Nefrologs nosauc lielāko draudu nierēm un uzsver lietas, kas analīzēs pateiks priekšā, ka nav labi

Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ieva Ziediņa brīdina, ka, profilaktiski uzmanot nieru veselību, pats galvenais ir nenonākt pie hroniskas nieru slimības (HNS) – tās pašas, ko agrāk dēvēja par hronisku nieru mazspēju un kas ir ilgstošs jeb hronisks nieru bojājums.

Analīzes un skrīnings simptomu vietā

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Kārlis Rācenis apkopo, ka svarīgākais ir veselīgs dzīvesveids un savlaicīga analīžu veikšana, lai atklātu nieru bojājuma atklāšana. “Ir lietas, kurām vienkārši vajadzētu pievērst uzmanību. Tas, ko mēs vēlamies, ir lai cilvēki padomā par nieru slimībām, apzinās nieru slimību riskus, kur izšķiroša nozīme ir profilaksei, jo simptomi parādās tikai tad, kad jau ir par vēlu. Ja tu neesi veicis skrīningu un laicīgi nodevis analīzes, tad slimība var būt jau ļoti tālu progresējusi un bieži vēlīnā stadijā. Ļoti daudzas nieru slimības ir autoimūnas ģenēzes, kas nozīmē, ka cilvēka nierēm uzbrūk viņa paša imunitāte,” skaidro Rācenis.

“Tā arī ir Pasaules nieru dienas [šogad – 9.martā] būtība un jēga – atgādināt sabiedrībai par uzmanību un apzinātību rūpēs par nieru veselību, jo par hronisku nieru slimību neziņo sāpes organismā. Cilvēks nejūt neko tādu, nenojauš, izšķirošais ir domāšana un profilakse. Par hronisku nieru slimību var ziņot daudzi tādi simptomi, ko cilvēki nemaz nesaista ar nierēm, tādi kā, piemēram, slikta dūša, vemšana, ādas nieze, bet ar hronisku nieru slimību ir tā – jo tu agrāk to konstatē, jo lielākas ir iespējas novērst progresēšanu un sliktos gala iznākumus. Un tāpēc vienmēr martā mēs vēlreiz un vēlreiz par to atgādinām,” uzsver Ziediņa.

Viņa skaidro, ka līdztekus rūpēm par veselību un veselīgu uzturu kopumā rūpes par nierēm sākas jau pie ģimenes ārsta. Un tas tiešām nav daudz – ir jāizmēra asinsspiediens, kas tāpat ir jāizmēra jebkuram pacientam vizītē, tālāk seko cukura līmeņa noteikšana, kas ir nepieciešama jebkurā asins analīžu veikšanā un ir divi no nieru rādītājiem, kas būtu jānosaka un kas galīgi nav dārgi. Tā ir seruma kreatinīna noteikšana, kas maksā aptuveni vienu eiro, un otra ir albumīna noteikšana urīnā, kas maksā 1,80 eiro.

Tā ir mikroalbuminūrijas jeb albuminūrijas noteikšana, un tās tiešām nav dārgas analīzes, turklāt reizi gadā valsts apmaksātās analīzēs ietilpst urīna analīzes, kur papildus būtu ļoti vēlama albuminūrijas ikgadēja noteikšana. Ar to pietiek.

“Mēs, speciālisti, par nierēm aizdomājamies, ja parādās asins vai olbaltumu piejaukums urīna analīzē, un tāpēc, ja skrīnings nav veikts, tad par nieru slimībām ir ļoti grūti aizdomāties,” brīdina Rācenis.

Bezrecepšu pretsāpju zāļu problēma

Viņš uzsver, ka, lai saudzētu nieres, nebūtu vēlams lietot pārāk daudz pretiekaisuma līdzekļus jeb, precīzāk, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, jo tie bojā nieres, un tur var veidoties kā akūts, tā arī ilgstoši hronisks nieru bojājums. Būtu nevis visu laiku jālieto šis pretsāpju medikaments, bet jārisina tā problēma, kāpēc sāpes ir radušās un kāpēc tās atkārtojas. Ilgstoši lietojot šos pretiekaisuma līdzekļus, cilvēki var sabojāt savas nieres.

Runājot par dzīvesveidu, svarīga ir svara samazināšana un fiziskās aktivitātes – vismaz pusstundu piecas reizes nedēļā, kas varētu būt vismaz pastaigas, soļošana, peldēšana, tas būtu pats minimums, ko cilvēkam vajadzētu ievērot. Viens no svarīgajiem faktoriem, kas saistās tieši ar nieru veselību, ir arī smēķēšanas atmešana. 

“Jā, starp cilvēku netikumiem smēķēšana nierēm ir lielāks drauds nekā alkohols, liekais svars un arī nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi – lielākā daļa pretsāpju zāļu – ir lielāks drauds nierēm. Alkohols vairāk kaitē, piemēram, aknām nekā nierēm. Protams, ja cilvēks par daudz lieto alkoholu, tad viņa organismā notiks izmaiņas, kas var kaitēt nierēm, bet tiešā veidā nieres vairāk ietekmēs pretsāpju tabletes un liekais svars,” ieskicē Kārlis Rācenis.

