozīmē, ka sirdij jāstrādā vairāk, un citi orgāni nesaņem tik daudz skābekļa, cik tiem būtu nepieciešams. Šāds stāvoklis palielina sirds slimību un insulta risku.

Dažas vielas, ko satur tabaka, bojā šūnu DNS, kura nosaka šūnu attīstību un uzvedību. Atsevišķas ķimikālijas cigaretēs bojā  DNS daļu, kas normāli aizsargā šūnu no audzēja, un izraisa nekontrolētu vēža šūnu augšanu.

Vielas, kas ir cigarešu dūmos, iznīcina arī sīkos matiņus elpceļos (cilia), kas parasti tos pasargā no netīrumiem un infekcijām. Tas nozīmē, ka smēķētāji ir mazāk spējīgi izvairīties no toksiskām ķimikālijām, salīdzinot ar tiem, kam ir veselīgas plaušas un asinis.

Kas var palīdzēt atmest smēķēt

Atmest smēķēšanu nekad nav par vēlu. Daudzi, kam ir izdevies veiksmīgi atbrīvoties no kaitīgā ieraduma, atzīst, ka pirmais solis ir bijis lēmuma pieņemšana vairs nesmēķēt un laika noteikšana, no kura brīža to vairs nedarīt. Ieteicams laikus izdomāt,  kā tikt galā situācijās, kad rodas vēlme uzsmēķēt vai moka atmešanas sindroms. Šādos brīžos var būt nepieciešama draugu vai atbalsta grupu palīdzība vai ārsta padoms. Var būt noderīga jaunu, veselīgu ieradumu izveidošana, piemēram, pievēršanās fiziskajām aktivitātēm, kuras patīk, vai apbalvojumu ieviešana, nopērkot kaut ko kārotu par naudu, ko izdevies ietaupīt uz cigarešu rēķina.

Daži baiļojas, ka, pārstājot smēķēt, pieņemsies svarā. Ja tas rada satraukumu, ieteicams izveidot aktivitāšu grafiku un to ievērot – pastaigas, vingrošana, citas fiziskās aktivitātes – tas viss nāk par labu veselība kopumā un ir svarīgi, lai pagarinātu dzīvi.