Latvija var kļūt par pirmo ES valsti, kur liegts ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) skaidro, ka šāds kritērijs piedāvāts, jo olšūnu ziedošana palielina neauglības risku. Taču pētījumus, kas apstiprinātu viņa apgalvojumus, ministrs nespēj likt galdā. Viņš tikai norāda uz vienas Veselības ministrijas (VM) organizētas speciālistu sanāksmes protokolu, kur par neauglības riska palielināšanos no olšūnu ziedošanas ir brīdinājusi Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule.

Matule raidījumam atzina: ir bažas, ka procedūra ilgtermiņā var novest pie neauglības, taču pētījumu par to ir maz un tie ir nepilnīgi. “Ja tā godīgi, es domāju, ka tie ir nedaudz spekulatīvi apgalvojumi, jo mums kā mediķiem ir jābalstās uz pētījumiem. Ir ļoti, ļoti maz pētījumu, kas notiek ar donoriem pēc laika,” saka Matule.

Arī citi uzrunātie speciālisti uzsver - nav pierādīts, ka olšūnu ziedošanas process ilgtermiņā palielinātu neauglības vai vēža saslimšanas risku, taču nav arī pārliecinoši pierādīts, ka procedūra šo risku nepalielina.

VM ņēmusi vērā arī psihosomatikas speciālistes, profesores Guntas Ancānes viedokli. Profesore uzskata - ja sieviete pati nav māte, tad viņa nespēs pilnībā izprast, ko nozīmē dzimumšūnu ziedošana, un šo lēmumu varētu vēlāk nožēlot.

"Ja sieviete ir kļuvusi par māti, viņa vienkārši saprot, par ko ir stāsts. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai, pieņemot šo lēmumu, cilvēks arī izjustu šo jautājumu. Nedzemdējusi sieviete nevar izjust jautājumu,” saka Ancāne.

Balstoties uz šiem viedokļiem, bez pasaules prakses un pētījumu izvērtēšanas, VM iesniedza Saeimai izmaiņas, kas aizliegtu ziedot olšūnas sievietēm, kuras pašas nav mātes. Saeimas atbildīgā komisija piedāvājumu vienbalsīgi akceptēja un virzīs apstiprināšanai.

Šādu lēmumu pieņemšanas praksi kritizē deputāte Ilze Viņķele (V). "Aizliegums faktiski tikai uz bažu pamata un kaut kādiem ideoloģiskiem ticējumiem ir ļoti nopietns precedents, kad valsts iejaucas cilvēka noteikšanā par savu ķermeni. Vienkārši mežonīgs arguments no cienījamās psihoterapeites Guntas Ancānes, kas ir vispār atļāvusies pateikt, ka nedzemdējusi sieviete nespēs izprast ziedošanas jēgu,” sašutumu pauda Viņķele.

Viņasprāt, tas apšauba labdarības un ziedošanas būtību kā tādu, jo tad pasakām, ka kādam varēsim darīt labu tikai tad, ja pašiesam to pieredzējuši. “Nu absurds, pilnīgs absurds,” uzskata deputāte.

Medicīniskā apaugļošana, izmantojot olšūnu donoru pakalpojumus, Latvijā kļūst aizvien izplatītāka, un patlaban valstī ir sešas privātklīnikas, kur jaunas sievietes var nodot dzimumšūnas.

To pārstāvji norāda, ka vienots valsts reģistrs palīdzētu novērst vairākus riskus, kas saistīti ar šūnu ziedošanu. VM šādu reģistru gatavojas ieviest vairākus gadus, taču nav sanācis. Tad mainījušies ministri, tad atkal nav bijis naudas, taču jautājums tiekot risināts.

Piemēram, ja visas donores būtu uzskaitītas vienotā reģistrā, varētu pilnībā izskaust risku, ka sievietes sabojā savu veselību peļņas nolūkos, nododot dzimumšūnas vairāk nekā ieteicams.

Interneta forumos rakstītais liecina, ka dažkārt olšūnu ziedošana tiek uztverta vienkārši kā nopelnīšanas veids. Piemēram, lai samaksātu iekavēto mājokļa kredīta maksājumu vai vienkārši nopirktu sev kaut ko skaistu. Atlīdzība par olšūnu nodošanu svārstās no 500 līdz 900 eiro. Tehniski gan tā ir noformēta kā kompensācija par veltīto laiku un transporta izdevumiem, jo cilvēka audu pārdošana Latvijā ir aizliegta.

Viena sieviete var būt olšūnu donore 3-5 reizes, bet speciālisti ir vienisprātis: lai izvairītos no riskiem savam ķermenim, ziedot olšūnas noteikti nevajadzētu vairāk par sešām reizēm.

Ginekoloģe Matule pieļauj, ka olšūnu ziedošanu peļņas nolūkos varētu mazināt arī aizliegums ziedot tām sievietēm, kuras pašas nav mātes. "Situācijas dzīvē ir dažādas. Ātrais kredīts vai olšūnu ziedošana. Es ieraudzīju mikroautobusu, kur aizmugurējam stiklam bija rakstīts - ziedojiet olšūnas. Un es uzskatu, ka tas nav ētiski. Jo tas nav tas pats, kas nodot tukšo taru,” norādīja Matule.

Viena no klīnikām, kas strādā ar donorēm, ir daktera Ginta Treija vadītā “Embrions”. Ārsts atzīst, ka motivācija ir atšķirīga - viena var būt altruistiska, bet otra - finansiāla. Taču viņš secina, ka lielākā daļa klīnikas donoru ir ar pirmo motivāciju.

Procedūra nav patīkama - sievietei vairākas dienas sev vēderā jāinjicē hormonu medikamenti, lai stimulētu olšūnu augšanu. Pēc tam ārsti dzimumšūnas izņem, kamēr donore atrodas narkozē. Ārstu pienākums ir informēt, ka procedūra ir saistīta ar blakusparādībām un riskiem. Draudi donorēm gan ir krienti mazāki nekā olšūnas saņēmējām. Aptuveni vienā gadījumā no 100 var rasties komplikācijas - ja tās ir smagas, tad var atstāt negatīvas sekas uz sievietes turpmāko dzīvi.

Klīnikas “EGV” ginekoloģe Gunta Grīnberga uzsver: kamēr Latvijā nebūs ieviests vienots olšūnu donoru reģistrs, tikmēr nebūs iespējams pārliecināties, vai donore iepriekš nav vairākkārt ziedojusi olšūnas citās neauglības ārstēšanas iestādēs.

Tā kā Latvijā nav donoru reģistra, nav arī iespējams ilgākā termiņā veikt aptaujas par donoru veselības stāvokli.