"Ar vēzi slimot Latvijā ir ļoti dārgi!" Pacienti satraukti par augstajām ārstēšanas izmaksām
Lai apietu rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, vēža pacienti arvien biežāk ir spiesti maksāt par izmeklējumiem un ārstēšanu, kas šā brīža augsto cenu apstākļos ir smags finansiāls slogs. Šādu draudīgu tendenci atklāj onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” īstenotā vēža pacientu aptauja, ko atbalstījusi apdrošināšanas sabiedrība “Compensa Life”.
“Vēža pacienti pēc ārstēšanas bieži dzīvo kā uz pulvera mucas, jo slimība var atgriezties. Tagad šīm bažām klāt nāk jaunas – kaut gan ārstēšanas pamatizdevumus Latvijā apmaksā valsts, mūsu veiktā aptauja rāda, ka pēdējos mēnešos ir gadījumi, kad vēža pacienti nevar laikus saņemt valsts apmaksātos izmeklējumus. Jūlijā cilvēkam ir aizdomas par vēža atgriešanos, bet pierakstīties uz izmeklējumu iespējams tikai decembrī. Tas nav pieļaujami, jo katra kavēta diena var pasliktināt ārstēšanas prognozi un ir drauds dzīvībai,” stāsta Gunita Berķe, “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja.
“Dzīvības koks” aptauja atklāj arī birokrātisko pieeju invaliditātes saņemšanā. Ja cilvēkam nav uzņēmības vai tuvinieku atbalsta invaliditātes kārtošanā, vēža pacienti, zaudējot darbspējas, ir pakļauti riskam ilgāku laiku palikt bez iztikas līdzekļiem. Tāpat būtisku izdevumu daļu vēža pacientiem veido maksājumi par speciālo uzturu, rehabilitāciju, paliatīvo aprūpi, palīglīdzekļiem u.c.
“Tas ir mīts, ka vēža ārstēšanu sedz valsts un tā pacientam ir bez maksas. Patiesībā ar vēzi slimot Latvijā ir ļoti dārgi. Finansisti mēdz mudināt, ka vajag veidot uzkrājumus vismaz trīs mēnešu ienākumu apjomā. Es teiktu, ka vēža gadījumā šim drošības spilvenam vajag būt vismaz gada ienākumu apjomā,” pieredzē dalās vēža paciente Ilva Lillmaa, kura savu vēža diagnozi uzzināja pirms gada.
RAKUS onkoloģe ķīmijterapeite, asoc.profesore Iveta Kudaba, atzīst: “Nenoliedzami, pēdējos gados vēža ārstēšanas iespējas ir uzlabojušās, taču Latvijā joprojām tiek atvēlēts nepiedodami mazs jeb birokrātiski "ierobežots" finansējums mērķterapijai - efektīvām un inovatīvām zālēm, kas nepieciešamas konkrētam pacientam un konkrētam vēža veidam, lai šie pacienti dzīvotu ilgāk un kvalitatīvāk. Mērķis būtu onkoloģiskajiem pacientiem nodrošināt vismaz tādas pašas terapijas iespējas, kādas piedāvā kaimiņvalstīs un citviet Eiropā. Lai onkoloģiska saslimšana nevis tiktu dramatizēta, bet gan uztverta kā jebkura cita ārstējama hroniska saslimšana.”
Lai iedzīvotājiem būtu iespējams izveidot drošības spilvenu onkoloģiskas slimības gadījumā, apdrošināšanas sabiedrība “Compensa Life” no šā gada sākuma piedāvā Latvijas tirgū salīdzinoši jaunu pakalpojumu – onkoloģisko slimību apdrošināšanu.
Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, Latvijā ik gadu vairāk nekā 11 000 cilvēku pirmreizēji tiek atklāts ļaundabīgs audzējs, aptuveni 6000 cilvēku no vēža mirst un vēža mirstības rādītājs mūsu valstī ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.
No 2010. gada līdz 2017. gadam jaunatklāto vēža gadījumu skaits Latvijā pieauga par 13%, kas skaidrojams gan ar iedzīvotāju novecošanos, gan diagnostikas uzlabošanos un pieejamību. Latvijā piecas biežāk sastopamās vēža lokācijas ir ādas vēzis, prostatas, krūts, bronhu un plaušu, kā arī zarnu vēzis.