Ieva Ziediņa rezumē, ka trīs lielākie draudi nierēm, kuri var noverst pie hroniskas nieru slimības, ir – arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, kam daudzi cilvēki nepievērš uzmanību, paaugstināts cukura līmenis, jo paaugstināts cukurs visu laiku cirkulē asinīs un bojā visus asinsvadus, un trešais ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kuri, remdējot sāpes, nerisina šo sāpju cēloņus.

Šie trīs galvenie faktori arī kļūst vairāk raksturīgi vecumā pēc 40 – asinsspiediens, cukura līmenis un bezrecepšu pretsāpju zāļu lietošana.

Saistība ar sirdi un asinsvadiem

Daudzi pamatoti pamana līdzības vai sakritības starp apdraudējumiem nierēm un kardiovaskulārajiem riskiem. I. Ziediņa izceļ jēdzienu “kardiovaskulārie”, kur “kardio” ir pati sirds, bet “vaskulārie” ir asinsvadi, savukārt asinsvadi nebeidzas ar aortu, arī tālāk visur – arī nierēs – ir asinsvadi. “Ja valstī un sabiedrībā lielāka uzmanība tiks pievērsta visiem kardiovaskulārajiem notikumiem, šo slimību skrīningam, tad, pievienojot tos divus rādītājus, ko es minēju, – seruma kreatinīnu un mikroalbuminūriju, cilvēki tikai iegūs.

Diabēts, liekais svars – tas viss līdzīgi kaitē gan sirdij, gan nierēm. Runājot par veselīgu uzturu, nefroloģe iesaka tā saucamo Vidusjūras diētu, tas ir, ar olīveļļu, daudz dārzeņiem, zivīm, bet arī ekstrēmas galējības nenākot par labu. “Kas ir labs vispār veselībai, tas ir labs arī nierēm, un ir vajadzīgs pilnvērtīgs miegs, fiziskās aktivitātes un atbilstošs uzturs,” rezumē I. Ziediņa.

Jauni medikamenti un zināšanu trūkums

Nefroloģe skaidro, ka saistībā ar nieru slimību ārstēšanu pēdējos gados ir nākušas klāt jaunas zāles – divu jaunu grupu medikamenti. Arī Latvijā tie ir pieejami, bet pagaidām netiek kompensēti hroniskas nieru slimības pacietniem. Viena grupa ir nātrija-glikozes kotransportvielas 2 (SGLT2) inhibitori, kas nefroloģijā ir ienākuši no 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas, un otra grupa ir – nesteroīdie minerālkortikoīdu receptoru antagonisti jeb aldosterona antagonisti. Šī ir pilnīgi jauna grupa, bet līdzīga grupa līdz šim bija steroīdie minerālkortikoīdu receptoru antagonisti, ko lietoja gan kardioloģijā, gan nefroloģijā, bet tiem bija diezgan daudz blakusefektu. 

“Patlaban ir jaunākas paaudzes līdzīgas grupas medikamenti, kas gan aizkavē hroniskas nieru slimības progresēšanu, gan mazina albuminūriju,” skaidro Ieva Ziediņa. Ar daudziem jauniem medikamentiem ir tā, ka sākumā tie ir jāpērk, un pēc tam, kad valsts saskata ieguvumu, tos iekļauj kompensējamo zāļu sarakstā, kurā pagaidām nosauktie jaunie līdzekļi nav iekļauti. 

Viņa informē, ka saistībā ar profilaksi, analīzēm un citu medikamentu izvēlēm plašākā līmenī ģimenes ārstiem tiek rīkoti izglītojoši semināri, un šajos semināros stāsta, rāda piemērus, kā nevajadzētu un kādas ir alternatīvas. Arī attiecībā uz pretsāpju medikamentiem ir citu grupu medikamenti, kas noņem sāpes un nav nierēm kaitīgi.

“Mūsdienās nozīmīgāks kļūst tāds rādītājs kā kvalitatīvi nodzīvotie gadi, nevis, piemēram, vidējais vecums Latvijā. “Ir tāds ļoti prominents medicīnas žurnāls “The New England Journal of Medicine” (NEJM), un nupat tajā tika uzsvērts, ka hroniska nieru slimība 2040. gadā, tātad ļoti drīz, pasaulē būs piektajā vietā starp cēloņiem, kā dēļ cilvēki zaudēs kvalitatīvas dzīves gadus,” informē Ieva Ziediņa.

Viņa rezumē, ka, runājot par sabiedrības uzmanību kopumā, trūkums ir tas, ka skolā neesot veselības mācības, un līdz ar to vispārējā populācijā krītas zināšanas par veselību, par ķermeņa funkcijām, orgāniem un tamlīdzīgi. Tāpēc ir svarīga Pasaules Nieru diena un līdzīgas akcijas, kampaņas un aktivitātes, lai izglītotu sabiedrību un mudinātu rūpēties par savu veselību.

Pasaules Nieru diena tiek atzīmēta katru gadu marta otrajā ceturtdienā (šogad 9. martā), šo tradīciju ieviesa Starptautiskā nefrologu asociācija, un to atbalsta arī Latvijas Nefrologu asociācija. Mērķis Pasaules Nieru dienai ir veicināt uzmanību, rūpes un izpratni par nieru būtisko lomu cilvēka organismā, samazināt nieru slimības un ar to saistīto problēmu ietekmi visā pasaulē.