Pētījumā atklāts, ka populārs manikīra rīks var izraisīt DNS bojājumus un mutācijas cilvēka šūnās
foto: Shutterstock
Esi vesels

Pētījumā atklāts, ka populārs manikīra rīks var izraisīt DNS bojājumus un mutācijas cilvēka šūnās

Jauns.lv

Jaunā pētījumā atklāts, ka hibrīda nagu laku žāvēšanā izmantojamās LED lampas var bojāt DNS un radīt vēzi izraisošas mutācijas cilvēka šūnās, vēsta CNN. 

Atsevišķi dermatologi gan apgalvo, ka 17. janvārī žurnālā “Nature Communications” publicētajā pētījumā gūtie secinājumi nav nekas jauns, jo bažas par ultravioleto jeb UV starojumu no jebkura avota bijušas vienmēr. 

Patiesībā rezultāti vēlreiz apstiprina iemeslu, kāpēc daži nagu speciālisti ir mainījuši veidu, kādā tiek veikts gēla manikīrs, vai vispār pārtraukuši to darīt.

"Iegūtie rezultāti papildina jau publicētos datus par (ultravioletā) starojuma kaitīgo ietekmi un liecina par tiešu šūnu bojāeju un audu bojājumiem, kas var izraisīt ādas vēzi," sacīja Dr. Džūlija Kērtisa, Jūtas Universitātes dermatoloģijas docente, kura nebija iesaistīta pētījumā.

"Solārijs ir iekļauts kancerogēnu “vielu” sarakstā, un UV nagu lampas ir mini solārijs nagiem,” piebilda Kērtisa. 

Saskaņā ar Atmosfēras pētījumu korporācijas Zinātniskās izglītības centra datiem ultravioletās gaismas, kas ir elektromagnētiskā starojuma veids, viļņa garums ir no 10 līdz 400 nanometriem. Solārijos izmanto 280 līdz 400 nanometrus, bet nagu žāvētājos izmantotais spektrs ir 340 līdz 395 nanometri, teikts pētījuma paziņojumā presei.

"Ja paskatās, kā šīs ierīces tiek prezentētas, tās tiek tirgotas kā drošas, par kurām nav pamata uztraukties," paziņojumā presei sacīja pētījuma autors Ludmils Aleksandrovs. 

"Taču, cik mums zināms, līdz šim neviens nav pētījis šīs ierīces un to, kā tās ietekmē cilvēka šūnas molekulārā un šūnu līmenī,” viņš piebilda. 

Pētnieki pakļāva cilvēku un peļu šūnas UV staru iedarbībai, atklājot, ka 20 minūšu ilgā seansā 20 % līdz 30 % šūnu iet bojā. Trīs secīgas 20 minūšu iedarbības rezultātā bojā gāja 65 % līdz 70 % šūnu. Pārējās šūnas piedzīvoja mitohondriju un DNS bojājumus, kā rezultātā radās mutācijas, kas ir novērotas cilvēku ādas vēža gadījumā.

Pētījuma lielākais ierobežojums ir tas, ka šūnu līniju pakļaušana UV staru iedarbībai atšķiras no pētījuma veikšanas ar dzīviem cilvēkiem un dzīvniekiem. 

"Lielāko daļu UV starojuma absorbē ādas virsējais slānis. Apstarojot šūnas tieši Petri trauciņā, tas ir nedaudz savādāk, jo šūnām nav nekādas aizsardzības, ko sniedz ādas augšējie slāņi. Tā ir arī ļoti tieša UVA apstarošana."