Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, kādos gadījumos pieļaujama lāču likvidēšana
Lācis var tikt likvidēts tikai tad, ja ir konstatēts tiešs un tūlītējs apdraudējums cilvēka veselībai un dzīvībai, taču Jēkabpilī šāda situācija nebija, uzskata Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Svētdienas novakarē Jēkabpilī ieklīda un labu laiku skraidīja apkārt lācis, tostarp nonākot tiešā dzīvojamo māju tuvumā. Pēc tumsas iestāšanās dzīvnieku izdevās iedabūt atpakaļ mežā.
Kā informēja DAP komunikācijas pārstāve Ilze Reinika, DAP vērtējumā šādu sugu klātbūtne dabā un pilsētvidē pati par sevi neesot uzskatāma par tiešu apdraudējumu cilvēku drošībai.
Situācijas, kurās konstatējams tiešs un tūlītējs apdraudējums cilvēka veselībai un dzīvībai, tiek vērtētas atsevišķi un paredz iespēju DAP nekavējoties rīkoties un problemātiskos dzīvniekus likvidēt, klāstīja DAP pārstāve. Par šādiem gadījumiem gan vēl būtu jāziņo DAP, "rakstot uz e-pastu", kas tad attiecīgi pieņemtu lēmumu.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode uzskata, ka Latvijā šobrīd lielāko apdraudējumu neradot lāči, bet gan cilvēku rīcība, sastopoties ar lāci. "To spilgti ilustrē vakardienas situācija Jēkabpilī, kur dienas gaišajā laikā pilsētvidē ieklīda lācis. Cilvēki primāri nevis informēja pašvaldību, bet dzenāja lāci ar automašīnām, skrēja pat pakaļ un filmēja, tādējādi radot lācim paaugstinātu stresu un bīstamas situācijas, jo stresa apstākļos lācis var uzbrukt," neapmierināta ir Strode.
Viņa iesaka, ka, sastopoties ar lāci, iedzīvotājiem vajagot saglabāt mieru, pašiem palikt drošībā un netuvoties, ziņot atbildīgajām iestādēm un neradīt dzīvniekam papildu stresu, piemēram, provocējot - dzenājot to ar automašīnu, skaļi signalizējot, biedējot ar suņiem, skrienot pakaļ vai aizšķērsojot tam ceļu. Mazāks stress palielinot iespēju, ka savvaļas dzīvnieks tuvākajā laikā pats pametīs apdzīvoto vietu.
Lācis pilsētā visbiežāk nonāk, klejojot vai meklējot barību, nevis agresijas vadīts vai vēloties uzbrukt cilvēkiem. DAP atgādina, ka situācijās, kad lācis vai kāds cits liels savvaļas dzīvnieks ir nonācis pilsētvidē, primāri ir jāsazinās ar vietējo pašvaldību un DAP, ļaujot speciālistiem koordinēt situāciju un "izvadīt" dzīvnieku no pilsētas ātrāk.
Strode spriež, ka, pieaugot lāču skaitam, situācijas, kad nejauši kāds dzīvnieks iekļūst pilsētās, var kļūt biežākas. Tāpēc DAP aicina domāt par cilvēku preventīvām darbībām. Daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišana savvaļā, brīvi pieejami pārtikas atkritumi vai mājdzīvnieku barība esot daži no biežākajiem iemesliem, kādēļ savvaļas dzīvnieki - eži, lapsas un arī lāči - var uzturēties apdzīvotās vietās. Ja savvaļas dzīvniekiem tiekot liegta brīvi pieejama pārtika, tie meklēšot citas barošanās vietas.
