Mazuļa barošana pirmajos dzīves mēnešos: kā pārvarēt izaicinājumus un nepārmest sev, ja neizdodas
Mazuļa ienākšana ģimenē ir liels prieks. Vienlaikus tā ir satraucoša pieredze, sevišķi tad, ja piedzimis pirmais bērniņš – vecākiem jāiepazīst mazulis un jāmācās apmierināt visas viņa vajadzības. Viens no pirmajiem jaunās māmiņas pārbaudījumiem pēc bērniņa nākšanas pasaulē ir barošana ar krūti. Daudzām mazo izdodas pabarot bez problēmām, taču citām zīdīšanas process sagādā grūtības; vēl kādai bērniņš ir piedzimis priekšlaicīgi, un līdz ar citām raizēm par mazo cilvēciņu jāapgūst alternatīvas mazuļa barošanas metodes. Ar medicīnas personāla un ģimenes palīdzību parasti šīs problēmas ir pārvaramas. Galvenais – saprast, kāpēc ir vērts nenolaist rokas un kāpēc nepārmest sev situācijās, kad neizdodas.
Komentē neonataloģe Kristīne Rasnača.
Mātes piens – dārgumu krātuve mazulim
Zīdīšana ir dabiskākais veids, kā nodrošināt jaundzimušo ar visām augšanai un attīstībai nepieciešamajām uzturvielām, turklāt nāk par labu ne tikai mazulim, bet arī mātei. Mātes piens jaundzimušajam nodrošina pilnvērtīgu uzturu, nostiprina imūnsistēmu, pasargā no infekcijām un alerģijām, veicina fizisko un garīgo attīstību, mazina aptaukošanās, I tipa cukura diabēta, elpceļu un urīnceļu infekciju, kā arī hipertensijas attīstības risku vēlākā vecumā. Savukārt mātei zīdīšana veicina ātrāku ķermeņa masas atjaunošanos tajā apjomā, kāda tā bija pirms grūtniecības, samazina risku saslimt ar onkoloģiskām slimībām un mazina pēcdzemdību depresijas risku. Pētījumi apliecina arī zīdīšanas labvēlīgo ietekmi uz mātes un bērna savstarpējām attiecībām: zīdīšanas laikā izdalītais hormons oksitocīns veicina mātišķu sajūtu un uzvedības modeļa rašanos. Savstarpējā zīšanas un zīdīšanas atkarība starp māti un bērnu, regulāra tuvība un āda-āda kontakts veido abpusēju atsaucību un emocionālo piesaisti.
Mātes piens ir bagāts ar dažādām uzturvielām un mikroelementiem. Ogļhidrātu līmenis mātes pienā ir gandrīz divas reizes augstāks nekā govs pienā. Piena cukurs jeb laktoze ir galvenais enerģijas avots bērnam, savukārt pret infekcijām pasargā krūts piena oligosaharīdi. Mātes pienā ir salīdzinoši zems olbaltumvielu daudzums, taču tās ir viegli sagremojamas un nerada papildu slodzi nierēm. Tāpat mātes pienā, salīdzinot ar govs pienu, ir augstāks neaizvietojamo aminoskābju līmenis, kas nodrošina centrālās nervu sistēmas un acu struktūru attīstību. Mātes pienā esošie tauki ir galvenais kaloriju avots bērnam. Garo ķēžu polinepiesātinātās taukskābes, kas nav sastopamas nevienā citā dzīvnieku izcelsmes pienā, ir sevišķi nozīmīgas bērna neiroloģiskajā attīstībā. Pienam, kas izdalās zīdīšanas sākumā, ir zemāks tauku saturs, savukārt dziļais piens ir taukiem bagātāks. Krūts pienā esošie vitamīni vairumā gadījumu nodrošina jaundzimušā fizioloģiskās vajadzības, izņemot D un K vitamīnus, kas zīdainim jānodrošina papildus. Dzelzs, cinks un citi mikroelementi krūts pienā atrodami salīdzinoši maz, tomēr to biopieejamība un uzsūkšanās spējas ir lielas. Mātes piena sastāvā ir vairāki bioaktīvi faktori, kas pasargā no infekcijām, kā arī veicina uzturvielu uzsūkšanos gremošanas traktā.
