Rosina internetā publiskot PSRS okupācijas režīma amatpersonu lietas
Deputāts Andrejs Ceļapīters iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Arhīvu likumā, rosinot publiskot internetā PSRS komunistiskā okupācijas režīma vadošo institūciju amatpersonu lietas, kā arī paātrināt arhīva dokumentu pieejamību.
Priekšlikumu mērķis esot "veicināt vēstures izpēti un atklātību, vienlaikus stiprinot Latvijas Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu un mazinot okupācijas režīma propagandas sekas".
Deputāts vēlētos, lai līdz 2035. gadam pakāpeniski tiktu publicētas Latvijas Komunistiskās partijas, LPSR Ministru padomes, Augstākās padomes, Valsts drošības komitejas un citu okupācijas varas institūciju vadošo personu lietas. Kā pirmās viņš gribētu publiskot Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru - Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra un Alfrēda Rubika - personas lietas, nosakot termiņu līdz 2027. gada 4. maijam.
Vienlaikus priekšlikumi paredz noteikt, ka visi PSRS un nacistiskās Vācijas okupācijas perioda dokumenti ir Latvijas nacionālā dokumentārā mantojuma daļa un valsts īpašums, kā arī aizliegt to iznīcināšanu.
Tāpat rosināts pārskatīt arhīva dokumentu pieejamības termiņus. Piemēram, gadījumos, kad nav zināms personas miršanas datums, dokumenti būtu pieejami 90 gadus pēc dzimšanas, nevis 110 gadus kā līdz šim. Savukārt, ja nav iespējams noteikt ne dzimšanas, ne miršanas datus, pieejamības ierobežojums būtu 25 gadi pēc dokumenta radīšanas, nevis 75 gadi.
Kā spriež priekšlikuma autori, šādas izmaiņas atvieglotu vēsturnieku un dzimtas pētnieku darbu un veicinātu sabiedrības piekļuvi nozīmīgai vēsturiskajai informācijai.
Jau ziņots, ka parlamentārieši šodien pirmajā lasījumā atbalstīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas deputātu frakcijas iesniegtos grozījumus Arhīvu likumā, kas paredz būtiski saīsināt piekļuves ierobežojumu dokumentiem, kuros ietverta tautas skaitīšanā iegūtā informācija.
Grozījumi piedāvā noteikt, ka šādu dokumentu pieejamība tiek ierobežota uz 70 gadiem pēc to radīšanas.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumu mērķis ir atvieglot piekļuvi vēsturiskajiem tautas skaitīšanas materiāliem, kuri pēc noteiktā termiņa vairs nepakļaujas būtiskiem privātuma riskiem. Deputāti uzsver, ka 70 gadu periods nodrošina samērību starp personas datu aizsardzību un sabiedrības tiesībām iegūt informāciju.
Pašlaik likumā noteikts, ka, ja personas nāves datumu nav iespējams noteikt, pieejamība tiek ierobežota uz 110 gadiem pēc tās personas dzimšanas, uz kuru dokuments attiecas.
Piedāvātās izmaiņas dotu plašākas iespējas vēsturniekiem, sociālo zinātņu pētniekiem un dzimtas koku veidotājiem, jo tautas skaitīšanas dokumenti satur detalizētus datus par iedzīvotāju struktūru un dzīves apstākļiem konkrētos vēsturiskos periodos. Anotācijā uzsvērts, ka piekļuves atvieglošana veicinātu zinātniskos, demogrāfiskos un statistiskos pētījumus, kā arī sabiedrības interesi par savu vēsturi un identitāti.
Deputāti norāda, ka patlaban daļa tautas skaitīšanas informācijas, tostarp 1935. un 1941. gada dati, jau ir digitalizēta, taču normatīvie ierobežojumi liedz tai piekļūt tiešsaistē. Likumprojekts paredzētu mazināt Latvijas Nacionālā arhīva noslodzi un atvieglot piekļuvi materiāliem arī iedzīvotājiem reģionos un diasporā.
Anotācijā teikts, ka likuma īstenošana neietekmētu valsts vai pašvaldību budžetus un nav pretrunā starptautiskajām saistībām. Konsultācijas sagatavošanas procesā nav notikušas.