Lāči Latvijas pilsētvidē nav bieži redzēti. To ienākšanai pilsētā var būt vairāki iemesli. Pirmkārt, pavasaros iepriekšējā gadā dzimušie un jau paaugušies lācēni atdalās no mātes un, klejojot lielos attālumos, izvēlas savu teritoriju. Otrkārt, pilsētvidē ir brīvi pieejama barība - mājdzīvnieku barība, nenoslēgtas atkritumu urnas, komposts, augļu koki, medību barotavas vai bišu dravas vilina savvaļas zvērus pārvietoties tuvāk cilvēkiem, kur ir brīvi pieejami pārtikas krājumi. Treškārt, lācis, šķērsojot nepazīstamas teritorijas, var nejauši nonākt apdzīvotā vietā un apjukt. Visbeidzot, var gadīties arī, ka lācis pilsētu tikai šķērso, lai nonāktu izplānotajā galapunktā, nevis ir ienācis pilsētvidē ar mērķi te palikt, lēš Strode.
Tikmēr sabiedrības iniciatīvu portālā "manabalss.lv" maija vidū publicēta iniciatīva, aicinot ierobežot lāču populāciju un ļaut atkāpties no stingrās to aizsardzības ne tikai tad, kad cilvēkam jau nodarīts "nopietns kaitējums", bet arī ļaut aizsargāties preventīvi - sabiedrības drošības interešu vārdā. Likumā jānostiprina cilvēka dzīvības un veselības prioritāte pār sugas aizsardzību situācijās, kurās nav pieejama cita efektīva alternatīva, aicināts iniciatīvā.
Iniciatīvā aicināts lāčus likumā klasificēt to kā "limitēti medījamu sugu". Tas nenozīmē nekontrolētas medības, bet gan sistēmas izveidi, kurā Valsts meža dienests sadarbībā ar zinātniekiem noteiktu ikgadēju medību kvotu līdzīgi kā vilkiem un lūšiem, "lai uzturētu dzīvnieku dabisko bijību pret cilvēku". Iniciatīvas pārstāvji atzīmē, ka citādi lāčiem Latvijā nav dabisko ienaidnieku. Šobrīd lēmuma pieņemšana par bīstama lāča likvidēšanu prasa nedēļas vai mēnešus, klāsta iniciatīvas autori.
Līdz 1. jūnija vakaram iniciatīva bija savākusi jau ap 2500 balsis no nepieciešamajiem 10 000.
Brūnais lācis ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kilogramus, bet lāču tēviņu svars var sasniegt pat 300 kilogramus. Tā dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku.
Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm. Ziemas guļas migas lācis iekārto dabiskās slēptuvēs, pēc iespējas sausākās vietās un ūdens tuvumā.
Ikdienā lācis neesot agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, pārsteigts nesagatavots, tam nav atkāpšanās ceļa, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem, klāsta DAP.
Pašlaik pasaulē ir aptuveni 200 000 brūno lāču. Lielākās populācijas sastopamas Krievijā, ASV, Kanādā un Rumānijā. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs brūnie lāči ir izzuduši, tomēr pakāpeniski tie šajās teritorijās sāk atgriezties.
Kā vēstīts, 31. maijā Jēkabpilī ieklīdušais lācis veiksmīgi pavadīts prom no pilsētas. Kā atklāja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP), pēc tumsas iestāšanās dzīvnieku izdevās pavadīt uz meža masīvu, noslēdzot ielu un izveidojot dzīvniekam koridoru. Pēc tam gaisā palaisti droni ar infrasarkanajām kamerām, taču lāci tās nav fiksējušas, tāpēc tiek pieļauts, ka lācis nozudis Biržu mežniecības mežos.
Domes priekšsēdētājs atzina, ka lāča pavadīšanai no pilsētas traucēja lielā iedzīvotāju interese, jo dzīvnieks bija apjucis. "Daži pārmet, ka trūka informācijas, bet tas darīts, lai nepiesaistītu vēl lielāki uzmanību," sacīja Ragainis, piebilstot, ka pat potenciāli bīstamās situācijās iedzīvotāji gatavi skriet pakaļ, filmēt vai fotografēt.
Nekādu postu gan dzīvnieks nav nodarījis, arī cilvēki cietuši nav.