Piena sastāvs pielāgojas mazuļa vajadzībām
Daba ir gudra un ir paredzējusi visu, kas bērnam nepieciešams, vairākus soļus uz priekšu: māte piena saturs un sastāvs mainās atkarībā no dienu skaita, kas pagājušās pēc dzemdībām. Pirmajās divās līdz trīs dienās pēc dzemdībām izdalās pirmpiens, kas ir bagāts aizsargvielām, olbaltumvielām, minerālvielām un taukos šķīstošiem vitamīniem. Pirmpiena daudzums ir neliels (pirmajā diennaktī tie var būt vien 5 mililitri ēdienreizē), taču pilnīgi pietiekams tikko dzimušam bērnam. Sākot no trešās vai ceturtās pēcdzemdību dienas līdz aptuveni divām nedēļām pēc dzemdībām izdalās pārejas piens. Piena daudzums pakāpeniski palielinās, un mainās tauku un olbaltumvielu attiecība tajā. Īstais piens izdalās, sākot ar otro nedēļu pēc dzemdībām, tā sastāvs mainās un pielāgojas visu zīdīšanas laiku.
Pirmajās dienās un nedēļās bērna kuņģa tilpums nav liels, arī apēstā piena daudzums ir mazs, tāpēc jaundzimušais jāzīda bieži – parasti pēc pieprasījuma, kad bērns mostas un izrāda vēlmi zīst, un tas var būt līdz pat 8–12 reizēm diennaktī. Bērniņam augot lielākam, zīdīšanas reižu skaits var mazināties, jo vienā ēdienreizē bērns jau spēs apēst vairāk piena, tāpēc ēdienreižu skaits varētu samazināties līdz 6–8 reizēm diennaktī.
Tādējādi visu zīdīšanas laiku bērns ar mātes pienu saņem adekvātu uzturvielu, minerālvielu un bioaktīvo vielu daudzumu, kas nodrošina optimālu bērna augšanu, attīstību un aizsardzību pret infekcijas slimībām. Ja tomēr mazulīti nav iespējams barot ar krūti, bet mātes piens ir pieejams pietiekamā daudzumā, kā alternatīvu var izmantot piena atslaukšanu. Īpaši svarīgi tas ir priekšlaikus dzimušajiem bērniem, kuru spēja zīst vēl tikai attīstās.
Laimīga mamma – bērna labsajūtas pamats
Zīdīšanas process katrai jaunajai māmiņai norit individuāli. Protams, mātes piens ir labākais, ko jaundzimušais var saņemt, tomēr realitātē ne viss vienmēr norit gludi un ne visi mazuļi tiek zīdīti. Iemeslu, kādēļ mazulis netiek zīdīts, var būt daudz. Varbūt mātei ir kāda saslimšana, tāpēc jālieto medikamenti, kas nav savienojami ar zīdīšanu. Varbūt sievietei ir anatomiskas krūts īpatnības, kuru dēļ veiksmīga zīdīšana neizdodas. Dažām māmiņām nepietiek piena. Ir jaunās māmiņas, kuras vienkārši nevēlas zīdīt savu mazuli, un arī tas ir jārespektē, jo katrai sievietei ir savas vajadzības un vēlmes.
Vissvarīgākais ir saglabāt mammas mieru un labsajūtu, jo bērns jutīs to, kā jūtas mamma. Katra situācija jāizvērtē atsevišķi, un dažreiz ir labāk sadarbībā ar medicīnas personālu izvēlēties pareizo piena maisījumu, nekā par katru cenu mēģināt bērnu zīdīt, sagādājot nevajadzīgu stresu gan mātei, gan mazulim. Pavisam maziem bērniņiem, kuri dzimuši priekšlaicīgi (ar svaru līdz 1500 g) un kuriem mātes piens ir īpaši būtisks nenobriedušā zarnu trakta dēļ, kā alternatīvu piena maisījumam no šī gada marta Latvijā var izmantot donora mātes pienu, jo Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ir izveidota pirmā mātes piena banka Latvijā. Tas ļauj saņemt vislabāko uzturu, ja paša mātes piens bērniņam nav pieejams.
Katra situācija ir atšķirīga, un katrā jācenšas panākt, lai mamma būtu laimīga, jo tad laimīgs būs arī bērns un ģimene kopumā priecīga. Neatkarīgi no bērna ēdināšanas veida vissvarīgākais ir mīlestība un sapratne, kas valda mājās, – tā ir visskaistākā lieta, ar ko jaunie vecāki var iepazīstināt savu bērniņu.
