Tualetes podu 150 gadus ilgā vēsture: kāpēc vairs neizmanto apzeltītus rotājumus?
Mūsdienu attīstītajā pasaulē klozetpodi jeb tualetes podi un kanalizācija ir neapšaubāma ikdienas nepieciešamība, bet pirms 150 gadiem viss bija citādi. Pat karaliene Viktorija apskaustu vannas istabas, kādas pašreiz ir gandrīz katrā mājoklī!
Tualetes podi vajadzīgi, lai izdzīvotu
Lauku apvidos tualetes podu trūkums nesagādāja nekādas problēmas, taču to pašu nevar teikt par blīvi apdzīvotajām pilsētām, kur 19. gadsimtā sanitārija kļuva par eksistenciālu jautājumu.
"Modernai pasaulei bija vajadzīgas modernas tualetes ne tik daudz ērtību, cik izdzīvošanas dēļ," saka Eiropas santehnikas produktu līderis "Geberit" pārstāve Latvijā Pārsla Sauka, "kanalizācijas sistēmu izveide lielajās pilsētas bija tieša reakcija uz slimību draudiem, ko radīja pieaugošais iedzīvotāju skaits un tam neatbilstoši atkritumu likvidēšanas paņēmieni."
Tā kā pilsētās nebija pietiekami daudz augsnes, kur apglabāt un ļaut sadalīties cilvēku atkritumiem, ūdens kļuva par vienīgo to aizvākšanas līdzekli.
"Tualetes podu un kanalizācijas sistēmu parādīšanās, iespējams, ir nozīmīgākie 19. gadsimta inovāciju sasniegumi, kas palīdzēja izveidot moderno pilsētu civilizāciju un apturēt slimības," norāda Sauka.
Keramika aizstāja koksni
19. gadsimta 60. gados lielākā daļa mūsdienu eiropiešu nokārtoja dabiskās vajadzības vai nu bedrē, vai speciāli iekārtotā telpā, kur atradās koka krēsls ar iebūvētu podu. "Cilvēki ievēroja, ka koksne nav labākais santehnikas risinājums, tāpēc laika gaitā tā tika aizstāta ar keramiku. Viktorijas laikmeta meistari pārklāja tualetes podus ar skaistu glazūru un apzeltītiem rotājumiem. Mūsdienās grūti iztēloties šādus krāšņus risinājumus, jo nelīdzenas virsmas ir grūti kopjamas, tāpēc sarežģīti uzturēt higiēnu," saka Sauka.
Tualetes podi ar noskalošanas funkciju Eiropā sāka izplatīties tikai 19.gadsimta otrajā pusē.
Mūsdienu tualetes podus padarīja populārus Lielā depresija
Savukārt 30 gadus vēlāk uzņēmuma dibinātājs Alberts Geberts laida klajā tolaik inovatīvu risinājumu — koka tvertni ar svina pārklājumu.
20. gadsimta sākumā pasaulē agrīnie tualetes podi tika aizstāti ar sifona tualetes podiem, un ar laiku izzuda tualetes podu rotājumi — tos nomainīja gludas, baltas, higiēniskas un viegli tīrāmas virsmas. Drīz vien parādījās viengabala keramikas tualetes podi, un 20. gadsimta 30. gados kļuva populāra krāsaina keramikas glazūra. "20. gadsimta 30. gados ASV būvnoteikumi paredzēja, ka visās jaunajās dzīvojamajās mājās ir jāierīko iekšējās vannas istabas," saka Sauka, "Lielās depresijas laikā ekonomiskā spiediena dēļ pasaulē kļuva populāri pie grīdas stiprināmi tualetes podi, ko lielākā daļa no mums izmanto vēl tagad."
1952. gadā "Geberit" laida pārdošanā pirmo plastmasas tvertni, bet 1964. gadā - pirmo tualetes podu ar iebūvējamo ūdens tvertni.
