Vācu bērni bailēs no imigrantiem sāk pieņemt islāmu

“Arvien vairāk vācu bērnu vecāku vēršas konsultāciju centros, jo kristiešu bērni vēlas konvertēties (pāriet islāmā – Red.), lai viņi skolā vairs nebūtu izstumtie,” izdevumam “Bild” paudis avots valsts drošības dienestā.

Sāk ieviest savu kārtību

Vairākās skolās lielajās pilsētās, piemēram, Berlīnē un Frankfurtē, musulmaņu bērni pārsniedz 80% no skolēnu skaita, kas ir sekas lielajam imigrācijas vilnim pēdējos astoņos gados. Daudzi ir no ļoti reliģiozām ģimenēm no “ļoti arhaiskām kultūrām” Sīrijā, Afganistānā un Irākā, kur dzīvo saskaņā ar Korāna noteikto morāli un likumiem bez jebkādām atkāpēm.

“Kad meitenes skolā musulmaņu jauniešu acīs uzvedas pārāk rietumnieciski, nenēsā galvas lakatu vai satiekas ar zēniem, vīriešu dzimuma studenti domā, ka jāaizstāv viņu gods un jābrīdina meitenes uzvesties kā dievbijīgām musulmanietēm,” teic drošībnieks.

Dažkārt šie islāmisti var izturēties draudīgi un pat vardarbīgi, turklāt viņi skolās uzņemas dominējošo lomu. “Un, ja vasarā skolā atkal ieradīsies daudz bēgļu bērnu, situācija kļūs vēl eksplozīvāka,” brīdina eksperts.

Korāns pāri visam

Lejassaksijas Kriminālistikas institūta pētījumā aptaujāti 308 musulmaņu skolēni no šīs federālās zemes par viņu attieksmi pret reliģiju un valsti – rezultāti liek uztraukties par demokrātijas nākotni Vācijā.

Proti, 67,8% aptaujāto studentu pauduši, ka Korāns ir svarīgāks nekā Vācijas likumi, 45,6% uzskata, ka “islāma teokrātija ir labākā valdības forma” – lielai daļai patīk Irānas kārtība vai pat talibi Afganistānā, kur sievietēm nav nekādu tiesību.

Vairāk nekā puse, 51,5% šo bērnu, sacīja, ka tikai islāms spētu “atrisināt mūsdienu problēmas”, 36,5% uzskata, ka Vācijas sabiedrība būtu vairāk jāveido saskaņā ar islāma likumiem. Protams, atgriezties savu vecāku valstīs, kur šie likumi jau pastāv, viņi gan nevēlas. Šajā vidē izskan, ka kalifāts ir pareizā valdības forma, musulmaņu skolēni ir īpaši, turpretim pārējie tāpat kā kristieši – “nevērtīgi”.

Vēl šokējošus uzskatus atklāj jautājumi par varmācību pret nemusulmaņiem – 35,3% pauda, ka viņi var saprast vardarbību pret cilvēkiem, kuri apvaino Allāhu vai pravieti Muhamedu. Tikmēr 21,2% procenti uzskata, ka Rietumu pasaules draudi islāmam attaisno musulmaņu vardarbīgu aizstāvēšanos.

Nav gan skaidrs, kas ir šie draudi, jo tieši Rietumos pastāv reliģijas brīvība, kamēr Ķīnā par ticību represē uiguru musulmaņus un Mjanmā rohingi piedzīvoja pat etnisko tīrīšanu.

Politiķi sāk satraukties

Karls Filips Šrēders no institūta atzīst: “Jaunākās Lejassaksijas aptaujas dati rada pamatu bažām un parāda, cik svarīga ir politiskā izglītība skolās.”

Politiķi un eksperti ir sašutuši par atklāto, un Kristofs de Vriess no Kristīgo demokrātu savienības “Bild” paudis: “Pētījums parāda, cik dziļas ir pēdas, ko politiskais islāms jau ir atstājis Vācijā.”

Karīna Priena, kristīgo demokrātu Bundestāga deputāte un Šlēsvigas-Holšteinas skolu ministre, norāda, ka ģimenes, skolas, federālie politiskās izglītības un jaunatnes centri musulmaņu kopienās ir atbildīgi par bērnu pieņemtajām islāma vērtībām. Viņa arī uzskata, ka jāpārvērtē sociālo tīklu, piemēram, “TikTok”, loma “ņemot vērā islāmistu un ekstrēmistu satura izplatīšanos”.

Vācijas Skolotāju savienības vadītājs Stefans Duels teic, ka pētījums ir satraucošs un nepieciešama plašāka demokrātijas izglītība saskaņā ar valsts vērtībām un likumu. “Nulles tolerance,” Duels mudina darīt galu islāmismam Vācijas skolās.